Rokklubs pirms vairākiem gadiem fiziski pārstāja eksistēt. Patiesībā tas pārstāja eksistēt 90.gadu sākumā pēc tam, kad parādījās reāla brīvība uzstāties. Tas pastāvēja vienīgi kā vieta, kur viņi varēja uzstāties. Tur pavairoja tekstus un grupas saņēma oficiālas atļaujas. Kad oficiālās atļaujas zaudēja nozīmi, zuda nepieciešamība pēc rokkluba. Viņi sešus gadus dzēra portvīnu, bet pēc tam piekusa.
Es pat nezinu kādu jautājumu varētu uzdot BG, varbūt: Kāpēc viņam tik ļoti patīk Londona?
Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt. Tā es esmu iekārtots. Es tāds esmu. Es mīlu Londonu. Tā man ļoti atbilst. Neizskaidrojami. Tā ir kā mīlestība.
Cik bieži jūs tiekaties ar saviem vecajiem Pēterburgas draugiem? vai ir saglabājusies 80.gadu sākuma ciešā draudzība?
Nē, jo ir mainījušies apstākļi un tagad visiem ir jauni draugi. Bet, kad es satieku kādu no saviem vecajiem tā laika tuvajiem cilvēkiem, es vienmēr ļoti priecājos viņus redzēt.
Kas tie būtu?
Man tie ir "Akvarium" dalībnieki.
Ņemot vērā ka Grebeņščikova kungs daudz ceļo pa pasauli un arī Latvijā ir pabijis tad jautājums varētu būt " Vai ir kāda dziesma, kas sacerēta Latvijā ,vai dziesmas aizmetņi ir radušies šeit?
Hm. (domā). Man jāpadomā. Kamēr mēs runāsim, es domāšu, varbūt kaut ko atcerēšos. Man ir tāda sajūta, ka pie kaut kā es šeit esmu strādājis. Man jāatceras, pie kā tieši.
Intervijas laikā Grebenščikovs pie šī jautājuma tomēr tā arī neatgriezās...
vai viņš redz Krievu muzikantu ,dzejnieku vietu cīņā pret to ,lai apturētu ( izbeigtu)karu Čečenijā ,jo beigu beigās tur iet bojā ļoti ļoti daudz tieši Krievu .Tūkstošiem.Nerunājot jau par pašiem čečeņiem.Jeb varbūt visiem ir skaidrs par ko tur un kā vārdā karo.Vjetnamas kara laikā tieši Amerikānu muziķi bija vieni no tiem ,kas deva savu artavu kara izbeigšanai.
Tā kā jebkurš karš ir pretrunā veselajam saprātam, tad vienīgais, ko var darīt mākslinieki, dzejnieki un citi mākslas darbinieki un vispār ikviens, ir turpināt darīt to, ko viņi dara. Jo, kad mākslinieki un dzejnieki nāk klajā ar lozungiem "Apturēsim karu Vjetnamā", viņus neņem vērā ne vienas, ne otras, ne trešās un ne ceturtās valsts prezidents. Tie ir pajaco un āksti. Neviena demonstrācija nekad dzīvē nekam nav palīdzējusi. Karš Vjetnamā beidzās tad, kad tas loģiski bija kļuvis nevajadzīgs. Kad tie cilvēki, kas tajā ieguldīja naudu, pārstāja no tā saņemt dividendes. Tas arī viss.
...Interesanti, ka gandrīz tāpat uz šādu jautājumu atbildēja Butusovs, kad viņam kā piemēru minēja Ševčuku, kurš bija aizbraucis uz Belgradu...
(smejas) Nē, es esmu par Jurija dvēseles cēlsirdību. Viņam ir brīnišķīga dvēsele un es viņa priekšā paklanos. Bet man šķiet, ka karu aptur nevis cēlsirdīgi dzejnieki, bet gan auksti aprēķinātāji politiķi. Kas sāk taisīt naudu nevis ar to, bet ar kaut ko citu.
Godīgi sakot, man šķiet, ka es vēl neesmu izaudzis līdz tam, lai kontaktētos ar Jums, Boris. Vai Jums pašam kādreiz ir bijusi līdzīga sajūta attiecībā uz kādu, ar kuru Jums gribētos biedroties? Ja atbilde ir jā, tad, kas ir šis cilvēks, ja nē, tad kāpēc?
