Lai Latvijas iedzīvotāji izprastu un atbalstītu Latvijas pievienošanos OECD, ir jāatbild uz diviem būtiskiem jautājumiem. Pirmais jautājums — kāpēc pievienošanās šai organizācijai ir būtiska Latvijai; otrais — kas notiks pēc Latvijas pievienošanās minētajai organizācijai?
Lai pienācīgi atbildētu uz šiem jautājumiem, būtu vērts īsumā pievērsties uzņemšanas procesam. Pēdējo trīs gadu laikā Latviju izvērtēja 21 OECD komiteja. Tās vērtēja, vai Latvija ir gatava pieņemt un ieviest OECD juridiskos instrumentus, kā arī to, vai Latvija apņemas ievērot OECD politiku un praksi. Komitejas noskaidroja, ka Latvija atbilst visām šīm prasībām. Ir būtiski atcerēties, ka pievienošanās process ir tehnisks, nevis politisks. Tā mērķis nav norādīt, ko Latvija vai kāda tās tautsaimniecības nozare dara nepareizi. Procesa mērķis ir nodrošināt, ka Latvija ir vienā līmenī ar tās partneriem OECD, lai valsts būtu konkurētspējīga un palīdzētu sasniegt OECD mērķi — izstrādāt "labāku politiku labākai dzīvei".
Pievienošanās process bija svarīgs, jo Latvija tagad ir globāla mēroga starptautiskas organizācijas pilntiesīga dalībniece. OECD ir trīsdesmit piecas dalībvalstis, kā arī tai ir aktīva starptautiskā programma. OECD galvenie partneri ir Ķīna, Indija, Brazīlija, Dienvidāfrika un Indonēzija. To labāko praksi un problēmas pārrunā un izvērtē OECD eksperti. Reģionālā līmenī organizācija aktīvi darbojas visā Eiropā, Austrumāzijā un Latīņamerikā.
OECD ir četras dalībvalstis no Āzijas — Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un Jaunzēlande. Japānā, Dienvidkorejā un Indonēzijā atrodas organizācijas pārstāvniecības. Kā jau minēts, Ķīna, Indija un Indonēzija ir organizācijas galvenie partneri. OECD ir pārstāvēta arī Rietumu puslodē. Organizāciju pārstāv arī ASV, Kanāda, Meksika un Čīle. Kolumbija un Kostarika pašlaik ir pievienošanās procesā, savukārt Brazīlija ir viens no organizācijas galvenajiem partneriem. Tas ļauj Latvijai veidot īpašas attiecības ar valstīm ārpus Eiropas, kas var noderēt tirdzniecības un investīciju jomās.
Pateicoties Ģenerālsekretāra Anhela Gurijas (Angel Gurria) dinamiskajai vadībai, OECD ir pasaules līmeņa organizācija. Tā cieši sadarbojas ar G20 un G7. Tas sniedz Latvijai un pārējām OECD dalībvalstīm unikālu skatījumu uz pasaules ekonomiku un valstīm, kas palīdz to veidot. Tāpat Latvijai tiek sniegta iespēja ietekmēt OECD attiecības ar G20, G7 un starptautiskajām organizācijām.
Organizācijā strādā augsta līmeņa speciālisti, un tās dalībvalstīs ir izcili OECD vēstnieki. Organizācijas darbinieki palīdzēs Latvijai risināt dažādus ar ekonomiku un attīstību saistītus jautājumus. OECD ģenerālsekretārs bieži ir teicis dalībvalstīm: "Izmantojiet mūs!" — proti, dalībvalstis tiek aicinātas izmantot OECD nodrošinātos speciālistus un iespējas. Arī OECD Padomē strādā augsta līmeņa vēstnieki. Piemēram, ASV vēstnieks Daniels Johaness (Daniel Yohannes) ne vien ir prasmīgs diplomāts, bet arī ir vadījis ietekmīgu attīstības aģentūru prezidenta Baraka Obamas uzdevumā. Pirms Johaness uzsāka darbu valdībā, viņš bija ļoti veiksmīgs baņķieris. Šāda līmeņa speciālisti būs jaunā Latvijas vēstnieka OECD kolēģi.
Uzņēmēji aktīvi piedalās OECD ar Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās komitejas (BIAC) starpniecību. BIAC vadītājs ir ietekmīgais uzņēmējs Bernards Velške (Bernard Welschke). BIAC tīmekļa vietnē ir minēts, ka "(BIAC ir) oficiāli atzīts OECD pārstāvis uzņēmējdarbības jomā ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi uzņēmējdarbības perspektīvu un zināšanu nodošanā politikas veidotājiem par visdažādākajiem globālās ekonomikas pārvaldības un politikas jautājumiem." Šī komiteja sniedz uzņēmējiem iespēju komunicēt ar OECD.
OECD uzklausa arī arodbiedrību viedokli — par to rūpējas Arodbiedrību padomdevēja komiteja (TUAC). TUAC vadītājs ir plašu atzinību guvušais darba ekonomikas speciālists Džons Evanss (John Evans). Ar BIAC un TUAC starpniecību Latvijas uzņēmēji un darbaspēks var ietekmēt OECD politikas veidošanu.
Minētie argumenti paskaidro, kāpēc pievienošanās OECD ir būtiska Latvijai, bet tie neatbild uz jautājumu, kas notiks pēc Latvijas pievienošanās minētajai organizācijai. OECD nav universāls līdzeklis pret Latvijas ekonomikas problēmām. Organizācija nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, bet tā sniedz ieskatu labākās prakses piemēros neticami plašā ekonomikas jautājumu lokā.
Latvijai meklējot veidus, kā cīnīties pret ēnu ekonomiku, OECD var sniegt informāciju, kā celt neoficiālas ekonomiskās aktivitātes gaismā un ieviest šādu attieksmi pret uzņēmējdarbību oficiālajā ekonomikā. Latvija vēlas arī atrast veidus, kā uzlabot valsts uzņēmumu darbību, un šajā gadījumā OECD var sniegt padomus un atbalstu reformu ieviešanai. OECD var palīdzēt arī pārvaldes reformas jautājumā. Tā var palīdzēt vides politikas jomā. Tā var sniegt norādes izglītības politikas un praktiskajos jautājumos.
OECD ir vērtīgs rīks, ko var izmantot atkal un atkal. Tā koncentrējas uz labākās prakses piemēriem un salīdzinošu izvērtēšanu. Latvija var mācīties no OECD, taču OECD arī var mācīties no Latvijas veiksmes stāstiem un problēmām. OECD ir organizācija, kur lēmumus pieņem vienprātīgi, tāpēc Latvijai būs teikšana galveno ekonomikas jautājumu risināšanā.
Pievienošanās OECD ir solis Latvijas valdības un iedzīvotāju uzsāktajā nozīmīgajā ceļā. Tas sniedz unikālu skatījumu uz ekonomikas un attīstības jautājumu risināšanu globālā mērogā. Ja Latvijas smagais darbs un koncentrēšanās pievienošanās procesa laikā liecina par tās pieeju dalībai OECD, ir ļoti iespējams, ka Latvija drīz kļūs par ietekmīgas starptautiskas organizācijas ietekmīgu dalībnieci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
