Vilnis Ķirsis: Ušakovs no komunisma cēlāju paaudzes  (212)

Tas ir pašsaprotami - izvērtēt visus ekonomiskos zaudējumus, ko Latvijai nodarīja vardarbīga iekļaušana PSRS sastāvā, nav viegls un ātrs darbs. Vēl grūtāk ir izvērtēt morālo un emocionālo postu, ko tūkstošiem Latvijas ģimeņu nesa cilvēku izsūtīšana, īpašumu nacionalizācija un totalitārās valsts uzspiestā ideoloģija.

Tomēr šis darbs būtu jāpaveic. Pagātnes izvērtēšana ir nepieciešama, lai mēs neatkārtotu reiz pieļautās kļūdas un varētu veidot labāku nākotni.

Ušakova realitāte

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, norādot, ka sabiedrībai būtu jāaizmirst par PSRS laikā Latvijai nodarītajiem zaudējumiem, jānoliek malā pagātne un jādomā vien par nākotni, atgādina tipisku komunisma cēlāju paaudzes cilvēku - cilvēku bez pagātnes. Vai pazīstat personāžu Šarikovu no krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova romāna "Suņa sirds"? Arī viņam nebija ne pagātnes, ne nākotnes, vien revolucionārs naids pret kaķiem.

Atšķirībā no Šarikova, Ušakovam kaķi ļoti patīk. Vai vismaz Rīgas mērs prot notēlot šo patiku. Gluži tāpat viņš nesavtīgi un revolucionāri jūsmo par saviem politiskajiem sabiedrotajiem Maskavā – varas partiju Vienotā Krievija. Viņu interešu vārdā Ušakovs ir gatavs nostāties pret Latvijas interesēm, noliedzot okupācijas laikā radītos zaudējumus un aicinot izbeigt diskusijas par šo Saskaņas Centra sabiedrotajiem tik nepatīkamo tēmu.

Ušakova publicētā karikatūra, kurā riteņbraucējs pats ieliek sprunguli sava velosipēda spieķos, nokrīt un tad spriež, ka par šo negadījumu no Krievijas būtu jāpieprasa 185 miljardu eiro liela kompensācija, izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Ja šis riteņbraucējs simbolizē Latviju, kā tas ir noprotams, tad jāatzīst, ka Rīgas mēra cinisms ir sasniedzis neiedomājami augstu pakāpi.

Publicējot šo karikatūru, Ušakovs ņirgājas par Latviju un tās cilvēkiem, liekot noprast, ka Latvija teju vai pati ir vainīga pie PSRS veiktās okupācijas un ka tādēļ ir radušies zaudējumi. Pretēji viņa partijas sludinātajiem aicinājumiem izbeigt cilvēku dalīšanu "labajos" un "sliktajos", Ušakovs daļu sabiedrības tādējādi uzskata par simulantiem, kuru ciešanas no totalitāra režīma represijām nav bijušas reālas.

Domājot par tagadni

Protams, nav jākoncentrējas tikai uz pagātni. Jārisina arī problēmas, kuras ir aktuālas tieši šeit un tagad. Un ļoti lielu satraukumu rada Rīgas domes darbs.

Rīgas pilsētai, kuras budžeta ieņēmumi pārsniedz 800 miljonus eiro, atšķirībā no daudzām citām pašvaldībām, nebūtu jāsūdzas, ka pietrūkst līdzekļu kādu uzdevumu veikšanai. Par to, ka ieņēmumi ir pietiekami, liecina gan dāsns pašvaldības darbinieku atalgojums, gan sazarots Saskaņas Centra deputātu radu un draugu tīkls Rīgas pašvaldības struktūrvienībās un tai piederošajos uzņēmumus.

Lūkojoties uz budžeta ieņēmumu apjomu, iedzīvotāju skaitu un ekonomisko potenciālu, Rīgu var saukt teju vai par valsti valstī. Grūti iedomāties uzdevumus, ko mūsu pilsēta nespētu paveikt prasmīgu vadītāju rokās.

Ko mēs varam novērot pašlaik? Kādas ir spilgtākās iezīmes Saskaņas Centra un Nila Ušakova pārvaldītajā Rīgā? Nosaukšu vien dažās no tām:

• Haotiska saimnieciskā darbība;
• Nerimstošas mahinācijas un afēras pašvaldības uzņēmumos. Ko vērts vien ir "nano mazgāšanas līdzekļu" iepirkuma skandāls - izrādījās, ka SIA "Rīgas satiksme" tērēja milzīgu naudu speciālajiem mazgāšanas līdzekļiem Rīgas transporta uzkopšanai, bet tie patiesībā bija … tīrs ūdens!
• Slikti apsaimniekoti nami, kas apdraud iedzīvotāju dzīvības un kuru katru brīdi var sabrukt – līdzīgi, kā pēdējā gadā sabruka dzīvojamais nams Buru ielā un vēl vismaz septiņas ēkas;
• Nolaistie iekšpagalmi un bedrainas ielas. Gadījumos, kad atsevišķas ielas tomēr tiek labotas, dīvaina sakritība - ūdensvadu nomaiņa un modernizācija nereti tiek veikta uzreiz pēc tam, kad iela ir izremontēta un noasfaltēta. Tā vien šķiet, ka dienesti, kuri plāno ielu un ūdensvadu remontus, neprot saskaņot darbu veikšanas grafiku, vai pat neko nav dzirdējuši viens par otra esamību;
• Nepārtraukti augošas pakalpojumu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā laikā, kad pasaulē jau kuro gadu samazinās degvielas cenas, ir vēl viens Rīgas fenomens.

Tā vietā, lai risinātu saimnieciskus jautājumus un rūpētos par rīdzinieku labklājību, domes priekšsēdētājs pavada ikdienu, sociālajos tīklos kritizējot Latviju un tās iedzīvotājus. Aicina nevērtēt, necilāt pagātni, bet domāt, kā padarīt labāku nākotni.

Ko lai te saka? Lūdzu, Ušakova kungs, sāciet būvēt gaišo nākotni! Rīgā taču ir tik daudz darāmā.