Man nekad nav bijusi sajūta, ka neesmu izaudzis līdz tam, lai ar kādu kontaktētos. Bet man bija dabiska bikluma sajūta pret milzīgu skaitu cilvēku, pie kuru mūzikas es biju izaudzis un ar kuriem man pēc tam laimējās tikties. Šāds biklums ir - tas ir dabiski un labi.
Bet šobrīd?
Šobrīd - ievērojami mazākā pakāpē. Tādēļ, ka es esmu jau pārkāpis kaut kādu robežu, pēc kuras man ir kļuvis viegli kontaktēties ar visiem. Bet tā man ir biji visu mūžu. Tas ir normāli.
Kad B.G. atteiksies no savas spilgtās individualitātes?
Es ar tādiem pašiem panākumiem varu atteikties no acu krāsas. Atteikšos vai nē, es vienalga esmu tāds, kāds esmu. Gribiet - pieņemiet, negribiet - nepieņemiet.
Ne reizi vien esmu iedomājies Rīgā izveidot savu tādu kā Jūsu talanta cienītāju klubu, kurā galvenā nodarbe varētu būt nevis mainīšanās ar retiem ierakstiem, bet tējas dzeršana. Kāda Jums vispār ir attieksme pret savas daiļrades fanātiem?
Es ne sevišķi saprotu vārdu "fanāts". Ja daiļrade cilvēkiem patīk un cilvēki no tā kaut ko gūst, tad es viņus saprotu, jo arī man pašam patīk mūsu daiļrade. Man ļoti patīk tas, ko dara grupa "Akvarium". Tādēļ es viņiem piekrītu, un, ja viņi sapulcēsies un dzers tēju - vēl jo labāk. Ja viņi sapulcēsies un lasīs vēdas vai "Dao un De" - arī labi. Ja viņi nodarbosies ar tantrisko seksu - arī labi. Viņi var darīt, ko vien vēlas.
Kā B.G. iepazinās ar saviem Skolotājiem?
Es nezinu, kas tiek domāts ar vārdu “skolotāji”, ja runa ir par tibetiešu lamām, pie kuriem es esmu kaut ko mācījies, tad es vienkārši aizbraucu uz Nepālu un iepazinos ar tiem lamām, kas man likās interesanti. Gāju uz klosteri un lūdzu ar viņiem tikšanos.
Kā tas ir, vai viegli?
Viegli! Ja tu tam esi gatavs, tas notiek ļoti viegli.
Vai Jūs iepriekš zinājāt, pie kuras lamas iet?
Jā, jo es biju ievācis ziņas, lasījis grāmatas, runājis ar cilvēkiem, kas bija lietas kursā. Tā teikt, ne uz labu laimi.
Kad tas notika pirmo reizi?
Es Nepālā pirmo reizi nokļuvu 1993.gadā. Novembra beigās.
Kāda ir jūsu pašreizējās uzturēšanās Latvijā programma? Vai esat atbraucis uz šejieni uz tik ilgu laiku (nedēļu?) arī agrāk?
Lieta tāda, ka es esmu atbraucis uz tieši divām dienām. Atbraucu vakar un šodien braucu projām, bet pēc tam pēc trijām dienām atgriezīšos. Jo man rīt ir koncerts Pēterburgā. Bet es atbraucu vienkārši uz Roberta Planta koncertu.
Jūs bijāt tādas fantastiskas grupas kā KINO producents . vai pašlaik ir kāds projekts/grupa ar kuru stradajas, bez Akvariuma?
Nē. Es ar prieku palīdzētu kādam, kura daiļrade man liktos interesanta, bet pēc Vitjas es tāda kalibra cilvēkus vairs neesmu saticis.
Kāda ir jūsu attieksme pret šo “producēšanas” tematu, jo šim pašam lasītājam daudzi citi atsauksmēs uzbruka: "kā tu to vari saukt par producēšanu?"
Nē, es saprotu, par ko ir runa, lieta tāda, ka es biju audio producents. Es to darīju grupas "Kino" pirmajā albumā, albumā "45". Pēc tam viņi bija paši par sevi. Viņi vienkārši neprata strādāt studijā un es darīju visu, ko vien varēju, lai palīdzētu viņiem šajā situācijā iekārtoties ērtāk, lai viņiem iznāktu tas, kas viņiem iznāca. Tāda bija mana loma.
vai Jums neliekas, ka akvarium ir pedejais rock`n`roll bastions Krievijā?
