Koka balstu ražotnes modernizācijā investēs 2,4 miljonus eiro  (5)

"Tā kā Latvijā ir ļoti liels gaisvadu elektrolīniju īpatsvars, sava koku balstu ražotne ir labākais uz ekonomiski izdevīgākais risinājums visa uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai. Jau vēsturiski zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrolīniju izbūvē un uzturēšanā izmantojam uzņēmumā ražotus koka balstus. Tieši koka balsti ir atzīti kā droši un ekonomiski izdevīgi ekspluatācijā vairākās Skandināvijas valstīs, tai skaitā Latvijā, turklāt, ievērojot precīzu apstrādes tehnoloģiju, arī videi draudzīgi," norāda AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Signis Rīns.

Latvijas elektrotīkla vēsturiskā specifika ir plašs un sadrumstalots elektrotīkls, un 70% elektrolīniju ir gaisvadu līnijas. To apjoms Latvijā pārsniedz 66 tūkstošus kilometrus, un gaisvadu elektrolīnijas šķērso gan mežainas teritorijas (aptuveni 21 tūkst. km), lauksaimniecības zemes un apdzīvotas vietas. "Kopumā gaisvadu pārvades līnijās ir iebūvēti vairāk nekā 1,6 miljoni balstu, tātad sanāk teju vai pa balstam uz katru Latvijas iedzīvotāju," salīdzinājumu min S. Rīns.

Koka balstu ražotne izvietota Ozolnieku pagasta Brankās 1971.gadā un aizņem 8 hektārus lielu platību. Tā ir viena no lielākajām koka balstu ražotnēm Baltijas valstīs, turklāt ir tikai vēl dažas rūpnīcas, kurās iespējama 10 līdz 16 m garu koka stabu ražošana. Pārsvarā no Latvijas mežos audzētās un mežizstrādātāju piegādātās priedes koksnes stabiem Brankās tiek nodrošināta gan zemsprieguma 0,4kV, gan vidējā sprieguma 20kV elektrolīniju koka balstu ražošana, un ik gadu tiek izgatavoti līdz 50 tūkstoši šādu stabu.

Aizvadīto gadu Koka balstu ražotnei S. Rīns vērtē kā ļoti veiksmīgu. "Izpildot ražotnei uzstādīto gada mērķi, izdevās sasniegt rekordlielu apjomu gatavo balstu ražošanā - 46 tūkstoši balstu. Tika uzsākta Koka balstu ražotnes apstiprinātā attīstības plāna realizācija, kas vērsts uz ražošanas apjomu un efektivitātes celšanu, un saražotās produkcijas pašizmaksas samazinājumu. Tāpat ir paplašināti esošie žāvēšanas laukumi, iegādāta jauna, moderna tehnika. Veicot izpētes darbus, esam sapratuši, ka kvalitātes ziņā varam sagatavot augstvērtīgus, tehniskajām prasībām atbilstošus balstus, salīdzinot ar koka balstiem, kas pirkti no ārpakalpojumu sniedzējiem un nereti šīs prasības neizpilda," paskaidro S. Rīns.

Ražotnes galvenie uzdevumi ir balstu koksnes pieņemšana, kvalitātes kontrole, mizošana un gludināšana. Pēc tam tiek veikta koksnes žāvēšana un visbeidzot arī koksnes impregnēšana. Tā kā svaigi zāģētas koksnes relatīvais mitrums parasti pārsniedz 60%, tās atmosfēriskai žāvēšanai nepieciešami lieli laukumi un laiks no 6 līdz 8 mēnešiem. Rūpējoties par apkārtējo vidi, regulāri tiek veikts žāvēšanas laukumu grunts monitorings un profilaktiskie vides aizsardzības pasākumi balstu ražotnē.

Gaisvadu elektropārvades līnijas valstī ir veidotas no speciāli ķīmiski apstrādātiem koka stabiem, kuru kalpošanas laiks paredzēts ne mazāks par 30 gadiem. Stabu ražošanai tiek izmantota tikai Baltijas valstīs augušas priedes (Pinus Silvestrus) koksne. Priedes aplievas daļa savas struktūras dēļ ir pateicīga koksnes konservantu efektīvai izmantošanai. Pēc stabu mizošanas, gludināšanas un žāvēšanas koksni autoklāvā piesūcina ar antiseptiķiem, līdz tā ir gatava izmantošanai ierakšanai gruntī tiešā kontaktā ar augsni.

Koka balstu ražotnē šobrīd balstu žāvēšana notiek atmosfēriski jeb sakraujot stabus kaudzēs, kur tie žūst 6-8 mēnešus. "Ja ir nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, stabi nežūst, tas var radīt neparedzētas nobīdes balstu sagatavošanas plāna sekmīga izpildē. Tādās reizēs, lai nekavētu plānoto elektroapgādes objektu izbūvi, esam koka balstus iepirkuši no ārpakalpojumu sniedzējiem, tomēr impregnēšanas jeb piesūcināšanas kvalitāte šādiem iepirktajiem gatavajiem balstiem neatbilst uzņēmumā noteiktajiem kritērijiem," skaidro S. Rīns, piebilstot, ka šis ir viens no pamatargumentiem pieņemt lēmumu par Koka balstu ražotnes modernizācijas veikšanu.

"Lai paaugstinātu elektrolīniju balstu ražošanas procesa efektivitāti, modernizācijas ietvaros plānojam nomainīt esošās, savu laiku nokalpojušās koksnes apstrādes iekārtas, kā arī domājam par veidiem, kā samazināt ražošanas procesu ietekmi uz vidi. Solis tuvāk zaļajai domāšanai bija iepriekš izmantotā - hromu un arsēnu saturošā ķīmiskā konservanta nomaiņa pret videi draudzīgāku vara organiku," skaidro S. Rīns.

Pēdējos gados AS "Sadales tīkls" veicis nozīmīgas investīcijas ražotnes attīstībā. Koksnes kraušanas un transportēšanas procesos kā ļoti veiksmīga izvēle sevi pierādījuši divi pašgājēji-krāvēji "Sennebogen" un frontālais krāvējs "Doosan". Šī modernā tehnika ļauj palielināt ražīgumu un darba drošību, samazināt tehnoloģisko procesu skaitu, kā arī samazināt darbaspēka resursus.

Plānots, ka šogad veco, nolietoto koksnes mizošanas un gludināšanas iekārtu vietā sāks darboties jaunās Vācijā un Somijā ražotās mašīnas, savukārt koksnes ātrākai žāvēšanai top divas jaunas žāvēšanas kameras - koksnes kaltes. Tāpat paredzēts veikt jaunas, modernas katlu mājas izbūvi, kurā būs iespējams pilnībā izmantot mizošanas un gludināšanas procesā radušos koksnes atkritumus ar augstu mitrumu, tādējādi pilnībā nodrošinot bezatlikumu ražošanas procesu.

"Šogad ir jāpabeidz Koka balstu ražotnes attīstības plāna realizācija - ir jāuzstāda un jāpalaiž jaunas koksnes mizošanas un gludināšanas līnijas, un jāuzbūvē jaunā katlu māja. Rezultātā mēs līdz pat 40% no ik gadu nepieciešamās koksnes varēsim sagatavot, neietekmējoties no laika apstākļiem un energoresursu izmaksām, panākot, ka ražošana notiktu cikliski. Projekta realizācija nākotnē ļaus samazināt koksnes krājumus novietnēs, celt ražošanas efektivitāti, kā arī samazināt saražotās produkcijas pašizmaksu," galvenos uzdevumus un mērķus ieskicē S. Rīns.