Mūs, Tērvetē, šie nepārdomātie lēmumi ietekmēs tiešā veidā, jo papildus mūsu piecām darbības nozarēm – augkopībai, piena lopkopībai, zirgkopībai, alus brūvēšanai un pārtikas mazumtirdzniecībai -, pērn sākām būvēt arī biogāzes koģenerācijas staciju. Tai par labu nosliecāmies, vērtējot situāciju tirgū un tā brīža nodokļu politiku un celtniecībā ieguldījām vairāk nekā 4,5 miljonus latu. Tā kā nodarbojamies ar pilna cikla jeb bezatlikuma lauksaimniecisko ražošanu, stacijās pilnībā izmantojam visus savus bioloģiskos atkritumus un kūtsmēslus, ražojot elektrību un siltumu. To lietderīgi patērējam savā uzņēmumā vai pārdodam A/S Sadales tīkls.
Nākamā gada martā varēsim izdarīt visprecīzākos secinājumus, bet pagaidām spriežam, ka mūsu stacijas rentabilitāte ir vidēji 12%. No 2014.gada 1.aprīļa EM ar SEN plāno iekasēt 10% no elektroenerģijas ieņēmumiem. Uzskatu, ka godīgi būtu, ja nodoklis tiktu ieturēts no AER koģenerācijas staciju peļņas, nevis ieņēmumiem, jo pašreizējā redakcijā mums pat netiek dota iespēja strādāt bez zaudējumiem.
Tādēļ, man kā lauksaimniekam, kas vada lielu uzņēmumu un godīgi valstij maksā nodokļus, rodas jautājums – kādēļ valdība sasparojusies uz vairāku jaunu nodokļu ieviešanu, kas sāpīgi skars pat spējīgākos tirgus dalībniekus? Šobrīd šķiet, ka katra ministrija funkcionē neatkarīgi un neredz visu jauno nodokļu kopbildi. Papildus SEN tiks ieviests ceļu nodoklis, iepakojumu nodoklis un daudzi citi. Es piekrītu tam, ka ir jādod ieguldījums valsts budžetā, taču tam ir jābūt samērīgam un racionālam.
Citur, piemēram, Vācijā, valsts atbalsta lauksaimniekus, kas pēc iespējas vairāk cenšas pārstrādāt lauksaimniecības atlikumus. Pārstrādājot kūtsmēslus enerģijā, nevis ļaujot tiem trūdēt un gaisā izdalīt CO2, mēs rūpējamies, lai Latvijai tiktu samazinātas Eiropas piestādītās CO2 kvotas. Bet Latvijas valdība mūs par to vēl apliek ar nodokli. Laikā, kad Eiropas Komisija izsaka atbalstu AER, Latvija šaurpieraini cenšas šo jomu iznīdēt.
Svarīgākais biznesā ir stabilitāte nākotnē. Uzņēmējiem un investoriem ir jāsaņem valsts atbalsts un, uzsākot biznesu vai ieguldot tajā, jābūt drošiem, ka valsts neradīs ekonomiskus un juridiskus šķēršļus. Šis tiesiskās paļāvības princips Latvijā darbojas vāji, jo valdība pastāvīgi maina biznesa spēles noteikumus. Arīdzan nevajadzētu visus uzņēmumus mērīt pēc vienas mērauklas un piemērot tiem vienādu nodokli. Jāņem vērā uzņēmuma specifika un attīstības stadija un jāatrod stabils ilgtermiņa risinājums, kas būtu balstīts pētījumos un sarunās ar AER organizācijām un uzņēmējiem.
Valdībai nepieciešams vēlreiz pārdomāt SEN lietderību un atrast labāko un harmoniskāko risinājumu, kas palīdzētu gan pildīt valsts budžetu, gan attīstītu Latvijas AER biznesa projektus. Mēs un citi AER uzņēmēji esam gatavi atrauties no ikdienas darbiem, lai ilgtermiņa attīstības vārdā diskutētu par piemērotāko alternatīvu un kopīgi atrastu vislabāko risinājumu elektroenerģijas tirgus sakārtošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
