Reportāžas:

Talsi

Uz sākumu

Talsi – pašvaldību vēlēšanu čempiona noslēpums

Talsu novadā 2017. gada pašvaldību vēlēšanas izvērtās spraigas. Ja pirms četriem gadiem pie vēlēšanu urnām devās aptuveni trešdaļa vēlētāju, tad šogad apmeklētība kāpusi par 11,49%, kas bija lielākais aktivitātes lēciens starp visiem 119 novadiem un pilsētām. Iepriekšējā varas partija vēlreiz kļuva par vispopulārāko politisko spēku, taču tai jāsamierinās ar darbu opozīcijā un varas grožu nodošanu jaunpienācējai. Jaunais mērs gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan tagad sola vērsties pret pašvaldības līdzekļu izšķērdētājiem iepriekšējā sasaukumā un pārskatīt domes darbinieku lietderību. Portāls “Delfi” jau izpildīja pirms vēlēšanām sniegto solījumu, Talsos demonstrējot filmu “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Taču nu laiks noskaidrot, kas mudināja talseniekus aktīvāk doties pie urnām, bet domē iekļuvušās partijas atstāt opozīcijā vēlēšanās uzvarējušo partiju.

Guntars Veidemanis, DELFI žurnālists

Talsu novada pašvaldības vēlēšanas šogad izrādījās veiksmīgas visiem astoņiem kandidējušajiem sarakstiem – 5% barjeru pārvarēja katrs no tiem. Vispopulārākā izrādījās partija "Talsu novada attīstībai", kas vēlēšanās triumfēja arī pirms četriem gadiem. Taču šķietamā uzvara "uz papīra" dzīvē nematerializējās. Partija piedzīvoja sakāvi, zaudējot 16% vēlētāju atbalstu jeb trīs deputāta mandātus. Vēl janvārī laikrakstam "Talsu Vēstis" līderis "Talsu novada attīstībai" sarakstā un vienbalsīgi ieceltais iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus solīja, ka jūnijā atkal kandidēs uz mēra amatu, taču vēlēšanu iznākums viņa domas mainīja.

"Vēlēšanu rezultāti norādīja, ka cilvēki vēlas izmaiņas. Lēmumu pieņēmu pragmatiski, vadoties pēc tā, kā būs labāk Talsu novadam. Vienmēr ir jādomā nevis par savām personīgajām ambīcijām, bet gan novada interesēm," portālam "Delfi" par savas kandidatūras nevirzīšanu stāsta Lācarus. Viņa minētās izmaiņas ir politikas jaunpienācēja "Mēs – Talsiem un novadam", kas politisko partiju reģistrā iekļauta vien marta izskaņā, de facto triumfs vēlēšanās. Talsu politikas pastarītis kļuva par otru populārāko partiju vēlēšanās, iegūstot 20% vēlētāju balsu un trīs deputāta mandātus. Tas gan bija krietni par maz, lai nodrošinātu kontroli 17 deputātu plašajā Talsu domē, taču partija noslēdza sadarbības memorandu ar vēl pieciem domē iekļuvušajiem spēkiem, iegūstot 12 krēslus un iespēju nomainīt līdzšinējo mēru Lācaru.

"Latvijas zemnieku savienības", Latvijas Zaļās partijas, "Vienotības", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunās konservatīvās partijas un partijas "Mēs – Talsiem un novadam" veidotā koalīcija par jauno mēru iebalsoja zvērinātu advokātu Edgaru Zelderi, kurš, būdams "Mēs – Talsiem un novadam" saraksta līderis, kļuva par vismīlētāko deputāta amata kandidātu Talsu novadā, saņemot 936 "plusiņus" un vien 32 svītrojumus. Viņa konkurents Lācarus saņēma 845 "plusiņus" un 247 svītrojumus, lai gan četrus gadus iepriekš viņš tika pie 1188 talsenieku "plusiņiem".

Nomelnošanas kampaņa un protesta balsojums

Lūgts komentēt "Talsu novada attīstībai" neveiksmi vēlēšanās, Lācarus min divus iemeslus – nepopulārie lēmumi, ko pieņemt nav kautrējusies viņa vadītā dome, kā arī nomelnošanas kampaņa, kas pret viņu pirms vēlēšanām izvērsta plašsaziņas līdzekļos. "Apmelojumi bija personīgi aizskaroši ne tikai man, bet ļoti daudziem Talsu novada cilvēkiem un darbiniekiem. Nebija nekādas reakcijas arī no tiesībsargājošajām institūcijām," atminas Lācarus.

