Ja dokuments tiks pieņemts, ES līderi būtiski paplašinās sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, "kuri materiāli vai finansiāli atbalsta soļus, kas grauj vai apdraud Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību".
Tādējādi lielākā mērā nekā līdz šim ES sankcijām varētu tikt pakļauti Kremlim tuvi uzņēmumi. Daudzas valstis, kurām ir ciešas ekonomiskās saites ar Maskavu, pret šo soli iebildušas.
Līdz šim ES tā dēvētās otrās sankciju fāzes ietvaros vērsies pret vairāk nekā 70 Krievijas un Ukrainas subjektiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot aktīvus.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau iepriekš samita gaitā žurnālistiem norādīja, ka ES varētu ierobežot finansējumu Krievijai no EIB un ERAB.
"Es uzskatu, ka daži papildu soļi tiks sperti, īpaši attiecībā uz kredītiem un finanšu palīdzību no EIB un ERAB," sacīja prezidente.
Tiesa gan, ES "joprojām ir ļoti tālu" no tā, lai spertu vēl tālākus soļus, tādus kā sankcijas veseliem sektoriem vai arī embargo noteikšana tehnoloģijām un militārām precēm, viņa uzsvēra.
Igaunijas premjerministrs Tāvi Roivass norādīja, ka ES nav citas izvēlēs, kā diskutēt par sankcijām, "jo tas ir nepieņemami, ka Eiropā ir valsts, kas uzskata, ka tā var ar spēku mainīt robežas".
ES "nevar būt novērotājs", uzvēra Igaunijas premjers.
ES līderi, reaģējot uz situācijas attīstību Ukrainā, samitā trešdien spriež par jaunām sankcijām.
Saistībā ar ES līderu 27.jūnijā izvirzītajām galvenajām prasībām nav panākts nekāds progress, pirms samita sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Ķīlnieki nav atbrīvoti, nav panākta drošība uz robežas, kontaktgrupa nestrādā," uzsvēra kanclere.
"Tāpēc mēs runāsim par jaunām sankcijām, jo mēs uzskatām, ka Krievijas ieguldījums centienos panākt mieru Ukrainā ir nepietiekams," norādīja Merkele.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons situāciju Ukrainā nodēvēja par "nepieņemamu".
"Šīs valsts teritoriālā integritāte netiek pienācīgi respektēta no Krievijas puses, un mums ir nepieciešams ar skaidru rīcību šovakar paust ļoti skaidru vēstījumu," uzsvēra britu premjers.
ES diplomāti trešdien paziņoja, ka tiks paplašinātas sankcijas pret Krieviju, sodot Maskavu par agresiju pret Ukrainu.
ES paplašinās līdzšinējās sankcijas, vēršoties arī pret uzņēmumiem, kuru darbība apdraud Ukrainas teritoriālo nedalāmību, vēsta diplomāti, piebilstot, ka oficiālo lēmumu paredzēts pieņemt jau trešdien samitā Briselē.
Tomēr diplomāti norāda, ka dalībvalstu līderi vienošoties tikai par konceptuālo sankciju paplašināšanu, detaļu izstrādi atstājot ārlietu ministru ziņā.
Kamēr ASV sankcijas vērsušas jau pret 15 Krievijas uzņēmumiem, ES līdz šim pamatā aprobežojusies vienīgi ar sankcijām pret atsevišķām personām, kuras tiek vainotas situācijas destabilizēšanā Ukrainā.
Līdz šim ES sankcijas piemērojusi tikai diviem Krievijas anektētās Krimas pussalas enerģētikas uzņēmumiem - "Chornomornaftogaz" un "Feodosia" -, kurus faktiski konfiscējusi Maskava.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
