"Neatkarīgas Latvijas valsts dibināšana pirms 100 gadiem ir cieši saistīta ar ārpolitiskā un diplomātiskā dienesta izveidošanu. Latvijas valsts starptautiskā atzīšana de iure 1921. gada 26. janvārī valstij pirmo reizi deva iespēju akreditēt diplomātus un ārzemēs atvērt savas pārstāvniecības," saņemot grāmatas, norādīja Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
"Esmu patiesi gandarīta, ka šajā īpašajā dienā un gadā mājās atgriežas Latvijas Sūtniecības Vācijā pirms gandrīz 80 gadiem zudušās grāmatas. Grāmatu atgriešanās jubilejas gada ievadā noslēdz zināmu vēsturisku apli," pauda vēstniece.
Arī Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mihaels Fabrī (Michael Fabri) izteica gandarījumu, ka grāmatas atgriezušās pie sava likumīgā īpašnieka un uzsvēra Latvijas paveikto pēc neatkarības atjaunošanas.
Vēstniecība no Berlīnes Centrālās bibliotēkas kopumā atpakaļ saņēma sešas grāmatas ar Latvijas Sūtniecības Vācijā zīmogu pirmajā atvērumā. Tās visas izdotas 20. gadsimta divdesmitajos gados.
Bibliotēka šobrīd veic izpēti, kā grāmatas nonākušas tās krājumos. Līdz šim zināms, ka tās 1945. gadā atrastas "Bergungstelle 87" jeb meklēšanas punktā Nr. 87 un bijušas iekļautas kāda Dr. Runtes privātajā bibliotēkā. Bibliotēka, visticamāk, piederējusi Dr. Ludvigam Runtem, kurš ieņēmis augstu amatu Nacionālsociālistu administrācijā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
Latvijas pārstāvniecība Berlīnē līdz Otrajam pasaules karam atradās reprezentatīvā ēkā, adresē Burggrafenstraße 13, netālu no Vitenbergas laukuma un slavenā iepirkumu centra "KaDeWe". Pēc Latvijas okupācijas Molotova-Ribentropa pakta ietvaros vācu valdība Latvijai piederošo ēku nodeva Padomju Savienībai, vēlāk kara gaitā tā ēku nodeva atpakaļ Vācijai. Berlīnes bumbošanas laikā ēka tika pilnībā iznīcināta un atjaunotajai vēstniecībai vairs nebija iespēju atgriezties vēsturiskajās telpās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