Man vienmēr ir licies, ka "Akvarium" ir VIENĪGAIS rokenrola bastions Krievijā. Ja kāds vēlas, lai es būtu pieticīgs - nevajag to jautāt man (smejas).
Boris, esmu bijis uz Jūsu koncertiem un joprojām cenšos saprast, kas tik īpašs ir Jūsu ģitārā. Ja varat, aprakstiet to sīkāk.
Pēdējo pusotru gadu es spēlēju "Martin grand-concerto" ģitāru. Es ilgi meklēju ģitāru, kas būtu gan viegla, gan ērta, gan pietiekami maza un vienlaikus akustiska. Un es to atradu. "Martin grand-concerto" - iesaku visiem.
mani vairaak interesee nevis tas, ko kaads BG var pajautaat, bet gan tas, ko vinjsh pats no sevis grib pastaastiit [ja grib]. beigu galaa ir tachu pieredzeetas/pielasiitas =) tik daudzas BG intervijas [gruubes, rudaka izpildiijumaa, nemaz jau nerunaajot par sipenieces], kuraas laiks tiek noteereets vienkaarshi uz to, ka viens jautaajums ir muljkjiigaaks par otru, un BG tik vien seezh un smiin baardaa. varbuut konkreetaa situaacija konkreetaa vietaa un laikaa vinjaa raisa kaadas paardomas, ar kuraam vinjsh gribeetu padaliities. manupraat, buutu daudz interesantaak.
Viss, ko es vēlos pateikt, ir pateikts dziesmās. Viss, ko es vēlos tam piebilst, ir pateikts mūsu mājas lapā http://www.aquarium.ru. Ne vienam, ne otram man nav ko piebilst.
Bet, ja lasītājs gribēja uzzināt Jūsu attieksmi pret žurnālistu jautājumiem?
Es nekā neattiecos. Es dzirdu, kā cilvēks uzdod jautājumu, skatos uz cilvēku un domāju, kas man viņam jāatbild. Kā es varu izskaidrot to, ko viņš vēlas uzzināt. Tas atkarīgs no konkrētā cilvēka.
Kāda ir cienījamā B.G. attieksme pret marihuānas legalizāciju Eiropā? Zālīte - vai tas ir labi?
Mana attieksme pret narkotiku legalizāciju ir pozitīva. Jo, kad tās legalizē, jautājums pāriet valsts rokās, kas tomēr automātiski likvidē kriminālās struktūras un ceļ narkotiku kvalitāti. Kā piemēru varu minēt to, ka būtu slikti, ja aspirīnu tirgotu bandīti. Jo nevarētu garantēt aspirīna vai validola kvalitāti. Zālīte ne ar ko neatšķiras no validola vai aspirīna. Tas arī ir ārstniecības līdzeklis.
Bet nopietnākas narkotikas...?
Bija precedents - visas nopietnākās narkotikas kaut kad tirgoja aptiekās, un nekas slikts no tā nenotika. Valstij visi ir jākontrolē. Bet valsti jākontrolē labajam ... Caram. Un vēl jābūt tūkstošgadīgai impērijai.
Borisa Grebenščikova dziesmu tekstos laiku pa laikam atkārtojas sētnieka tēls, piemēram, gaišzilais sētnieks un tamlīdzīgi. Šeit, manuprāt, sētnieka tēls simbolizē darbību, rīcību, kas padarīta neuzkrītoši, kas nealkst pēc uzslavas, līdzīgi kā daoismā, ko starp citu, izsaka arī teksts: “un aizejot, neatstās pēdas” (“i vijģa ņeostavit sļeda”). Jautājums ir: ko B. Grebenščikovam nozīmē vienkāršība un pazemība? Vai vienkāršību viņš uzlūko tikai kā tikumu (dobroģeķeļ) vai arī tā, viņaprāt ir kas vairāk?
