Visvaldis Klintsons: Par projektu 'Riga marine city' pie 11.novembra krastmalas

Kopš 2004.gada SIA "P.V.B." piedāvā Rīgas pilsētai īstenot projektu "Riga marine city", kura pamatideja ir izveidot Daugavas ūdeņos, posmā starp Akmens un Vanšu tiltiem, peldošu daudzfunkcionālu pakalpojumu vietu, kurā atrastos bāri, restorāni, kafejnīcas, viesnīcas, jahtu un laivu piestātnes, veikaliņi, izstāžu un konferenču zāles un citi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pievilcīgi objekti. Pēc mūsu iniciatīvas pirms vairākiem gadiem Rīgas domes attīstības departaments sarīkoja starptautisku plenēru par šīs teritorijas attīstību, kura dalībnieki piedāvāja savus redzējumus un vīzijas kā Daugavas krastmala varētu izskatīties nākotnē. Šīs vietas attīstību paredz arī salīdzinoši nesen apstiprinātais un spēkā esošais pilsētas attīstības plāns. Mūsu piedāvāto projekta "Riga marine city" ideju ir izvērtējis gan Rīgas domes attīstības departaments, gan Rīgas pilsētas būvvalde, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome. Mēs no šīm institūcijām esam saņēmuši oficiālas vēstules, kurās izteikts atbalsts minētajam projektam.

Par konkursu.

Līdz šim, cik mums ir zināms, Latvijā un Rīgā neviens šāds projekts nav realizēts. Tāpēc, acīmredzot, lielākajai daļai sabiedrības, kā arī atsevišķiem Rīgas domes deputātiem nav priekšstata par to, kādas juridiskās procedūras būtu veicamas šāda un līdzīgu projektu īstenošanai. Daugavas upes ūdens virsma mūsu valstī nevienam nepieder, tāpēc Rīgas domei nav tiesību rīkot konkursu par tās izmantošanu. Tas, kas pieder Rīgas pilsētai, ir Daugavas krasta nostiprinājums, kas norobežo 11.novembra krastmalu no ūdens. Tas, ko mēs lūdzam Rīgas domes Satiksmes departamentam kā institūcijai, kura atbildīga par šī nostiprinājuma apsaimniekošanu, ir atļauja pietauvoties. Šis ir tehniskas dabas jautājums un mums grūti saprast, kāda vieda konkursu par to varētu sarīkot (ja nu vienīgi par to, kurš varētu labāk pietauvoties.) Attiecībā uz pašiem peldošajiem objektiem un to, kādi tie izskatīsies, SIA "P.V.B." viennozīmīgi ir PAR starptautiska ideju konkursa rīkošanu, kuru varētu organizēt SIA "P.V.B." kopā ar Rīgas domi. Tādā konkursā varētu piedalīties visi, kam ir labas un īstenojamas idejas. Līdz šim projekta realizācijas posmam mēs jau vairāku gadu garumā joprojām vēl neesam tikuši, jo bez līguma ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, kas atļautu pietauvoties krastmalas nostiprinājumam, nekāda tālāka projekta attīstība nav iespējama. Nav jēgas turpmākajām darbībām, ja šāds līgums netiek noslēgts.

Par nomas maksu.

SIA "P.V.B." nevienā no saviem iesniegumiem vai vēstulēm Rīgas domei nav izteikusi kādu piedāvājumu vai lūgumu attiecībā par krastmalas nostiprinājuma nomas maksu. Šie skaitļi - Ls 2 - Ls 5 par tekošo metru, acīmredzot, izriet no pašreizējā nomas maksas lieluma, kuru par pietauvošanos maksā upju kuģīši, kuri veic pasažieru pārvadājumus pa Daugavu. Vienlaikus mēs vēlamies uzsvērt, ka, mūsuprāt, nomas maksas lielumam nevajadzētu kļūt par galveno šīs vietas attīstības vērtēšanas kritēriju, jo, ja Rīgas dome, piemēram, izlemtu rīkot izsoli par to, kurš maksās visvairāk par iespēju pietauvoties krasta nostiprinājumam, tad var atrasties kāds, kurš gribētu tur pietauvot savu personīgo jahtu vai ko citu. Iespējams šāds gribētājs būtu gatavs maksāt vairāk nekā, piemēram, mēs, kuriem šīs vietas attīstīšanā, saskaņā ar mūsu projektu, būs jāiegulda vairāki miljoni latu. Taču rodas jautājums: kāds labums no tā būs Rīgas pilsētai, tās iedzīvotājiem, viesiem. Rīgas dome šādā situācijā iegūtu lielāku nomas maksu, bet ar to arī ieguvumu saraksts būtu noslēdzies.

