Vlads Bogovs: Latvijas krievvalodīgā pamattauta ir iekļauta ANO sistēmā  (357)

Kāpēc šis notikums ir svarīgs Latvijai? Kas ir Latvijas krievvalodīgā pamattauta?

Kā ir zināms viena no jēdziena "tauta" nozīmēm ir "cilvēku grupa, kurai ir vairākas kopīgas iezīmes, pirmkārt, valoda, kā arī kultūra, teritorija un vēsturiskā pagātne". Pamatojoties uz šo definīciju Latvijas teritorijā dzīvo divas lielākas tautas: latvieši un krievvalodīgā tauta. Krievvalodīgai tautai pieder vairāku mazākumtautību pārstāvji, kurus apvieno krievu valoda. Vēsturisko notikumu dēļ krievvalodīgai tautai pieder gan tie, kas bija atbraukuši uz Latviju pēc Latvijas Republikas dibināšanas, resp., pēc 1918. gada, gan arī tie, kas pieder Latvijas krievvalodīgai pamattautai un dzīvoja šeit sen pirms 1918. gada. 

Plašā sabiedrībā par "pamattautām" parasti sauc Austrālijas aborigēnus vai Amerikas indiāņus. Daļēji tas ir pareizi, taču starptautisko tiesību sfērā šim jēdzienam ir plašāka nozīme. Par pamattautām uzskata tās tautas pārstāvjus, kuru senči dzīvoja esošas valsts teritorijā līdz mūsdienu valsts robežu noteikšanām. Pamatojoties uz šo definīciju mūsdienu Latvijas teritorijā vairāk nekā 300 gadus dzīvo krievvalodīgā pamattauta uz oficiāliem, likumīgiem, starptautiski noteiktiem pamatiem ilgu laiku pirms Latvijas valsts nodibināšanas, resp., pirms 1918. gadam. 

Krievvalodīgās pamattautas aptuvens skaits ir 140 000 cilvēki vai 8% no kopēja Latvijas iedzīvotāju skaita. Tie ir 50% no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju skaita, kuriem ir balsošanas tiesības. Krievvalodīgai pamattautai pieder tie cilvēki, kuri saņēma Latvijas pilsonību bez naturalizācijas, resp., pēc asins radniecības, pēc mantojuma tiesībām. Tas faktiski ir Latvijas krievvalodīgas pamattautas atzinums valsts līmenī.

Latvijas Krievvalodīgās Pamattautas Asociācijas pārstāvji regulāri piedalās nozīmīgajos ANO pasākumos: Pastāvīgajā forumā Pamattautu jautājumos un Ekspertu mehānisma pamattautu tiesībās sēdēs. Sakarā ar starptautisko normu tiesībām šis fakts ir starptautisko pamattiesību realizācija (tiesība piedalīties starptautiskajās organizācijās un pasākumos).

ANO Pastāvīgais forums Pamattautu jautājumos ir pilnvarots "apspriest pamattautu jautājumus, saistītus ar ekonomisko un sociālo attīstību, kultūru, apkārtējo vidi, izglītību, veselības aizsardzību un cilvēktiesībām Ekonomiskas un sociālās padomes mandāta ietvaros".

Pastāvīga Foruma 14. sesijas sēdē es, Latvijas Krievvalodīgās Pamattautas Asociācijas delegāts un krievvalodīgas pamattautas pārstāvis, esmu nolasījis ziņojumu.

Saskaņā ar šī pasākuma darba kārtību ziņojums bija veltīts šādai tēmai "Cilvēktiesības. Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācijas īstenošana pamattautu tiesībās".

Kas ir pamattautu tiesības starptautiskajā likumdošanā?

Pamattautu tiesības, tai skaitā arī Latvijas krievvalodīgas pamattautas tiesības, ir noteiktas ANO Deklarācijā Par pamattautu tiesībām. Šo deklarāciju 2007. gada 13. septembrī pieņēma Ģenerālajā Asamblejā 144 valstis (ar balsu vairākumu). Arī Latvija balsoja par šo deklarāciju.