Laikraksta "Talsu Vēstis" žurnāliste Mārīte Jankeleviča apstiprina, ka aptuveni gadu pirms vēlēšanām novadā uzradies "Juris Kārkls", kura identitāti joprojām nevienam nav izdevies izskaitļot. Zem šī vārda dažādi toreiz valdošajiem domniekiem neglaimojoši raksti parādījušies gan vietnē "pietiek.com", gan talsenieku pastkastītēs. Jankeleviča skaidro, ka šīs publikācijas dēstījušas neapmierinātību Talsu novada iedzīvotājos, kuru virzīt palīdzējusi jaunās partijas "Mēs – Talsiem un novadam" parādīšanās.

"Galvenais iemesls vēlētāju aktivitātei bija jaunā partija. Ja tādas nebūtu, manuprāt, vēlēšanu līmenis būtu tāds pats kā pirms četriem gadiem, kad mēs bijām lejasgalā. Jaunā partija nāca ar pilnīgi jaunām un inovatīvām idejām, vēršoties pret to, ko ir darījis iepriekšējais sasaukums," stāsta žurnāliste, neslēpjot, ka arī viņas pārstāvētās "Talsu Vēstis" nereti bijušas kritiskas Lācarus domes darba atspoguļošanā. ""Talsu Vēstīs" pirms vēlēšanām ļoti saņēmāmies. Sapratām, ka izmaiņas ir vajadzīgas. Vietējam medijam ir iedzīvotājiem jāparāda. Arī iedzīvotāji vēlēšanu dienā pauda, ka mūsu darbs ir palīdzējis mainīt domas. Zaudējums vēlēšanās ir pašas "Talsu novada attīstībai" nopelns."

"Mēs – Talsiem un novadam" priekšsēdētājs un jaunais mērs Zelderis stāsta, ka bijis pārliecināts par talsenieku atbalstu viņa partijai.

"Es nekad nebūtu dibinājis partiju, ja nezinātu, ka būs atbalsts. Es biju pārliecināts. Īstenībā ar rezultātu es esmu apmierināts, nevis priecīgs. Gribējās vēl vairāk. Es esmu pārliecināts, ka arī varēja vairāk. Bija salīdzinoši īss laiks. Cilvēki mūs nezināja. Sarakstā nebija populāru cilvēku. Es pats arī šeit neesmu populārs. Domāju, ka tas bija arī cilvēku protesta balsojums. Viņi gribēja ko jaunu,"norāda Zelderis.

Taujāts, vai pareizi ir atstāt vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušo partiju opozīcijā, Zelderis norāda – sarunas ar šo partiju šobrīd nav iespējamas. "Viņi principā ir zaudētāji. Es biju tas, ko cilvēki izvēlējās, nevis Lācarus kungs. Tas arī saka priekšā, ka cilvēki viņu vairs negribēja. Opozīcijā viņi ir tāpēc, ka tā bija mana nostāja jau no sākuma – nekādas sarunas ar viņiem šobrīd principā nevar būt, ņemot vērā to, ko viņi iepriekš ir sastrādājuši. Zinu, varētu likties, ka viņi ir aizvainoti. Bet, no otras puses, viņi to ir pelnījuši. Tā ir samaksa par savu attieksmi pret cilvēkiem," portālam "Delfi" teic Zelderis.

Lācarus varas maiņai īpaši neiebilst: "Jaunu seju parādīšanās domē ir normāls process, šī maiņa vienmēr ir notikusi. Tas ir labi. Kurš mums ir apsolījis, ka dzīvosim mūžīgi? Cilvēki vienmēr vēlas kaut ko jaunu. Viņiem nevar pārmest šo vēlēšanos. Ir daudzas grūtības, ko ir ļoti grūti pārvarēt. Visvieglāk pārmest ir vietējai varai."

Prasīgs un pedantisks darbvedis

Lai gan 33 gadus vecais Zelderis politikā ir jaunpienācējs, darbs domē viņam nav svešs. Studējot tiesību zinātnes Latvijas Universitātē, Zelderis par juristu strādāja Rīgas domes Īpašumu departamentā un Satiksmes departamentā. Galvaspilsētā gūto pieredzi viņš liek lietā, lai sakārtotu birokrātisko aparātu Talsos. "Mums ir problēma ar primitīvu dokumentu apriti. Darbinieki nes man vai izpilddirektoram pa tiešo uz parakstīšanu papīrus. Bez nodaļas vadītāja paraksta. Nodaļu vadītāji neredz, ko sastrādā darbinieki! Kas tas par murgu?" sašutumu pauž Zelderis. "Tad es te ķeros klāt, revidēju, koriģēju, lieku rakstīt paskaidrojumus, veicu korekcijas," portālam "Delfi" stāsta Zelderis, parādot vienu no viņam atnestajiem iesniegumiem, kurā mērs ar pildspalvu veicis vairākus labojumus, gluži kā skolotāji izrēķinās ar paviršu skolēnu diktātiem.