Tas ir kas vairāk. Katrs cilvēks, katrs mākslinieks sāk ar ļoti grūtām lietām, jo viņš neprot gleznot vienkārši, un, jo vairāk viņš strādā, jo vienkāršāk glezno. Tas pats attiecas uz mūziķiem, dzejniekiem, rakstniekiem, reliģiskajiem darbiniekiem. Uz visiem cilvēkiem. Jo gudrāki viņi kļūst, jo vienkāršāk dara.
Tātad jūs domājat, ka "Sgt Pepper" - tas ir vienkāršāk par "Love Me Do"?
Jā. "Sgt Pepper" ir daudz vienkāršāk par "Love Me Do". (ilgi un draudzīgi smejas)
No kurienes piederība tik netradicionālai konfesijai, es domāju, netradicionālai krieviem? Un kāda ir Jūsu attieksme pret visu krievisko ārzemēs, piemēram, Latvijā? Sakiet, vai roks ir kosmopolītisks, pārnacionāls?
Jebkura mūzika ir pārnacionāla, tādēļ ka tai ir darīšana ar tādu apziņas dziļumu, kur nav elementa "tautība". Taču katrā starptautiskajā mūzikā noteikti ir kādas tautiskas notis. Krievu notis, ķīniešu notis, rietumu notis. Tās visas savijas kopā un rada kaut kādu mūziku. Tikai vai tā ir franču mūzika, vai krievu mūzika, vai vēl kāda? Tā ir starptautiska. Tādēļ jebkurš labs mākslas darbs sevī apvieno ļoti daudz lietu. Kas attiecas uz to, ka es piederu netradicionālai konfesijai - es vienlaicīgi pieturos visām konfesijām, man patīk Dievs vienalga ar kādu vārdu.
Boris Borisovič, kā jūs, būdams pieredzējis karmas tūrists, izturaties pret ceļojumiem uz tumšo pusi? Tas ir, pret gotiku, gotic-music un lifestyle?
Kopumā es esmu par gotic-music un lifestyle, jo gotic-music mērķis ir, lai zēni melnā mīlētu meitenes melnā. Teicami! (smejas)
Bībelē ir teikts, ja tev iesit pa vienu vaigu, pagriez otru. Buda sacījis: ja tevi ir situši, iesit divreiz spēcīgāk, lai ienaidnieks zinātu, ka tu esi stiprs. Ko Jūs darāt ar saviem ienaidniekiem?
Pirmkārt, mani interesē, kur jūs ņēmāt tādu Budas izteicienu. Un vai jūs to neesiet sajaucis ar kādu citu? Tādēļ, ka principā Buda, manuprāt, skaidroja citādi: nav jēgas tērēt laiku kautiņam. Un pat bez Budas kāds ne tik gudrs (bet vienalga gudrs) cilvēks ir sacījis, ka vardarbība ir pēdējais nekompetences glābiņš. Ja tu vispār neko neproti, tad tev nākas kauties. Ja tu kaut ko proti, tev kauties nevajag. Īsts Meistars visādi apiet kautiņu. Kristus ir teicis: "Ja tev iesit pa vienu vaigu - pagriez arī otru, kad iesit pa abiem, pagriez pakaļu un tā tālāk".
Tātad Jums nav ienaidnieku?
Lieta tāda, ka man ir pilnīgi vienalga. Es varu nogalināt un man nekas nebūs. Bet, man līdz kam tādam nav jānolaižas.
Ko pats domājiet par saviem tā sauktajiem "popsīgajiem" albumiem - "Navigator", "Kostroma mon amur", "Sņežņij ļev"...? Daudzi Jūsu mūzikas cienītāji uzskata, ka tos klausīties nemaz nav vērts, un saukā mani par šlāgeristu, kad saku, ka tie ir, manuprāt, izcili. Tiesa, koncertos Jūs praktiski nedziedat šo albumu dziesmas - vai tas nozīmē, ka pašam arī tā ne visai pie sirds?
Nē, man ļoti patīk šis "Akvarium" periods, sākot ar "Russkij aļbom" un beidzot ar "Sņežnij ļev". Manuprāt, tie ir brīnišķīgi albumi .. tieši šobrīd mēs spēlējam vairākas dziesmas no "Navigator" un "Sņežnij ļev". Un ja nespēlējam? Katrs koncerts ir atkarīgs no tā, kāds man ir noskaņojums. Mēs varam nospēlēt, varam nenospēlēt, tas viss nav svarīgi, vienalga tas ir "Akvarium". "Akvarium" ir daudz seju. Dārgakmenim ir daudz šķautņu, tāpat arī "Akvarium" ir daudz šķautņu. Šī ir viena no šķautnēm - un man tā ļoti patīk.
