EK pieņēmusi otrreizēju pārstrādi veicinošus priekšlikumus, kas radīs pusmiljonu darbavietu  (2)

EK norādījusi, ka jauno atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšana radītu 580 000 jaunu darbavietu salīdzinājumā ar šodienas situāciju, vienlaikus padarot Eiropu konkurētspējīgāku un samazinot pieprasījumu pēc ierobežotiem resursiem. Priekšlikums nozīmē arī mazāku ietekmi uz vidi un samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Plānā paredzēts, ka līdz 2030.gadam eiropieši otrreizēji pārstrādās 70% sadzīves atkritumu un 80% iepakojuma atkritumu un no 2025.gada tiks aizliegts izgāzt poligonos tos atkritumus, kurus iespējams otrreizēji pārstrādāt. Tāpat priekšlikumos ietverts mērķis samazināt jūras atkritumus, kā arī mērķi pārtikas atkritumu samazināšanai.

Lai stiprinātu noteiktos mērķus, kas attiecas uz atkritumu pārstrādi, tiks pārskatītas spēkā esošās direktīvas, ņemot vērā centienus panākt vērienīgu pāreju no lineāras uz izteiktāku aprites ekonomiku. Jaunais redzējums saistīts ar atšķirīgu ekonomikas modeli, nevis izejvielu ieguvi, kad tās tiek vienreiz izmantotas un izmestas. Aprites ekonomikā atkārtota izmantošana, labošana un otrreizējā pārstrāde kļūst par normu, un atkritumi ir lieta, kas paliek pagātnē. Izejvielu ilgāka produktīva izmantošana, to atkārtota izmantošana un efektivitātes uzlabošana ļaus uzlabot arī ES konkurētspēju pasaules mērogā.

"Ja gribam konkurēt, tad mums pēc iespējas labāk jāizmanto savi resursi, un tas nozīmē, ka tie jāpārstrādā, lai produktīvi izmantotu, nevis jāapglabā atkritumu poligonos. Pāreja uz aprites ekonomiku ir ne tikai iespējama, tā ir rentabla, bet tas nenozīmē, ka tā notiks bez pareizas politikas. Ierosinātie 2030.gada mērķi prasa rīcību šodien, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku un izmantotu uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, ko tā sniedz," sacīja Eiropas Savienības (ES) Vides komisārs Janess Potočniks.

Savukārt EK locekle Moire Gēgena-Kvinna, kas atbild par pētniecību, inovāciju un zinātni, norādīja, ka pētniecība un inovācija ir galvenie aprites ekonomikas panākumu nosacījumi. "Tāpēc mēs tagad ierosinām vienotu pieeju. Līdz ar atbalstošu tiesisko regulējumu mūsu jaunā programma "Apvārsnis 2020" atbalstīs zinātību, kas nepieciešama, lai ES izveidotu resursu ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni," pastāstīja Gēgena-Kvinna.