Partijas "Mēs – Talsiem un novadam" saraksta līderis Edgars Zelderis kļuva par vismīlētāko deputāta amata kandidātu Talsu novadā, saņemot 936 "plusiņus" un vien 32 svītrojumus.

Zelderis apzinās, ka ilggadējo darbinieku mīlestību ar šādiem manevriem viņš neizpelnīsies. Nelaimīgs dažkārt ir arī apsargs, kurš vēl ap pulksten 22 netiek mājās, jo mērs cītīgi rosās savā kabinetā. "Viņi, protams, stāsta, ka es esmu tāds un šitāds. Bet es neesmu skarbs, vienkārši gribu, lai cilvēki strādā. Te nav atpūtas bāze. Viņiem ir jāsaprot, ka citi cilvēki arī ir gatavi strādāt. Lai neiedomājas, ka viņi ir neaizvietojami," saka Zelderis. Taču mērs plāno iet vēl soli tālāk. 

Jau "Mēs – Talsiem un novadam" priekšvēlēšanu programmā bija ierakstīts solījums izvērtēt pašvaldības iestāžu efektivitāti. Tuvākajās nedēļās mērs talkā aicinās auditorus, kas apzinās pašvaldības darbinieku lietderību. "Man šķiet, un es arī redzu, ka ir tādi amati, no kuriem varētu atteikties, bet es negribu nevienu aizskart. Tad uzreiz sākas visādas runas. Es redzu, kur kaut kā ir par daudz, kur par maz. Noteikti ir arī, kur par maz maksā cilvēkiem. Zinu, cik citās pašvaldībās maksā darbiniekiem un nodaļu vadītājiem. Bet negribu pārsteigties, jo neesmu liels profesionālis šajās lietās," klāsta Zelderis. Tiesa, ne visi darbinieki auditu sagaidīs.

Laikraksta "Talsu Vēstis" žurnāliste Jankeleviča portālam "Delfi" stāsta, ka virkne darbinieku darbu domē jau ir pametusi. Pirmais aizgājis "Talsu novada attīstībai" priekšsēdētājs Aldis Vilsons, kurš iepriekšējā sasaukumā pildīja izpilddirektora pienākumus. Tad sekojis Vilsona vietnieks. Darba attiecības ar abiem pārtrauktas pēc abpusējas vienošanās. Vēlāk amatu pameta būvvaldes vadītājs, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja un komunālās nodaļas vadītājs. Septembrī darbu pašvaldības iestādēs pametīs vēl vairāki pieredzējuši darbinieki, stāsta Jankeleviča.

Versijas par amatu pamešanu atšķiras. Lai gan iepriekšējais mērs Lācarus atsakās sniegt verdiktu par jauno priekšsēdētāju, pirms sasniegts simboliskais 100 amatā pavadīto dienu termiņš, taujāts par darbinieku aiziešanu, viņš tomēr norāda, ka tā ir vadības atbildība. "Es esmu pietiekami ilgi bijis vadītājs. Mana pieredze ir tāda – ja cilvēki iet projām, ir stipri jāpārdomā, kas jāuzlabo vadībā kopumā," stāsta Lācarus. Zelderis neslēpj, ka piesardzīgi raugās uz vairumu darbinieku, kas strādājuši domē jau iepriekš, taču patieso aiziešanas iemeslu saista ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izrādīto interesi par Talsu novada domē strādājošajiem. Plašāku informāciju par KNAB viesošanos pašvaldībā Zelderis portālam "Delfi" gan neatklāj, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Arī KNAB portālam “Delfi” nesniedz sīkāku informāciju par vizīti Talsu novada domē, jo tās izpaušana traucētu pārbaudes veikšanu.

Paralēli cīņai ar domes darbiniekiem mēram Zelderim jāgādā arī par to, lai koalīcijas sešstūris būtu apmierināts un lojāls. Opozīcijā strādājošais Lācarus vērtē, ka mēram tas var izrādīties grūts uzdevums. "Es vienmēr esmu bijis daudz demokrātiskāks un ļāvis izteikt citus viedokļus. Daudz vairāk arī tajos ieklausījies. Tas ir grūti, jo jāizanalizē viss pateiktais, mēģinot atrast kopsaucēju, ko darīt tālāk, lai tas būtu pieņemami visām pusēm," par jaunā mēra vadības stilu spriež viņa priekštecis Lācarus. "Viena lieta ir izveidot sadarbību, bet pavisam kas cits ir ikdienā strādāt. Bieži vien jācilā tīri saimnieciskas lietas, kur nav nekādas politikas."

