Protams, tās jau nav īstas raizes – tajā visā slēpjas tāds burvīgs šarms, jo mēs, sievietes, ar gadiem kļūstam arvien skaistākas un gudrākas. Ir tik jauki dalīties ar saviem tuvajiem: kopā smieties, pārdzīvot, atkal ko no jauna mācīties un vienkārši mīlēt.

Man ļoti svarīgi ir būt formā – labi izskatīties un nepagurt. Tagad jau pilnvērtīgs dzīves veids un īsti, dabiski pārtikas produkti ir ļoti augstā vērtē – tās ir patiesas vērtības. Viens no svarīgiem komponentiem noteikti ir kalcijs. Gan labai pašsajūtai, gan kaulu veselībai!

Sievietei 45 – 55 gadu vecumā sākas jauns mūža posms, ko sauc par menopauzi. Apmēram 1–2 gadus pirms tam ilgst pārejas periods – klimakss. Īstā menopauze ir tad, kad mēnešreižu nav ilgāk par divpadsmit mēnešiem.

Menopauze ir laiks, kad norisinās būtiskas pārmaiņas organismā: kauli, saites, cīpslas un locītavas kļūst trauslākas, arī vielmaiņa palēninās. Tas nozīmē, ka jāsāk īpaši rūpēties par savu organismu.

Šai laikā katra sieviete var justies citādi, taču visām pakāpeniski zūd menstruācijas, jo savu darbību beidz olnīcas. Organismā rodas olnīcu izstrādāto hormonu, sevišķi estrogēnu deficīts.

Sievietes labsajūtu šai laikā nenoliedzami noteic tas, kāda bijusi viņas veselība bērnībā un reproduktīvajā periodā. Svarīga ir arī ģimenes anamnēze – tas, kā klimaksu un menopauzi pārcietusi māte un citas tuvākās radinieces, jo zināma nozīme ir pārmantojamībai.

Nedrīkst aizmirst, ka menopauze ir absolūti dabisks process, kas skar jebkuru sievieti. Tomēr tam vēlams sagatavoties, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. No menopauzes nav jābaidās – ar to ir ļoti vienkārši sadzīvot, neradot sev liekas raizes.

Menopauze nekādā gadījumā nebūtu saucama par slimību, tomēr tai mēdz būt nopietnāki simptomi, par kuriem nepieciešams zināt. Lielu kļūdu pieļauj tās sievietes, kas uzskata sevi par pārāk vecām, lai apmeklētu ginekologu. Taču tieši šajā laikā īpaši svarīgs ir savs ginekologs, kas var ieteikt pareizāko dzīves režīmu, uzturu un, ja nepieciešams, arī ārstēšanu. Tikai veicot regulāru izmeklēšanu, ārsts var atklāt un laikus novērst riska slimības, kam ir tendence krasi pieaugt menopauzē.

Novērst smagu un agrīnu menopauzi un arī samazināt sirds un asinsvadu slimību risku var:

  • nesmēķējot, jo smēķēšana izsauc agrīnu menopauzi,
  • regulāri kustoties – fiziskās aktivitātes nostiprina kaulu un muskuļu sistēmu,
  • lietojot kalciju un D vitamīnu, tādējādi mazinot osteoporozes risku,
  • ievērojot maztauku diētu,
  • regulāri kontrolējot asinsspiedienu, holesterīna līmeni un citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus.

Gadījumos, ja menopauze traucē normāli dzīvot un ir nepatīkama, noteikti jākonsultējas ar ārstu, kurš var izlemt par hormonterapijas izmantošanu. Tā samazina simptomu smagumu un aizsargā no osteoporozes. Nekādā gadījumā nevajadzētu nodarboties ar hormonālo pašārstēšanos! Vajadzīgo vielu daudzumu un sastāvu konkrētu simptomu novēršanai zina tikai tavs ārsts.

Viss ģeniālais parasti izrādās vienkāršs: vispirms vizīte pie ārsta, kurš zinās, kādu ārstēšanu izvēlēties. Pēc tam – smaids sejā un atkal laba pašsajūta!

Tāpat kā jebkurā dzīves posmā, arī šajā nepieciešams rūpīgi pārdomāts uzturs, atbilstoša fiziska slodze un emocionāls līdzsvars.

Seko līdzi, lai ar uzturu un medikamentiem tiktu uzņemti vismaz 1000 mg kalcija dienā (pēc 50 gadu vecuma – 1200 mg, pēc 65 gadu vecuma – 1500 mg).

Lai kalcijs uzsūktos organismā, jāuzņem arī pietiekams daudzums D vitamīna. To nelielos daudzumos satur piens, treknās zivis, aknas, olas dzeltenums, siers. Galvenais dabiskā D vitamīna veidošanās faktors ir saules ultravioletie stari – mērena sauļošanās rīta stundās ir ļoti veselīga.

Tomēr, lai uzņemtu 400 SV (starptautiskās vienības) D3 vitamīna un pēc menopauzes vai 65 gadu vecuma – 800 SV vienību, papildus jālieto D vitamīna preparāti. Vislabāk izvēlēties medikamentu, kas jau satur gan kalciju, gan D3 vitamīnu sabalansētā daudzumā.

Rūpīgi izvēloties produktus un sastādot ēdienkarti, ir iespējams uzņemt organismam nepieciešamo kalciju. Jāatceras tik, ka no jaukta uztura uzsūcas tikai 30–40% no produktos atrodamā kalcija. Turklāt, nereti lietojam tā saucamos kalcija zagļus (kafiju, melno tēju, gāzētu limonādi, baltmaizi u.c.), kas vēl vairāk apgrūtina uzņemtā kalcija uzsūkšanos organismā.

Izmanto Kalcija kalkulatoru, lai uzzinātu, vai tas, ko ikdienā apēd, ļauj uzņemt kalciju pietiekošā daudzumā!

Ja kalcija daudzums nav pietiekams, organismā noris sarežģīti procesi, kas vājina kaulu veselību.

99% kalcija ir kaulos, bet 1% dažādos organisma šķidrumos, tostarp arī asinīs. Ja pietrūkst kalcija tam 1%, tad organisms sāk protestēt un izmanto savas iekšējās rezerves – kaulus. Ilgstoši tērējot šīs rezerves, notiek kaulu demineralizācija – un tā, pašai nejūtot un nemanot, osteoporoze ir klāt. Bet to taču tu nevēlies!

Ieteicamā kalcija deva – 1000–1200 mg dienā.

Osteoporozes pacientiem nepieciešamā kalcija un D3 vitamīna deva varētu būt lielāka. Vislabāk konsultēties ar ārstu, lai uzzinātu, kādu kalcija preparātu izvēlēties un cik lielas devas nepieciešamas, ko nosaka laboratoriski, papildus osteoporozi ārstējošiem medikamentiem.

Kalcijs un D3 vitamīns osteoporozi neārstē, bet arī bez tiem to nav iespējams izārstēt, jo kalcijs un D3 vitamīns ir pamats kaulu masas veidošanās procesam!

Uzzini plašāku informāciju šeit.