Ko DELFI paveica 2017. gadā

1999. gada 26. novembrī Latvijā dzima portāls DELFI. Atskatoties uz pēdējā gada laikā paveikto, DELFI kolektīvs var saviem lasītājiem droši vēstīt, ka “pilngadību” esam sagaidījuši godam. Nevienu gadu mūsu vēsturē vēl nebijām tik spraigi dzirksteļojuši ar paveiktām idejām Latvijas lasošās sabiedrības interešu vārdā.

Noslēdzot “pilngadības gadu”, piedāvājam lasītājiem atkārtoti ieskatīties tajos 2017. gadā padarītajos darbos, ar kuriem visvairāk lepojamies:

Janvārī vizuālās stāstniecības darbā “Ziemassvētku kaujām 100” DELFI redakcija piedāvāja izdzīvot trīs stāstus Tīreļpurvā, kur pirms simts gadiem tika kaldināta latviešu strēlnieku pasaules slava. Pārstāstījām saspringtos notikumus frontē, video intervijā iztaujājām strēlnieku tēmas speciālistu Dagni Dedumieti, infografikā iepazīstinājām ar strēlnieku ekipējumu, piedāvājām foto un karšu materiālu.

Aprīlī pirms vēlēšanām piedāvājām plašu informatīvo materiālu par to, kas notiek Latvijas pašvaldībās, lai palīdzētu sabiedrībai izšķirties, kā balsot vietvaru vēlēšanās, – “Domā spried sver! / Твой голос решает!”. DELFI reportieri viesojās sešās lielākajās pilsētās, veidojot izvērstus stāstus, par ko un kāpēc cilvēki balso, kā arī sadarbībā ar uzņēmumu “Infogram” vairāk nekā 20 kartēs uzskatāmi parādījām, kā pēc dažādiem ekonomiskiem un sociāliem parametriem atšķiras dzīves līmenis katrā Latvijas pašvaldībā.

Maijā, kad vēlēšanas bija vēl tuvāk, 22 dienas DELFI redakcijā ierīkotajā TV studijā rosījās žurnālistikas zvaigzne Jānis Domburs, iztirpinot dažādus politiķus – lielo pilsētu mēra kandidātus, kā arī uzklausot ekspertu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku priekšvēlēšanu procesu vērtējumus. Lielāko sabiedrības uzmanību izpelnījās intervija ar Aivaru Lembergu, kurā Ventspils mēram nācās atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem par biznesu deviņdesmitajos gados, intervija ar Nilu Ušakovu, kurā žurnālists Rīgas mēru ilgi tirdīja par okupācijas fakta atzīšanu, kā arī ekspertu domas pēc intervijas ar Jutu Strīķi, kurā Rīgas galvas izaicinātāja tika salīdzināta ar Valkīru, un vēlāk šis termins “folklorizējās” sociālajos tīklos un ļaužu valodās.

No augusta līdz novembrim ik nedēļu publicējām pa vienam plašam žurnālistiskam pētījumam, cenšoties atbildēt, kā Latvijai vairot turīgumu un izķepuroties no Eiropas Savienības pastarīšu vagona, – “Latvija 2020”. Šo ciklu, kurā preparējām rūpniecību, lauksaimniecību, tranzītu, izglītību, reģionālo politiku, attiecības ar Eiropas Savienību un citas būtiskas Latvijas attīstības dimensijas, ļoti atzinīgi vērtēja gan ekonomisti, gan politiķi, valsts pārvaldes darbinieki un citi sabiedrības pārstāvji. Jācer, ka ņems vērā arī savā ikdienas darbā.

Septembrī mūsu talantīgais sporta žurnālists Jānis Bendziks devās uz Stambulu un Latvijas faniem piedāvāja bagātīgas un interesantas reportāžas no cīņām “Eurobasket 2017” laukumos. Plaši tika pielietots tāds salīdzinoši jauns, bet DELFI redakcijā plaši praktizēts reportāžas veids kā video tiešraide vietnē “Facebook”.