Zelderis gan norāda, ka šobrīd sešu partiju koalīcijas vadīšana viņam iet kā no rokas. "Es visām partijām uzticos. Šī ir retā iespēja, kad visi var strādāt un sevi pierādīt. Regulāri tiekamies, pārrunājam jautājumus, lai nav partiju, kas savā starpā strīdas. No tāda viedokļa es neko sarežģītu nesaskatu," stāsta mērs. Viens no rīkiem pušu samierināšanai bijis trešā priekšsēdētāja vietnieka posteņa radīšana, kas vienlaikus ļauj varu koncentrēt lēmējvaras rokās. Tagad katrai partijai ir viens vietnieka amats, kā arī izpilddirektors un viņa vietnieks ir partejiski. "Sadalīts tā, lai katram ir atbildība, nevis tā, ka kāds kaut kur sēž. Lai nav tā, ka pēc tam māj ar pirkstu, jo kaut ko nezina. Visi ir iekšā pasākumā un ir atbildīgi," koalīcijas struktūru apraksta Zelderis.

Izšķērdība, stikla tirgus un droni bibliotēkā

Jaunās varas partijas priekšvēlēšanu programmā lasāma iepriekšējai varai veltīta kritika, tostarp solījumi disciplināri sodīt un piedzīt zaudējumus no pašvaldības un tās uzņēmumu darbiniekiem, kas nodarījuši kaitējumu pašvaldībai un kuru rīcības dēļ šķērdēti pašvaldības finanšu līdzekļi. Portālam "Delfi" Zelderis saka, ka šķērdētāji šobrīd vēl nav atrasti, bet drīz tiem dzīs pēdas: "Ir vairākas lietas, kur mēs esam konstatējuši, ka pašvaldībai ir nodarīti zaudējumi. Šobrīd mēs to izvērtējam. Iespējams, tiesā vērsīsim prasību pret atbildīgajiem cilvēkiem. Tas ir pavisam nopietni. Protams, jāizvērtē šīs piedziņas iespējas, lai ir pārliecība, ka tas izdosies. Par to, ka ir nodarīti zaudējumi, šobrīd šaubu nav. Manta ir šķērdēta. Jautājums ir, kā pareizi to juridiski risināt."

Atziņām par naudas izšķērdēšanu nepiekrīt iepriekšējais mērs Lācarus. "Ja kādam projektam rodas papildu izmaksas, tad tā ir izšķērdēšana? To var mēģināt saukt par izšķērdēšanu, bet bieži vien šīs lietas ir pilnīgi objektīvas. Neredzu šīs retorikas īsto domu. Cilvēkiem bieži vien tiek stāstīts, ka pašvaldības un valsts struktūras visu ko izsaimnieko. Bet tie projekti, kas ir izdarīti un uzbūvēti, tie runā citādi," noteic Lācarus.

Daļa Zeldera pārmetumu saistīti ar Valsts kontroles veikto revīziju SIA "Talsu namsaimnieks", kur secināts – neefektīvas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas namsaimnieka darbošanās rezultātā Talsu novada iedzīvotāji no 2014. līdz 2015. gadam ir pārmaksājuši vismaz 145 028 eiro. Pēc pašvaldības veiktā audita uzņēmumā KNAB vērsās arī toreizējais priekšsēdētājs Lācarus. KNAB pārstāve Laura Dūša skaidro, ka birojs nekonstatēja faktus, kas liecinātu par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Zelderis ir pārliecināts, ka iepriekšējais audits bijis farss, tāpēc plānots piesaistīt auditorus, kas vēlreiz vērtēs situāciju namu apsaimniekošanas uzņēmumā.

Talsu tirgus rekonstrukcijas projektam uz domnieku galda bija jāgulst jau pavasarī, taču dienas gaismu tas vēl nav ieraudzījis. Ja projektu līdz 25. septembrim neizdosies nodot, zudīs iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kas veido lauvas tiesu izmaksu.

Laikraksta "Talsu Vēstis" žurnāliste Jankeleviča vērtē, ka jaunajam sasaukumam jāatrisina divi nopietni jautājumi, ko iepriekšējai domei nav izdevies "pārkost", – Talsu tirgus rekonstrukcija un bibliotēkas atjaunošana. Zelderis norāda, ka Talsu tirgu rekonstruēt kavē iepirkuma uzvarētāja SIA "Campaign". Uzņēmums iepriekš pamanījies uzvarēt vēl astoņos Talsu novada pašvaldības iepirkumos, tostarp bibliotēkas būvprojekta minimālā sastāva izstrādē. Tirgus projekts "Campaign" bija jānodod jau pavasarī, bet vēl šodien dome pie tā nav tikusi. Iepriekšējais priekšsēdis Lācarus arīdzan neslēpj, ka sadarbība ar "Campaign" jau iepriekš bijusi sarežģīta.