Mēs piedāvājam investēt projektā "Riga marine city" 15 līdz 20 miljonus eiro, kas izriet no formulas 1500 līdz 2000 eiro uz vienu kvadrātmetru, kā arī radīt vairāk kā 500 jaunas darba vietas un pievilcīgu vidi rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Rīgas dome no tā iegūs papildus nodokļu ieņēmumus. Turklāt pilsētas ekonomikā ieplūdīs papildus naudas līdzekļi, kurus šeit iztērēs pilsētas viesi.

Par esošo situāciju un perspektīvu.

Rīga ir unikāla pilsēta patiecoties Daugavai, kura ar savām attekām un līčiem tek tai cauri. Rīgai apkārt atrodas daudzi ezeri un upes. Tajā pašā laikā gandrīz nekas nenotiek, lai šo dabas dāvanu padarītu pieejamāku cilvēkiem. Rīgā pat nav kārtīgas vietas, kur vasarā peldēties. Ja mēs vērojam citu valstu pieredzi, tad redzam, ka parasti ūdens malas, ja vien tās nav dabas parki, ir teritorijas ar visaugstāko nekustamā īpašuma vērtību un tās parasti tiek izmantotas publiskiem vai privātiem attīstības projektiem. Mūsu valstī līdz šim nekas tāds nav noticis un, mūsuprāt, tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka neko darīt nedrīkst un dominē vārds PRET. Jūrmalā būvēt nedrīkst, Rīgas ostu paplašināt nedrīkst, Lucavsalu attīstīt nedrīkst u.t.t. Mēs neesam par patvaļīgu un nekontrolētu būvniecību, bet mēs aicinām beidzot politiķus un ierēdņus iemācīties pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, nevis dzīvot pēc principa - labāk neko nedarīt, ka tikai kāds kaut ko sliktu nepasaka. Rezultāts jau ir redzams: uzņēmējdarbības aktivitāte tiek pārnesta uz citām valstīm, valsts un pašvaldību ieņēmumi katastrofālu plok, valsts institūciju reputācija ir slikta, uzņēmējdarbības vide neprognozējama. Investori baidās Latvijā ieguldīt savus līdzekļus un uzsākt biznesu, jo tā virzība vai nu iesprūst ierēdņu galdu atvilknēs (kā mūsu gadījumā), vai tiek izķengāta palšsaziņas līdzekļos (arī kā mūsu gadījumā). Maldīgi un naivi būtu domāt, ka pie Rīgas domes durvīm stāv rinda ar cilvēkiem, kas šobrīd gatavi ieguldīt Latvijā miljonus. Taču tieši šobrīd Latvijas valstij ir ārkārtīgi nepieciešami uzņēmīgi cilvēki, kas gatavi radīt jaunas darba vietas un maksāt nodokļus. Tāpēc mēs aicinām maksmāli atvieglot birokrātiskās procedūras visur, kur tas ir iespējams un pārstāt uzskatīt darījuma cilvēkus par negodīgiem un zaglīgiem. Diemžēl mūsu rūgtā pieredze projekta "Riga marine city" īstenošanā piecu gadu garumā ļauj mums tā teikt.

Vienlaicīgi mēs aicinām arī citus uzņēmējus nākt ar savām jaunām idejām, jo Rīgā ir pietiekoši daudz vietas, kur var darboties. Mēs aicinām visus sadarboties un vienam otru atbalstī, būt PAR nevis PRET.