Viens no nozīmīgākajiem rādītājiem, kas atspoguļo Latvijas progresu digitālās ekonomikas jomā, ir Eiropas Komisijas (EK) veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, vērtējot pēc DESI indeksa, pērn Latvija ierindojās 19. vietā.
Lai arī pozitīvi tiek vērtēts augošais ātrā platjoslas pieslēguma abonentu skaits, kā arī vērojami uzlabojumi e-paraksta jomā, pusei Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis joprojām ir zems, lai arī internetu lieto salīdzinoši daudz – 77% iedzīvotāju.
Visvājākais sniegums Latvijai novērojams uzņēmējdarbības digitalizācijas un e-komercijas jomā. Secināts, ka, neskatoties uz to, ka 55% Latvijas iedzīvotāju arvien vairāk izmanto e-komercijas pakalpojumus preču un pakalpojumu iegādei, tikai 8% mazo un vidējo uzņēmumu lieto e-komercijas kanālus, lai pārdotu savu preci un sniegtu pakalpojumus.
Trūkst prasmju un zināšanu
Svarīgākais, kā pietrūkst Latvijas uzņēmējiem, ir prasmes un zināšanas par preču un pakalpojumu virzīšanu digitālajā tirgū. Viens no labākajiem veidiem, kā to panākt, ir integrēt šāda veida zināšanu apguvi jau vidējās un augstākās izglītības iestāžu mācību programmās. Zināšanas par preču un pakalpojumu virzīšanu nav mazāk svarīgas kā finanšu pratība un ekonomikas pamati.
Otrkārt, Latvijā trūkst informācijas par veiksmes stāstiem – par Latvijas uzņēmējiem, kas guvuši vērā ņemamus panākumus globālajā tirgū. Īpaši izceļamas tādas nozares kā kosmētika un apģērbu ražošana, IT programmu izstrāde un IT iekārtu ražošana.
Interneta ātruma ziņā Latvija apsteidz daudzas ES valstis, tehnoloģiju izmaksas Latvijā ir vienas no zemākajām. Tas nozīmē, ka mums ir laba infrastruktūra, kuru jāprot izmantot, lai attīstītu e-komercijas biznesu. Latvijas uzņēmēji piesardzīgi iegulda tehnoloģisku risinājumu attīstībā, un bieži tas ir saistīts ar neziņu, kā bizness "aizies", tāpat jāievēro regulas, pārdodot preci ārvalstīs, – katrai valstij ir savas atļaujas un noteikumi attiecībā uz ārzemju precēm.
Par spīti visam, daudzas no Latvijas apģērbu un kosmētikas līnijām ir manītas ārzemju interneta iepirkšanās vietnēs. Protams, ka tie nebūs aliexpress.com tipa veikali, jo tur neviens Latvijas produkts nespētu konkurēt savas cenas dēļ.
Nobeigumā jāuzsver, ka, neraugoties uz plašajām tehnoloģiskajām iespējām Latvijā veidot spēcīgu digitālo ekonomiku, mēs neprotam izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Rezultātā cieš Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū. Tāpēc nepieciešams rīkoties valstiskā līmenī un ieguldīt līdzekļus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