Septembrī sākās izglītojošu lekciju kurss “Vaidelote”, kurā ik nedēļu līdz gada beigām publicējām kāda jomu labi pārzinoša lektora lekciju par Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgām personībām un procesiem, papildinot to ar ilustratīviem un lasītāju iesaistošiem pielikumiem. Tādā veidā mūsu lasītājiem radījām iespēju noskatīties lekcijas un izlasīt papildmateriālus par tādiem Latvijas kultūras vēsturē zīmīgiem procesiem kā sešdesmito gadu alternatīvā kultūra kafejnīcā “Kaza”, Latvijas dokumentālā kino fenomens, stāstus par tādām izcilām personībām kā Eduards Smiļģis, Oļģerts Kroders, Kārlis Padegs un citi. 

No septembra līdz decembrim publicējām krāšņo un informatīvi bagāto vizuālo stāstniecības darbu ciklu “Latvijas mākslai 200 / Латвийское искусство: 200 лет”. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju pastāstījām gan par Latvijas mākslas vēsturi, gan strāvojumiem tajā, gan interesantiem māksliniekiem, gan mākslas kolekcionāriem un vēl par daudz ko citu.

Ap Latvijas dzimšanas dienu publicējām jau vasarā rūpīgi sagatavoto tehniski sarežģīto vizuālās stāstniecības darbu “99 iemesli, kāpēc es palieku te” – izbraukājām visu Latviju un nofilmējām 99 cilvēkus, kas pastāstīja, kāpēc viņi savu nākotni redz dzimtajā novadā. Spriežot pēc atsaucības, ar kādu gan videosižetu varoņi, gan citi lasītāji dalījās ar šo saturu sociālajos tīklos, bijām uzrunājuši plašu sabiedrības daļu.

Ik nedēļu publicējām reportāžu par kādu veiksmīgu Latvijas uzņēmumu ciklā “Latvija var!”, tādējādi iedvesmojot Latvijas cilvēkus uzņēmībai un saimnieciskai rosībai. Šī cikla ietvaros viesojāmies gan tehnoloģiju uzņēmumos, gan pārtikas ražošanas uzņēmumos un parādījām, cik uzņēmīgi var būt mūsu laikabiedri.

Krievu valodā publicējām vizuālās stāstniecības darbu ciklu “Люди на границе”, kurā pastāstījām, kā dzīvo cilvēki tajās teritorijās, kas varēja būt Latvija, bet kaut kādu iemeslu dēļ nav, tostarp plašu rezonansi radīja reportāža no Abrenes.

Pirms pašvaldību vēlēšanām mēs apsolījām, ka uzdāvināsim filmas “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” pirmizrādi novadam, kurš visbūtiskāk palielinās līdzdalību vēlēšanās, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Uzvarētājs izrādījās Talsu novads, uz kuru tad arī devāmies, pārpildītā zālē izrādījām filmu un organizējām talsenieku tikšanos ar filmas radošo komandu.

Kopš jūlija DELFI reizi nedēļā sadaļā “DELFI Versijas” sadarbībā ar “Project Syndicate” latviešu valodā publicē pasaules vadošo politologu, ekonomistu un filozofu viedokļu rakstus. Pēc aptuveni 10 gadu pārtraukuma šo ietekmīgo domātāju raksti atkal tiek publicēti Latvijas medijos. DELFI ir pašlaik vienīgais medijs, kurš to dara. Tādējādi Latvijas lasītāji iepazinušies ar to, kā notiekošo Eiropas Savienībā, ASV, Krievijā, Ziemeļkorejā un citur vērtē tādi mūsdienu pasaules vadošie domātāji kā Džozefs Stiglics, Džefrijs Sakss, Janis Varufakis, Karls Bilts, Ņina Hruščova un citi.

Oktobrī publicējām trīsdaļīgu reformācijas piecsimtgadei veltītu multimediālu darbu, kurā aizraujošā veidā izstāstījām par to, kādas sekas Mārtiņa Lutera darbošanās radīja Eiropā kopumā un Latvijā, –  “Reformācijai 500”. Pastāstījām gan par to, kā notika reformācija un ticību kari, gan ar ilustrācijām, foto un video raksturojām Lutera aizsākto procesu ietekmi uz mūsdienām, tostarp pat piedāvājām ironisku pasāžu par makaroniem Lutera formā, kurus tagad tirgo Vācijā.