Deklarācijas 3. pantā ir teikts, ka "Pamattautām ir tiesība uz pašnoteikšanu. Pamatojoties uz šo tiesību viņi paši noteic savu politisko statusu un brīvi īsteno savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību". Šajā pantā 8. punktā 2.d apakšpunktā ir teikts: "Pamattautām it tiesības nepakļauties piespiedu asimilācijai vai arī integrācijai jebkurā formā". Svarīgs ir arī 15. panta 2. punkts: "Valstis, konsultējoties un sadarbojoties ar pamattautām, pieņem līdzdalību aizspriedumu cīņā, diskriminācijas iznicināšanā, kā arī tolerances, savstarpējas saprašanas un labo attiecību attīstībā starp pamattautām un visiem citiem sabiedrības slāņiem".

Vēlreiz gribētu atzīmēt, ka Latvijas pārstāvis 2007. gadā balsoja par Deklarācijas pieņemšanu. Tomēr šodienas realitāte neliecina par to, ka Latvijas valdība izpilda šo Deklarāciju attiecībā uz krievvalodīgo pamattautu, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts brīvprātīgi pieņēma šīs starptautiskās saistības un to, ka 1990. gadā 4. maijā Latvija atzina galveno starptautisko tiesību pirmtiesību salīdzinoši ar iekšējo tiesību normām.

Par diskrimināciju var nosaukt arī to, ka krievu valoda Latvijā ir atzīta par svešvalodu. 2012. un 2013. gadā krievvalodīgas pamattautas pārstāvju prasība Konstitucionālajā Tiesā par krievu valodas statusa maiņu Latvijā nebija izskatīta. Bez tā tiesa nepieļaujamā formā atteicas izskatīt sūdzību un pamatoja savu atteikumu ar to, ka krievu valoda nav vajadzīga Latvijas krieviem, jo viņi prot latviešu valodu.

Valsts arī tikpat kā neatbalsta krievu kultūru. Valsts Kultūrkapitāla Fonds 99 gadījumos atteiks krievu pieteicējiem. Piemērām, lielākais krievu projekts "Krievu kultūras dienas Latvijā" (šī tradīcija šogad nosvinēja 90 gadu jubileju) nesaņem atbalstu, jo Fonds "nav pārliecināts par projekta pasākumu kvalitāti", kaut vai Krievu kultūras dienas katru gadu divu nedēļu garumā apvieno ap 150 pasākumiem, to atklāšanas koncertu apmeklē diplomātisko misiju vadītāji, pasākumu dalībniekiem un viesiem ikgadēji atsuta savu apsveikumu valsts prezidents, vairāki pasākumi notiek labākajos Rīgas zālēs, Lielajā Ģildē, kinoteātrī "Splendid Palace" u.c., pasākumos piedalās pazīstami Latvijas kultūras un mākslas darbinieki.

Latvijā nav valsts televīzijas kanāls krievvalodīgas pamattautas valodā, neskatoties uz to valsts struktūras periodiski aprobežo krievvalodīgo nevalstisko kanālu darbību un uzliek tiem sodus. 2014. gadā politisko motīvu dēļ bija uz laiku pārtraukta svarīga krievu auditorijai televīzijas kanāla "РОССИЯ - РТР" pārraide.

Var teikt, ka Latvijas valstī jau ir iesākta krievvalodīgas pamattautas kultūras iznicināšana, piemērām, īstenojot piespiedu asimilāciju izglītības jomā un pārcelšot izglītību tikai uz latviešu valodu. Pagaidām izglītības pārcelšanas projekts uz latviešu valodu ir apturēts līdz 2018. gadam, taču tas nenozīmē, ka šis projekts netiks turpināts. Valsts augstskolās apmācība jau sen notiek tikai latviešu valodā. Šis fakts liecina par ANO Deklarācijas Par pamattautu tiesībām pārkapāšanu, īpaši 8. panta 1. un 2.d punkta, 14. un 15. panta neievērošanu.