Nodzīvot dzīvi bez darba grāmatiņas - vai tas ir grūti vai viegli?
Ļoti viegli! Galvenais, ka tās nav.
Jūs bieži ciemojaties Latvijā - vai ir arī kāds latviešu mākslinieks, kas būtu Jūsu draugs, autoritāte?
Nē. Diemžēl mani draugi Latvijā nav mākslinieki, bet tas pat ir labāk. Es labprātāk kontaktējos ne tik daudz ar māksliniekiem, cik ar cilvēkiem.
Varbūt kādu varat nosaukt?
Nē, es labprātāk savu draugu vārdus paturu noslēpumā.
Mums te Latvijā ir viens tāds politiskā public relation speciālists, kas nodarbojas ar valdību sastādīšanu, jaukšanu, intrigām, nodevībām, priekšvēlēšanu smadzeņu skalošanu utml. Tai pat laikā viņš mēdz intervijās uzsvērt, ka viņa hobijs esot BG disku kolekcionēšana. Vai, jūsuprāt, cilvēks, kas dara ļaunu, ir patiesi sapratis Jūsu mūzikā teikto?
Mans uzdevums nav lemt, ko domā cilvēki, kas klausās mūsu dziesmas. Mēs savu darbu esam padarījuši, mēs to esam ierakstījuši un atdevuši. Ko cilvēks ar to dara, tas ir viņa ziņā. Tāpat kā Dievs ir radījis zemi, bet viņš neatbild par to, ko mēs ar to darām.
Cienījamais B.G., lūdzu dilstošā secībā sarindojiet, kā, Jūsuprāt, ir sadalīti Jūsu talanti: dzejā, komponēšanas meistarībā, prasmē spēlēt mūzikas instrumentus, vokālā?
Es domāju, ka man nav nekādu talantu. Ko man Dievs devis, to arī es daru. Kas man patīk, to es daru. Neesmu spējīgs to vērtēt.
Būtu ļoti interesanti uzzināt, kādās no augstāk minētajām jomām Jūs esat ieguvis izglītību un kādu?
Nekādu un nekur.
Vai Jūs domājat, ka nepietiekamas zināšanas kaut kādās jomās traucē izpausties Jūsu talantam?
Kā saka: "Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības".
Kāda ir atšķirība starp Tarkovski un Bergmanu?
Tieši tāda, kā mēs jau pirms tam runājām. Bergmans ir pilnīgs skandināvs, Tarkovskis - pilnīgs krievs. Tādēļ man Tarkovskis šķiet interesantāks. Viņš ir spilgtāks, krāsaināks. Bergmans ir ievērojami sausāks. Lūk, kur atšķirība. Bet abi, kā viens, tā otrs, ir internacionāli.
Vai Jūs nedomājat, ka, jo vairāk brīvības, jo sliktākas dziesmas? Jums nešķiet, ka brīvība ir noderīga cilvēkiem, bet kaitīga mākslai?
Autoru par šādu jautājumu vajadzētu uz desmit gadiem iesēdināt vieninieku kamerā. (smejas) Varu atbildēt: mans dārgais, brīvība ir vajadzīga visiem, un tā ir pats galvenais priekšnoteikums, lai kaut ko darītu. Bet tas, par ko mēs runājam, saucas nevis brīvība, bet mākslinieciskā sirdsapziņa. Kā teicis Lao Dzi, māksliniekam ir pārāk daudz krāsu, dzejniekam - pārāk daudz vārdu. Tādēļ laba mākslinieka un laba dzejnieka uzdevums ir izmantot krāsu un vārdu minimumu, lai sasniegtu maksimālo rezultātu. Tā nav brīvība, tā ir sirdsapziņa.
Cik dziesmas apmeram Boriss Grebenshchikovs dziedas Liepajaa?
Aptuveni 15
Vai Jūsu daiļradei ir mērķis?
Nē, daiļrade ir instinkts. Man gribas ar to nodarboties, nekāda mērķa nav.