Gada nogalē aizsākām plašu reportāžu sēriju “Aiz horizonta”, kurā DELFI žurnālisti, kuri pabijuši tā sauktajās trešās pasaules valstīs – Afganistānā, Ganā, Irākā, Haiti, raksta par tur pieredzēto un tā iepazīstina latviešu lasītāju ar to, kas šajās eksotiskajās zemēs notiek tieši šobrīd.

DELFI žurnālistu komanda vienlaikus arī apzinīgi darīja savu darbu – ziņoja par to, kas notiek valsts pārvaldē, ekonomikā, sportā, ārzemēs, kultūrā un citās jomās. 

Esam šā gada laikā publicējuši daudzas intervijas ar pasaulē un Latvijā pazīstamiem politiķiem, kultūras darbiniekiem, māksliniekiem, domātājiem, mūsu reportieri devās uz “karstajiem punktiem”, piemēram, Afganistānu, Kurdistānu, ziņoja no Briseles un Strasbūras par visai Eiropai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, publicējām arī reportāžas no lielajiem kultūras un izklaides pasākumiem, recenzijas par būtiskākajiem koncertiem, teātra un kino pirmizrādēm, izstādēm,  jaunām grāmatām utt.

                    

DELFI šogad arī otro gadu pēc kārtas ieguva Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvu par 2016. gada labāko vizualizāciju Latvijas medijos – vizuālās stāstniecības darbu “Černobiļai 30

DELFI mazās uzvaras feisbukā, tviterī un instagramā

Tāpat trešo gadu pēc kārtas Latvijas mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā tikām atzīti par ietekmīgāko mediju zīmolu sociālajos tīklos Latvijā.

Daži piemēri par to, kā nopelnījām šo statusu.

Skatītākais DELFI video “Facebook” 2017. gadā: neveiksmīgā automašīnas izvilkšana uz ceļa ar traktoru.

Skatītākā DELFI tiešraide “Facebook” 2017. gadā: Latvijas hokeja izlases sagaidīšana lidostā, atgriežoties no pasaules čempionāta.

Lasītāju mīlētākais DELFI saturs “Instagram” – “Top 3”:

Savukārt populārākais DELFI tvīts 2017. gadā bija video vēstījums no Brīvības pieminekļa pakājes, kur pēc Jeļenas Ostapenko uzvaras “French Open” līksmo tenisistes fanu armija.

Populārākais attēls DELFI “Facebook” profilā – trīs auto marku fanu no kopā sabrauktām mašīnām izveidotie logotipi:

Kuriem auto entuziastiem, tavuprāt, sanāca vislabāk? BMW, Mercedes vai Audi? :) http://www.delfi.lv/a/48588359

Posted by Delfi.lv on Monday, March 6, 2017

Trīs “Facebook” populārākie “DELFI TV ar Jāni Domburu” momenti bija ar Solvitu Āboltiņu, ar Armandu Krauzi (kur galvenais varonis patiesībā bija klāt neesošais Gatis Truksnis) un ar Nilu Ušakovu:

Solvita Āboltiņa izplūst asarās

Solvita Āboltiņa izplūst asarās 'Delfi TV ar Jāni Domburu' intervijā. Pilnu interviju skaties šeit: http://www.delfi.lv/a/49430593

Posted by Delfi.lv on Friday, November 10, 2017
Kāpēc Truksnis neieradās uz Delfi TV interviju?

Kā Jānis Domburs centās no ZZS līdera Armanda Krauzes uzzināt, kāpēc Gatis Truksnis neieradās uz Delfi TV interviju.

Posted by Delfi.lv on Monday, May 29, 2017
Ko Ušakovs sauc par okupāciju

Ko Ušakovs sauc par okupāciju? Skaties pilno Jāņa Dombura interviju ar Nilu Ušakovu http://www.delfi.lv/a/48843109

Posted by Delfi.lv on Tuesday, May 16, 2017

Sāktais temps būs jāturpina, jo, kā māca veca banalitāte – tas, kurš stāv uz vietas, īstenībā kāpjas atpakaļ. DELFI mērķis ir ieinteresēta sabiedrība, bet sauklis: “Lai spriestu, jāzina!” Nākamgad – valsts simtgades un Saeimas vēlēšanu gadā – šo attieksmi noturēt un noslīpēt būs mūsu profesionālā goda pienākums.