Tāpat projektēšanas uzdevumā trūcis atrunas, cik tirgum ir jāmaksā, atklāj Zelderis. Tāpēc projekta izmaksas no sākotnēji lēstajiem diviem miljoniem šobrīd jau izaugušas līdz četriem miljoniem eiro, bet piedāvātā tirgus skice vairāk atgādina Gaismas pils miniatūru, nevis vietu, kur lauksaimnieki pulcējas pārdot rāceņus.

Lai saņemtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kas veido lauvas tiesu no projekta izmaksām, projekts jānodod līdz 25. septembrim. "Ļoti iespējams, ka nepaspēsim," noteic mērs Zelderis. Viņš apsver iespēju atteikties no projektā iekļautās ražotnes, kas ir priekšnosacījums Eiropas Savienības finansējuma piesaistei, pārejot uz vienkāršāku risinājumu, kas paredz vien salīkušās tirgus ēkas atjaunošanu.

Foto: DELFI
Tikmēr bibliotēkas atjaunošanas tāmē, kas nodota īsi pirms pašvaldības vēlēšanām, iesprukuši bezpilota lidaparāti un spēļu konsoles. "Es arī neesmu dronu un "Xbox" piekritējs. Taču tas bija bibliotekāru uzstādījums, lai varētu Talsu novada iedzīvotājus pēc iespējas labāk izglītot un viņiem nodrošināt visu, ko modernās bibliotēkas spēj dot," skaidro bijušais mērs Lācarus, atgādinot, ka tāmi vēl ir iespējams pārskatīt.

Tikmēr Zelderis atradis jau citas vietas, kur iespējams ietaupīt līdzekļus. Piemēram, pārskatot pašvaldības informatīvā izdevuma lietderību, kura izdošanai iepriekš tērēti aptuveni 50 tūkstoši eiro gadā. Jaunais mērs jau pieņēmis lēmumu pašvaldības "avīzi" izdot vienreiz mēnesī, nevis divas, kā bijis līdz šim. "Tā ir ļoti liela nauda. Nauda un vēl vismaz viens darbinieks, kas tikai pie tā vien strādā. Bet, galvenais, kāda ir vajadzība pēc tās avīzes? Viņi raksta par katru sīkumu. Piemēram, uzstādīti āra trenažieri, nomainīta caurulīte, sastādītas puķu dobes. Es domāju, ka šī avīze vispār nav vajadzīga," spriež Zelderis.

Priecīga par šādu mēra soli ir "Talsu Vēstu" žurnāliste Jankeleviča, bet neapmierināts ir bijušais mērs Lācarus, norādot, ka talseniekiem tas ir zaudējums. "Lēmumu priekšsēdētājs ir pieņēmis vienpersoniski. Savulaik izdevums iznāca divas reizes mēnesī, jo arī domes sēdes notiek tik bieži. Visa informācija par jaunumiem un lēmumiem uzreiz nokļuva pie cilvēkiem. Tagad iedzīvotāji par vienu no sēdēm uzzinās ar divu nedēļu nokavēšanos. Ja neveidos izdevumu divreiz biezāku, uzskatu, ka Talsu novada iedzīvotāji būs zaudētāji," vērtē Lācarus.

Talsenieki pārmaiņas vēl nejūt

Keramiķe Diāna Dzelme Talsos dzīvo 26 gadus. Pēdējos 10 no tiem viņu visbiežāk var sastapt darbnīcā “Ciparnīca”. Novadā viņa jūtas komfortabli, jo talkā nāk radošo talsenieku morālais atbalsts.

Keramikas darbnīcā "Ciparnīca" viesojamies pie Diānas Dzelmes, kura sarunas laikā no māla naski veido svilpauniekus, un Naura Galviņa. Abi keramiķi darbnīcā rosās jau 10 gadus. Pie darbnīcas viņi tika pašā ekonomiskās krīzes viducī, kad mājas saimnieks viņiem piedāvājis pamestā telpā izveidot darbnīcu. "Atnācām, ieraudzījām, kas te darās, un teicām – paldies, bet mēs nevaram to panest. Te nebija pilnīgi nekā. Nebija ne griestu, ne elektrības, ne tualetes, ne ūdens, bet grīdas vietā bija milzīga bedre. Nolēmām, ka nē, un vēl kādu laiku mocījāmies pa Naura māju vienā istabā ar trusi," atminas Dzelme.

Vēlāk saimnieks ieradies vēlreiz, solot no keramiķiem neprasīt maksu par īri līdz brīdim, kad abi būs omulīgi iekārtojušies. "Tad mēs labu laiku visu darījām divatā. Dažreiz, kad vajadzēja veikt lielākus darbus, draugi nāca palīgā. Pēdējais lielais remonts bija pagājušajā gadā, kad uzlikām griestus. Mēs esam ievērojami ar to, ka pilnīgi bez nekādām subsīdijām visu esam izdarījuši. Bez pabalstiem, projektiem un atbalstiem. Podu pārdod, skrūves nopērc," darbnīcas "Ciparnīca" tapšanu atceras Dzelme.