Ja jums gadītos dežūrveikalā aiz vīna pudeles satikt Dievu, ko jūs viņam teiktu vai jautātu?
Es vienmēr lūdzu Dievam tikai vienu - lai man apskaidrotos apziņa.
Borisam Grebenshchikovam tiesham patik Roberts Plants? Kas tieshi vinjam tur patik?
Lieta tāda, ka Planta balsi es klausos jau kopš 1968.gada, tādēļ jautājums vairs nav par to, patīk vai nepatīk. Tā jau ir daļa no manas kultūras. Pasaulē nav vairs nemaz tik daudz cilvēku, kuri var pretendēt uz pusdieva statusu. Plants ir viens no viņiem.
Boris Borisovič, kādēļ Jūs tik reti esat televīzijā? Jūsu klipus un koncertus reti rāda (pēdējo dažu gadu laikā es vispār tikpat kā neko neesmu redzējis). Vai arī Jūs esat izlēmis nelīst TV, bet sniegt tikai koncertus?
Piedodiet par citātu no senķīniešu klasikas, bet grāmatā "Dao un De" teikts tā: "Gudrie ir ass pasaules ierocis. Lai ierocis paliktu ass, nevajag to rādīt tautai". Tas ir mans kurss. Es nevēlos rādīt klipus. Gribu, lai tie, kuri mūs zina, mūs klausītos. Bet tie, kuri nezina - atklātu mūs sev, bet ne caur televīziju.
Cienījamais Grebenščikova kungs, mana mīļākā dziesma Jūsu izpildījumā ir "Gorod Zolotoj". Kā Jūs, Dieva cilvēks, budisma sekotājs vērtējat to, ka nesen Šrilankā budisti sarīkoja grautiņus piecos kristiešu dievnamos?
Budists, kurš sarīko grautiņus, nav budists.
Cienījamais B.G., kāda mūzika Jums šobrīd šķiet interesanta? Ko Jūs klausāties?
Pēdējā laikā es klausos pārsvarā klasisko indiešu mūziku, simfoniju un džeza avangardu, dažas ekstremālas metāla grupas kā “System of a Dawn”, plus visu pārējo rokenrola klasiku. Es klausos VISU. Visu, kas pastāv uz Zemes jebkādās proporcijās.
Un vēl turpinājumā uz jautājumu par televīziju: es lepojos, ka mūs nerāda televīzijā, bet ja mūs rādītu 24 stundas diennaktī, tad no tā visiem būtu tikai labāk.
Boris, paldies par "Pesņi ribaka". Kam veltīta dziesma "Zimņaja roza"? Atklājiet noslēpumu!
Viss, ko mēs darām, ir veltīts Dievam.
Vakar, Boris, jūs ievēroja Roberta Planta koncertā Ķīpsalā. Kādi iespaidi?
Brīnišķīgs koncerts!
Boris Borisovič, vai grupā "Akvarium" kaut kad uzradīsies ģitārists? Kaut kā skumīgi bez solo.
Mēs jau divus gadus meklējam piemērotu ģitāristu. Konkurss ir atklāts.
Jūs jau vairākkārt esat izteicis savu attieksmi pret "komerciālo mākslu". Jūsuprāt, kādēļ absolūtais iedzīvotāju vairākums nav ar Jums vienisprātis?
Tādēļ, ka absolūtajam vairākumam ir nepieciešama komerciālā mūzika, tāpēc jau tā ir komerciāla. Komerciāla mūzika ir tā, kuru pērk lielākā daļa iedzīvotāju.
Vai Jūs joprojām gleznojat?
Es visu laiku vēlos to darīt. Bet pašreizējā momentā, pēdējos divus gadus man tam nav laika. Tagad mēs ar vienu draugu no Zviedrijas esam iesākuši litogrāfiju sēriju, kas būs gatavas, domāju, pēc divām nedēļā. Mūsu mājas lapā būs informācija par to.
Kāds ir Jūsu pašreizējais viedoklis par to, kas ir "labs" un kas "slikts"?
Viss, kas nāk no Dieva, ir labi.
Kāda ir Jūsu attieksme pret jūsu mūzikas pieejamību internetā?
To vislabāk ir pateicis mans draugs Deivids Bovijs: "Mūzikai ir jābūt bezmaksas, bet naudu jātaisa ar T-krekliņiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