Deklarācijas 2. un 3. panta pārkāpšana ir Latvijas pamatlikumos, jo Latvijas Republikas Konstitūcija un Valsts valodas likums ir izstrādāts uz rasu diskriminācijas pamata attiecībā uz krievvalodīgo pamattautu, šie likumi ievēro tikai radikālās Latvijas sabiedrības daļas intereses, tajos pat nav pieminēta Latvijas krievvalodīga pamattauta, kurai arī ir neatņemamās tiesības uz pašnoteikšanu. Valsts valdība ir radīta pēc principa "Latvija latviešiem" un tās sastāvā pārsvarā ir latviešu valodīgas tautas pārstāvji, viņi aizstāv tikai savas intereses, secīgi iemieso Latvijas vienotas nācijas plānus tikai uz vienas valodas un kultūras pamata. Lai sasniegtu šādu mērķi tiek īstenota Latvijas krievvalodīgas pamattautas piespiedu asimilācijas un integrācijas politika. 

Krievvalodīgas pamattautas pārstāvjiem ir atņemta iespēja piedalīties resursu sadalē un pārvaldē valsts teritorijā, kuru viņi tradicionāli apdzīvo, kur piedalās sabiedrības produkta izveidē, kur apzinīgi maksā nodokļus. Šie fakti liecina par Deklarācijas 18., 19., 20. un 26. panta pārkāpšanu.

Es esmu viens no daudziem Latvijas krievvalodīgas pamattautas pārstāvjiem, man ir neatņemamā tiesība uz pašnoteikšanu, es vēlos, lai valsts saskaņā ar pieņemtām starptautiskām saistībām, rūpētos par mani un saglabātu manu vēsturisko mantojumu. Tieši šo iemeslu dēļ es piedalījos ANO pasākumā un nolasīju ziņojumu par mūsu pamattautas tiesību pārkāpšanu.

Protams, es nešaubos par to, ka Latvijas valdība politisko noskaņojumu dēļ nekad nerūpēsies par manu interešu ievērošanu, jo Latvija ir tikai mazas politikas objekts, nevis lielas politikas subjekts. Taču var mēģināt rādīt tās politiskā avantūrista tēlu, lai valsts elite pirms ņemtu uz sevi starptautiskus pienākumus, domāja arī par to realizāciju.

Kādus rezultātus var gaidīt no esošas situācijas maiņas?

Krievvalodīgas pamattautas tiesību atjaunošana un ievērošana, arī ANO Deklarācijas ievērošana saskaņā ar starptautiskām normām labvēlīgi ietekmēs visu Latvijas Republikas iedzīvotāju dzīvi, veicinās nacionālo toleranci valstī, novērsīs sabiedrības sašķelšanās starp latviešiem (latviešu valodīgo tautu) un Latvijas krievvalodīgo tautu. Tas savukārt ir nepieciešams Latvijas valsts attīstībai, īpaši ekonomiskai un sociāli politiskai attīstībai. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad ir izveidojusies sarežģītā situācija valsts ekonomikā un Eiropas politikā.

Taču netālā Latvijas vēsturē var sameklēt labus starpnacionālas sadarbošanās piemērus. Par veiksmīgu kopēja darba rezultāta piemēru var nosaukt unikālās Rīgas Grebenščikovas vecticībnieku kopienas baznīcas radīšanu, šī baznīca darbojas līdz pat šodienai. To projektēja vācu arhitekts Reingolds Šmelings, savukārt grandioza pēc saviem izmēriem septiņu līmeņu svētbilžu sienas projektu izveidoja latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. 

Svētbilžu siena tika izgatavota Rīgas Vagonu rūpnīcā "Russo-Balt". Par veiksmīgu līdztiesīgas Latvijas tautas kopienas sadarbības piemēru var nosaukt Pirmo Latvijas Republiku periodā no 1918. gada līdz 1934. gadam, kad Latvijas teritorijā mierīgi dzīvoja latvieši, krievi un vācieši. Tieši šajā laikā Latvijas attīstība ievērojami apsteidza savas kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju.

Ar ANO Deklarāciju par pamattautu tiesībām pilno tekstu var iepazīties ŠEIT .