Keramiķis Nauris Galviņš sarunas laikā raiti izvirpo māla bļodu. Lai gan bērnībā spēlējis hokeju kopā ar brāli Gunti, kurš pārstāv klubu Rīgas “Dinamo”, dzīve Nauri aizvirzījusi uz mākslas pasauli. Nauris smej, ka brālis gan no māla izvirpot neko neprot, taču labprāt iegādājas Naura izstrādājumus.

Sarunas sākumā abi keramiķi norāda, ka politika viņus īpaši nesaista, taču, sarunai raisoties, bez pārmetumiem vecajam un arī jaunajam sasaukumam neizpalikt. Piemēram, Galviņš atminas Talsu tautas nama renovāciju, ko dome iepriekš ļoti naskā tempā virzījusi uz priekšu. Ja sākotnēji pašvaldība apsvēra iespēju izveidot izstāžu zāli un vērsusies pie māksliniekiem pēc idejām, tad vēlāk domes interese apslāpusi un izstāžu zāles vietā tapušas 27 tualetes. Tai pat tautas namā keramiķiem piedāvāts arī izveidot savu darbnīcu, taču dome neesot reaģējusi uz jautājumiem par nosacījumiem un sadarbību. Kopš tā laika teju vienīgā sadarbība ar pašvaldību Dzelmei un Galviņam bijusi saistībā ar dažādu suvenīru un dāvanu veidošanu domes vajadzībām.

Sarunai pievienojas arī Gundars Šmithens, kurš Talsos izveidojis velodarbnīcu, par klientu piesaistot arī tagadējo mēru Zelderi. Kamēr viņa bērni metas uzbrukumā mālam, Šmithens pastāsta, ka iepriekšējam domes sasaukumam uzrakstījis skeitparka projektu. Pēc mēneša, kad gājis uz domi apvaicāties par progresu, saņēmis atbildi, ka projekts pazudis. "Mazajā Talsu domē! Noplāti rokas un nospļaujies," atceras Šmithens. Līdzīgu situāciju pirms 10 gadiem atceras arī Dzelme, kura ieradusies pie domes priekšsēdētāja Lācarus, sakot – man ir ideja! Taču no mēra pretī saņēmusi smagu nopūtu un saķertu galvu.

Jaunā mēra sekmes pirmajos divos mēnešos trijotnei novērtēt ir grūti, jo viss domes darbs šobrīd aizejot vecajā sasaukumā uzsākto lietu īstenošanai. Taču Dzelme neslēpj, ka joprojām neredz Talsu attīstības vīziju. "Ja tagad mēdz runāt, ka pilsētām ir vīzija, ko tās grib izveidot, vai Talsiem tāda ir? Vai nu es neesmu atradusi, neesmu dzirdējusi, neesmu pietiekami interesējusies, bet es nezinu par to," stāsta keramiķe. Viņa norāda, ka domei vairāk vajadzētu koncentrēties uz kultūras jomu.

Baložu vietā ievācas kultūra

Keramiķi portālu "Delfi" aizved uz pārsimts metru attālumā esošo "Baložu pastu", kur minimālistiskās hipsteru tradīcijās iekārtotas vairākas izstādes, tostarp herbārijs un eksplodējuši gāzes baloni. "Šī māja ir kultūras piemineklis. Man liekas, ka deputāti bija aizmirsuši par tās eksistenci. Tā bija pamesta pasta ēka. Daudzus gadus pilnīgi tukša stāvēja, neapkurināta un neapdzīvota," stāstījumu par "Baložu pastu" iesāk Dzelme. "Vienu gadu, kad bija lielāks mākslas projekts, mēs izdomājām tur uztaisīt amatieru gleznotāju izstādi. Tā arī mums vienkārši iedeva atslēgu un ielaida iekšā. Ļāva iztīrīt. Iedeva vēl divus strādniekus palīgā. Izvācām četrus konteinerus atkritumu un iekārtojām izstāžu zāli."

Diāna Dzelme izrāda vienu no “Baložu pasta” izstādēm. Sākotnēji vecajā pasta ēkā izstādīti amatieru gleznotāju darbi, taču tagad kultūras dzīve tur rit aktīvi, ciemojoties dziesminiekiem un citiem māksliniekiem. Pēc steidzamas rekonstrukcijas gan sauc platās plaisas “Baložu pasta” sienās.

Izstādes "Baložu pastā" notiek pastāvīgi, ik pa laikam ciemos atbraucot arī mūziķiem. Nesenākais piemērs ir dziesminieks Imants Daksis, kurš ar akustisko koncertu talseniekus "Baložu pastā" augusta vidū priecēja jau otro reizi. Taču, neskatoties uz rosīgo kultūras dzīvei ēkā, tai steidzami nepieciešama rekonstrukcija. "Vajag milzu ieguldījumus. Šo ēku nevar vienkārši remontēt, to vajag restaurēt. Talsi paliek viena no retajām mazpilsētām, kur ir ļoti skaista vecpilsēta. Taču tā pamatīgi brūk kopā. Protams, ir daudzas privātas ēkas, kur pašvaldība neko nevar darīt. Bet pie skaistās pasta ēkas vajadzētu piedomāt," norāda Dzelme.

Vaicāts par prioritātēm nākamajos četros gados, mērs Zelderis kultūras dzīvi neizceļ, bet vairāk pievēršas taustāmākām lietām – ielu remontam un velo infrastruktūras attīstīšanai. Priekšsēdētājs piemin arī skeitparka izveides nepieciešamību, jo Talsu jaunieši skrituļot un skeitot šobrīd dodas uz Kuldīgu. Mērs izceļ arī peldbaseina izveidi un hokeja halles atjaunošanu, kuras pirmsākumi meklējami jau 1989. gadā, kad šeit tapa pirmais mākslīgā ledus laukums ārpus galvaspilsētas.

Entuziastisks jautājumā par nepieciešamību atjaunot ledus halli ir arī Galviņš, kura brālis Guntis ir aizsargs Latvijas hokeja izlasē un kopš 2008. gada arī Kontinentālās hokeja līgas klubā Rīgas "Dinamo". Lai gan pusaudžu gados ar hokeju nodarbojušies abi brāļi, karjeras trajektorijas viņiem tomēr izrādījušās atšķirīgas. "Halle būtu perfekti! Tā ir nozīmīgs objekts visā republikā. Tā ir viena no vecākajām hallēm Latvijā, bet tās stāvoklis ir drausmīgs," vērtē Nauris Galviņš. Savukārt peldbaseina nepieciešamību viņš nesaredz.

Līdzīgās domās ir arī velomeistars Šmithens, kurš norāda – pilsēta baseinam ir par mazu un pietrūkst arī cilvēku. "Baseinu uzturēt ir lielas izmaksas. Tas, ka tāds ir vajadzīgs – jā. Bet vai šajā brīdī un pie šiem apstākļiem? Neesmu pārliecināts. Dzīvojot provincē, ir jāsaprot, ko var, kas ir vajadzīgs. Tas, ka mēs varam uzbūvēt stikla kalnu, ir fakts. Bet ko mēs ar viņu darīsim? Mums jau pilsētā ir dažas lietas, kas ir "uz urrā" uzrautas, bet beigās nezina, ko ar to visu iesākt," pauž Šmithens.

Veiksmes atslēga dzīvei Talsos

Skaitļi par dzīvi Talsu novadā nav iepriecinoši. Jūnija beigās 5,9% novada iedzīvotāju bija bez darba, kas ir nedaudz vairāk par 5,5% līmeni valstī kopumā. Piektdaļa bezdarbnieku Talsos ir 15 līdz 29 gadus veci, bet vēl ceturtdaļa darba meklētāju nestrādā jau ilgstoši. Pagājušajā gadā Talsu novada iedzīvotāji "uz rokas" ik mēnesi vidēji saņēma 562 eiro. Tas ir vairāk nekā sešās no septiņām pašvaldībām, ar kurām Talsu novads robežojas, atpaliekot vien no 654 eiro, ko nopelnīja Ventspils novada iedzīvotāji. Tomēr vidējā neto alga Latvijā 2016. gadā bija par 106 eiro lielāka nekā Talsu novadā. Septiņos gados Talsu novads ir zaudējis 11,8% pastāvīgo iedzīvotāju, skaitam no 32 262 novadniekiem 2010. gadā sarūkot līdz 28 425 iedzīvotājiem šī gada sākumā.

Zeldera plāns uzskaitīto problēmu risināšanai ir Talsus padarīt pievilcīgākus. Gan izskata, gan piedāvājuma ziņā. Mērs pastāsta, ka pašvaldības sabiedrisko attiecību sektoru derētu mobilizēt gan latviešu, gan ārzemnieku vilināšanai uz novadu. Taču klupšanas akmens ir bezdarbs. "Viss atduras darbā. Ja nav darba, tad nekā. Iztikas minimums ir vajadzīgs. Pasaule šobrīd digitalizējas. Ir laiks, kad cilvēki var strādāt arī attālināti. Var dalīt – divas dienas Rīgā, trīs šeit. Nav jau tā, ka Rīga ir tālu. Atbraukt 120 kilometrus nav problēmu. Daudzi no Rīgas man saka, ka grib atgriezties. Bet tas ir jautājums arī par valsti kopumā, jo mēs nevaram šeit atrisināt pensiju jautājumus, ne arī lielos izglītības, nodokļu jautājumus. Tas ir valsts mērogā, tur jāmainās visiem," stāsta mērs.

Velomeistars Šmithens piekrīt, ka Talsi pēdējos gadus ir kļuvuši ievērojami tukšāki, taču jautājumu pagriež citā gultnē. "Uz to var paskatīties divējādi. Es īpaši nejūtu, ka jēdzīgi cilvēki būtu daudz aizbraukuši prom. Protams, ir aizbraukusi arī daļa jēdzīgu cilvēku. Bet, vienkārši sakot, ir aizbraukuši vieglās naudas meklētāji. Tev ir kaut kas jādara, lai kaut kas būtu," noteic Šmithens. Viņam piekrīt arī keramiķe Dzelme, kura uzskata, ka izdzīvošanai provincē ir nepieciešama milzīga deva pacietības un vēlme smagi strādāt. "Vajadzīgs arī veselais saprāts un spēja atteikties no lietām. Ja satrakojies, ka visu vajag, tad nejutīsies laimīgs Talsos," spriež Dzelme.

Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Talsos darītāju netrūkst. Pagājušo gadu 45 uzņēmumi Talsu novadā noslēdza ar apgrozījumu, kas pārsniedz miljonu eiro. Savukārt divu uzņēmumu – SIA "Vika Wood" un SIA "Pindstrup Latvia" – apgrozījums sasniedza teju 60 miljonus eiro. "Vika Wood", kura 100% kapitāldaļu pieder Islandes kompānijai "Norvik hf", Laucienes pagastā ir kokzāģēšanas rūpnīca, kuras produkciju uzņēmums galvenokārt realizē Japānā un vietējā tirgū, pērn nopelnot gandrīz trīs miljonus eiro. Savukārt Dānijas "Pindstrup Moseburg" piederošais kūdras pārstrādātājs "Pindstrup Latvia" pagājušajā finanšu gadā nopelnīja 7,6 miljonus eiro, 99,96% produkcijas realizējot māteskompānijai un radniecīgajai sabiedrībai Spānijā.

Jaunas biznesa idejas dzimst arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Talsu biznesa inkubatorā. Vecākā projektu vadītāja Dagmāra Dreiškena atklāj, ka inkubatorā šobrīd ir 18 dalībnieki. Daļai biznesa ideju jau aiz muguras ir pusgadu ilgais pirmsinkubācijas cikls, tāpēc formāli to īstenotāji vairs nav inkubatorā. Idejas ir dažādas – SUP dēļu noma un ar to saistītu pasākumu organizēšana Kurzemes pusē, līklīniju masīvkoka grīdas segumu ražošana, ko īsteno SIA "Latsketch", SIA "Loza un Loza" nodarbojas ar darba drošības pakalpojumu sniegšanu, IK "Vita Comite" Talsos ierīkojusi veterināro privātpraksi. Dzimušas arī vairākas izklaides biznesa idejas – bērnu rotaļu istaba, viesu nams, valodu apguve, atpūtas inventāra noma. Ir arī idejas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu.

Dzelmi, Galviņu un Šmithenu jūnijā pie vēlēšanu urnām dzina ne tikai pilsoņa pienākums, bet arī vēlme pierādīt, ka talsenieki mācās no kļūdām.

"Viena no motivācijām bija tas, ka mediji pēc vēlēšanām saka – paši vainīgi, ka nepareizi ievēlējāt. Tad mēs kā tauta nospriedām – labi, ļausim citiem pastrādāt. Un ievēlējām citus. Ja tik ilgi par tevi ņirgājas, ka tu visu laiku ievēlē kaut ko ne tā un pats esi vainīgs, ka tev neiet, tad – lūdzu, ievēlēsim kaut ko citu,"vērtē keramiķe Dzelme.

Ievēlētais mērs Zelderis savā darba kabinetā tikmēr jau trešo mēnesi ir ieracies dokumentu kalnos, tikšanās reizē vairākkārt atvainojoties par nekārtību. Taču nešķiet, ka viņš būtu paguris. “Ne vienmēr ir tā, ka, daudz strādājot, spēks nāk klāt. Ir sajūta, ka šī ir īstā vieta, kur jābūt,” teic mērs. Sarunā ar portālu “Delfi” viņš ar lepnumu piemin savus amata brāļus – juristus Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu un Albertu Kviesi, kuri bija pirmie trīs Latvijas prezidenti, kā arī Indijas revolucionāru Mahatmu Gandiju. Taču sarunās ar talseniekiem iezīmējas nostāja, ka Talsiem revolucionārs nav nepieciešams. Pietiks ar mūsdienīgi domājošu vadītāju, kurš atbildēs par saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

265 ieteikumi

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu