E-izrāviens – sasniegumi un sapņi

Augoši eksporta apjomi, kāpjošs nodarbināto skaits un labi atalgotas darbvietas, arvien dzīvīgāka jaunuzņēmumu vide un ticība, ka pietiekami daudz laika pieredzes gūšanai un pirmo punu sadziedēšanai kopā ar sauju veiksmes ļaus arī Latvijā izaugt simtiem miljonu vērtam tehnoloģiju uzņēmumam, – tas viss pēdējos gados raksturo IT nozari Latvijā. Vai IT pakalpojumu eksports varētu kļūt par mūsu galveno eksportpreci, kas būtu darāms, lai nozares izaugsme neatduras ierobežotas kapacitātes griestos, un kāda ir valsts loma, lai Latvija varētu pacelt savu e-karogu un nebūtu vien “digitālās paraugvalsts” Igaunijas kaimiņš?

Airisa Ādamsone

DELFI žurnāliste

IT pakalpojumu eksports neatlaidīgi aug 

IT nozares attīstībā svarīgākā nozīme ir tehnoloģiju attīstībai un globālajām tendencēm - ekonomika pasaulē arvien vairāk digitalizējas, tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi. Turklāt pakalpojumu jomā patlaban vērojams tas, kas iepriekš noticis ražošanā ar globālo ražošanas ķēžu izveidi, kad viena uzņēmuma dažādas iekšējās funkcijas iespējams sadalīt mazākās vienībās un pat paveikt dažādās valstīs. Līdz ar to ir liels pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumiem, un vienlaikus pasaulē trūkst šādu speciālistu, kas rada iespējas Latvijai un arī citām mūsu reģiona valstīm, skaidro bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pētījumu sērija "Latvija 2020" tapusi sadarbībā ar domnīcu "Certus".

Globālo tendenču radītās iespēju durvis nekavējamies vērt - IT pakalpojumu eksports ir straujāk augošā nozare Latvijā pēckrīzes periodā, kopš 2011. gada nozares eksports audzis vidēji par 22% gadā. Pērn Latvijas IT pakalpojumu eksports palielinājās par 30%, kamēr mūsu valsts ekonomika kopumā auga vien par 2%. IT pakalpojumu eksports 2016. gadā veidoja 2,3% no kopējā Latvijas preču un pakalpojuma eksporta.

Šogad Latvijas IT pakalpojumu eksporta apjomi sasnieguši tādus pat rādītājus kā dzelzceļa transporta un finanšu pakalpojumu eksports. “Citadeles” ekonomists skaidro, ka tranzīta joma un finanšu pakalpojumu nozare saskaras ar diezgan specifiskām problēmām, tādēļ fakts, ka IT nozare eksportā tās ir apdzinusi, daļēji saistīts arī ar pakalpojumu eksporta kritumu abās nozarēs. Tranzīta nozare Latvijā ir ļoti atkarīga no ģeopolitikas un Krievijas lēmuma arvien vairāk kravas virzīt caur savām ostām, tādēļ vidējā termiņā nozares perspektīvas ir ļoti neskaidras. Savukārt finanšu nozarē pēdējos gados strauji bija pieaugusi ārvalstu klientu apkalpošana, taču nu tirgus sarukums šajā segmentā nozarei liek meklēt jaunus biznesa virzienus.

Jāpiezīmē, ka tranzīta un finanšu nozares kopš deviņdesmitajiem gadiem dēvētas un lobētas kā Latvijas iespēja būt tiltam starp Austrumiem un Rietumiem, bet vai vienmēr izvērtēts, cik droši ir šī tilta balsti? Tikmēr galvenajā tautsaimniecības attīstības plānošanas dokumentā – Nacionālās attīstības plānā (NAP) 2014. - 2020. gadam, kura virsmērķis ir “ekonomikas izrāviens”, – sadaļā par starptautiski konkurētspējīgiem pakalpojumiem nosauktas iepriekšminētās nozares, bet nav vērtēts IT pakalpojumu eksporta potenciāls: “Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja, kā arī jāizmanto iegūtās zināšanas un prasmes tajos sektoros, kas jau dod nozīmīgu pienesumu iekšzemes kopproduktam. Finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts ir nozares, kurās ir uzkrātas zināšanas un atbilstošs potenciāls cilvēkkapitālam, kā arī ir ģeogrāfiskie un citi priekšnosacījumi, kas tieši Latvijā ļauj šīm nozarēm saglabāt eksportspēju un turpināt attīstīties.”

Tikmēr IT pakalpojumu eksports plaukst, nozare sagaida izaugsmi arī turpmākajos gados un nepārmet tautsaimniecības attīstības plānu rakstītājiem, ka IT nozares potenciālam nav pievērsta uzmanība.

Latvijā lielākā darba devēja IT pakalpojumu jomā “Accenture” - šis IT konsultāciju uzņēmums mūsu valstī nodarbina vairāk nekā 1200 darbinieku no gandrīz 30 valstīm un strādā tikai eksportam - Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs mudina negaidīt, ka valdība vai Saeima spēs prognozēt ekonomikas attīstības virzību. “Ir tā saucamā neredzamā roka. Tas ir iemesls, kāpēc atteicāmies no sociālisma, jo ir lietas, kuras nav iespējams prognozēt,” portālam “Delfi” saka Jegorovs. “Spēlēšanās ar nacionālajiem čempioniem pēc būtības ir naudas sadale no vienas sfēras uz citu. To var darīt, bet vai reāli redzēsim, ka tiešām tajā vietā valstī būs uzplaukums?” šaubas pauž uzņēmuma vadītājs. Viņaprāt, valstij nav jācenšas jaukties biznesā, bet gan jārūpējas par sabiedrības pamata vajadzībām: drošību, veselības aprūpi un labu izglītību par adekvātu cenu.

“Accenture” Latvijas filiāle ir labs piemērs, ka no Latvijas var piegādāt augsta līmeņa IT pakalpojumus lielā apmērā. Uzņēmums Latvijā pēdējos gados strauji audzis. Aizvadītajā finanšu gadā no 2016.gada 1.septembra līdz šā gada 31.augustam “Accenture” Latvijas filiāles biznesa apjoms provizoriski audzis par 28%, savukārt darbinieku skaits palielinājies par 40%. “Izaugsme ir super strauja, attīstāmies kā “startaps”,” saka Jegorovs un atzīst, ka, visdrīzāk, biznesa pieauguma ātrums tomēr būs jāsamazina, jo lielā uzņēmumā tik strauju izaugsmi ir profesionāli sarežģīti pārvaldīt. Tomēr kopumā darbības izvēršana biznesa plānos tiek zīmēta, un nākamo trīs līdz piecu gadu laikā “Accenture” Latvijas filiāle varētu palielināt nodarbināto IT profesionāļu skaitu līdz 1500-2000 cilvēkiem.

IKT nozare skaitļos

4,2% Pievienotās vērtības īpatsvars IKP

903 miljoni € Pievienotā vērtība uzņēmumos 

6133 Uzņēmumu skaits 

5816 Uzņēmumi ar 0-9 nodarbinātajiem

255 Uzņēmumi ar 10-49 nodarbinātajiem

62 Uzņēmumi ar vairāk nekā 50 nodarbinātajiem

3,497 miljardi € Uzņēmumu apgrozījums

247 miljoni €  Uzņēmumu peļņa pirms nodokļiem

42 miljoni €  Uzņēmumu nodokļi

2015. gada dati, avots: CSP, “Certus”  

Nozarē atzīst - ja savulaik ārvalstu tirgos Latvijas IT pakalpojumu galvenā priekšrocība bija zemākas izmaksas un tuvums pasūtītājam, tad tagad varam lepoties arī ar ļoti labu speciālistu izglītību un prasmēm. “Esam sevi pierādījuši kā spēcīgs reģions ar augsti kvalificētiem IT speciālistiem, līdz ar to varam piedāvāt sarežģītu risinājumu veidošanu. Pluss ir arī salīdzinoši tuvā atrašanās vieta, sasniedzamība un daudzvalodība – visi IT speciālisti labāk vai sliktāk runā angliski, un nepieciešamības gadījumā varam atrast arī pietiekami daudz vāciski runājošu speciālistu,” saka IT uzņēmuma “Exigen Services Latvia” valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis. Viņa vadītajā uzņēmumā puse darbinieku strādā eksportam - pasūtītājiem no Vācijas, Lielbritānijas, ASV, Šveices.

Latvijā visvairāk informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumu darbojas datorprogammēšanas un konsultēšanas jomā, tomēr IKT nozare ir daudzšķautņaina un ietver arī IT ražošanu un datu apstrādi, uzturēšanu un interneta portālu darbību, kā arī telekomunikācijas. Eksporta apjomi aug arī telekomunikāciju un datu apmaiņas jomā, tomēr straujākā izaugsme ir IT izstrādes pakalpojumiem. Domnīcas “Certus” pētījuma par IKT nozari autore Kristīne Rozīte vērtē, ka Latvijas IKT nozares makroekonomiskie rādītāji un dinamika apliecina nozares stabilo vietu tautsaimniecībā un parāda pastāvīgu izaugsmes potenciālu nozarē.

Hronisks IT speciālistu trūkums

Nodarbināto skaits IKT jomā Latvijā pakāpeniski palielinās, šogad pirmajā ceturksnī darbinieku skaits visstraujāk audzis tieši IKT nozarē, tomēr joprojām mūsu valstī IKT speciālistu īpatsvars pret kopējo nodarbināto skaitu ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), darba roku šajās specialitātēs trūkst, pieprasījums pēc jomas profesionāļiem mūsu valstī ir augsts, un tirgus spētu nodarbināt pat divas, trīs reizes vairāk IT speciālistu. Nozarē rēķina: ja visi Latvijas bezdarbnieki kļūtu par IT speciālistiem, tiem darba vietas atrastos. Jaunie speciālisti tiek izķerti no augstskolas sola jau otrajā mācību gadā.

IT nozare Latvijā ir labāk atalgoto profesiju topā aiz finanšu un apdrošināšanas darbības nozares un aviācijas. Vairāk IT speciālistu nozīmētu arī vairāk Latvijas iedzīvotāju ar legāliem un augstiem ienākumiem un tādējādi arī vairāk Valsts kasē iemaksātu nodokļu.

"Ja es būtu saprātīgs vidusskolēns vai saprātīga vidusskolēna mamma un skatītos, kurās jomās manam bērnam būtu interesants darbs un par paveikto pienācīgi samaksātu, tad tā būtu IT nozare." 

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Foto: LETA

Ierēdņi darba tirgus analīzes dokumentos jau gadiem konstatē, ka tautsaimniecībā nepietiek IT speciālistu. Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumos par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm kopš 2012. gada lasāms viens un tas pats teikums: “Atsevišķās profesijās pat pie relatīvi augsta atalgojuma līmeņa ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījumu ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku (piemēram – IT nozarē, programmētāji).” Tas ir tāpēc, ka pieprasījums pēc darbaspēka IT nozarē nepārtraukti aug, skaidro EM un aicina Izglītības ministriju ņemt vērā šo situāciju, plānojot valsts finansētās studiju budžeta vietas.

Tikmēr arī pati nozare rosās, lai ilgtermiņā veicinātu skolēnu vēlmi un spējas apgūt IT zināšanas. Tā rezultātā pēdējos gados jauniešu interese par IT studiju programmām ir augusi, palielinājies šīs jomas studentu īpatsvars kopējā studējošo pulkā, taču diemžēl būtiska daļa jauniešu līdz diplomam netiek un atmet studijām ar roku jau sākumposmā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes prodekāns mācību darbā Agris Ņikitenko atzīst, ka patlaban IT jomā problēmas ir nevis ar studentu kvantitāti, bet kvalitāti - pirmo sesiju nepārvar apmēram trešdaļa studentu, bet vēl daļa jauniešu atbirst nākamajos mēnešos, tādējādi kopumā pirmajā studiju gadā mācības pārtrauc 42-45% studentu. Taču tie, kas studiju procesu iztur līdz galam, ir zinoši, lai, sākot darba gaitas, apgūtu konkrētā uzņēmuma tehnoloģisko specifiku un kļūtu par pilnvērtīgiem darbiniekiem.

Iemesli jauniešu lēmumam neturpināt IT studijas ir vājās matemātikas zināšanas, kā arī romantiski priekšstati par studijām un vilšanās, uzzinot, ka studiju process sākas ar padziļinātu matemātikas un fizikas zināšanu apguvi, nevis spēļu vai interneta lapu programmēšanu. Par skolēnu vājajām matemātikas un fizikas zināšanām šausminās ne tikai IT nozares speciālisti. Arī, piemēram, rūpniecības nozares pārstāvji jau gadiem aicina situāciju risināt, uzsverot, ka bez matemātikas un dabaszinātņu prasmēm nav iespējams attīstīt zināšanās un tehnoloģijās balstītu tautsaimniecību. Un tad NAP definētais virsmērķis “ekonomiskais izrāviens” var palikt vien gaidu pilna frāze arhīvu dokumentu ķīpās. Savukārt jauniešiem tiek “nozagtas” nākotnes perspektīvas, ja tie skolā neiegūst bāzes zināšanas.

“Ko var darīt cilvēki, kam trūkst matemātikas un fizikas zināšanu? Var lipināt no māla cilvēciņus... Matemātika ir jāmācas – gribi vai negribi.”

Agris Ņikitenko 

Foto: LETA

Nozarē atzīst, ka izglītības sistēma ir gana konservatīva un inerta un tās ievirzīšana citā gultnē prasa daudz laika. Ja deviņdesmitajos gados Latvijā vajadzēja daudz vadības speciālistu, tad nu jau kādu laiku mūsu tautsaimniecības vajadzības ir mainījušās, taču izglītības sistēma reaģē lēnām. Tāpēc IT nozare Latvijā pati jau vairākus gadus aktīvi darbojas, gan atbalstot augstākās izglītības iestādes, gan veicinot skolēnu interesi par programmēšanu.

Aktīvs spēlētājs šajā lauciņā ir “Accenture”, kas virzījis vairāku skolēniem paredzētu mācību programmu izstrādi. Kopā ar partneriem izstrādāta un ieviesta programma “Start IT”, kas nodrošina skolotājiem iespēju pasniegt fakultatīvās programmēšanas nodarbības skolās, bet skolēniem - padziļināti apgūt informātiku. “Programmēšanas valoda ir otrā papildu valoda. 30-40% vidusskolu absolventu būtu jāmāk programmēt divu gadu programmas līmenī,” pārliecināts “Accenture” filiāles Latvijā vadītājs. Savukārt visiem cilvēkiem jāprot lietot datora pamata programmas, tāpēc “Accenture” iesaistījies arī pilotprojektā, kura laikā vairākās Latvijas skolās paralēli citiem mācību priekšmetiem tiek pasniegta datorika.

Uzņēmums sniedz palīdzīgu roku programmēšanas un datorikas mācīšanā, uzskatot, ka nevar klusām gaidīt, kamēr Izglītības ministrija pati visu atrisinās. “Mūsuprāt, pasaule tā nestrādā. Ja gribam kādu rezultātu, mums visiem ir jādarbojas, lai tas notiktu. Visur pasaulē cilvēki rūpējas par lietām, kas viņus interesē,” argumentē “Accenture” filiāles Latvijā vadītājs. Viņaprāt, mācību procesa pilnveidošanā varētu iesaistīties arī citas nozares. “Latvijas farmaceiti to varētu izdarīt ar ķīmiju. Citi uzņēmumi to varētu izdarīt ar fiziku. Šajā procesā ir jāpiedalās, jo ir ļoti viegli kritizēt no malas. Kad sāc kaut ko darīt, tad lietas iet uz priekšu,” aicina Jegorovs.

Tikmēr augstākās izglītības iestādes domā, kā samazināt IT programmās studējošo atbirumu. RTU iezīmē vairākus risinājumus: jau pirmajos kursos virzīt programmas uz praktisko pusi, lai studenti “sajūt drēbi”, un ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem. “Kad jaunie cilvēki sajūt, ka problēma, ko viņi risina, tiek izmantota realitātē, ka to kādam vajag, tad ir pilnīgi cita attieksme,” atzīst RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes prodekāns. Vēl viens risinājums ir mentori no vecākajiem kursiem, kuri var palīdzēt tikko studentu gaitas sākušajiem saprast, kā tikt galā ar kritiskām grūtībām. Tomēr dažādi motivācijas risinājumi nepalīdzēs gadījumos, kad students nemaz negrib mācīties un cer izšļūkt caur studiju procesu. “Tirgot diplomus pa labi un pa kreisi mēs neesam gatavi,” strikti uzsver Ņikitenko. Viņaprāt, būtiskākais, lai studiju beidzēji ir gatavi darba tirgum un ir kvalitatīvi darbinieki. Tāpēc studiju programmās bez teorijas neiztikt.

“Exigen Services Latvia” valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis slavē, ka zinātniskais fundaments Latvijā ir augstā līmenī un mācībspēki spēj studentiem šīs zināšanas nodot. Savukārt attiecībā uz programmēšanas prasmēm viņš pauž, ka būtiskākais ir augstskolā labi iemācīt programmēšanas principus, bet pēc tam darba vietā jaunais speciālists varēs apgūt konkrētajam darba devējam vajadzīgo specifiku.

Sievietēm nav jābaidās no IT

Darba roku skaitu IT industrijā varētu palielināt, ja izdotos par šo profesiju ieinteresēt vairāk sieviešu un mazināt stereotipus par IT kā nesievišķīgu nodarbošanās jomu, spriež nozarē. “Ja Somijā vairāk nekā 50% absolventu IT studiju programmās ir sievietes, tad Latvijā tie ir tikai 20%,” mūsu valsts statistiku kā nožēlojamu raksturo “Accenture” Latvija filiāles vadītājs Jegorovs.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Bāliņa atceras, ka savulaik IT nozarē studēja daudz vairāk meiteņu. “Kad es studēju Latvijas Universitātē, mēs bijām puse uz pusi,” saka Signe Bāliņa. Viņa uzsver, ka sievietēm nav jābaidās no IT profesijām, tas ir fantastiski interesants darbs ar daudz specializācijas iespējām. “Nav jābūt tikai programmētājiem, par ko valda stereotips, ka tie dienasgaismu neredz un tikai strādā. Ir cilvēki, kas vada projektus un komunicē ar klientiem, ir sistēmanalītiķi un testētāji. Spektrs ir plašs,” iespējas raksturo Bāliņa. Viņa atzīst, ka daždien domā, kā IT nozares virzienā iegriezt daudzos Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē studējošos.

Vairāk studentu no ārvalstīm, kas pēc augstākās izglītības iegūšanas paliktu strādāt IT uzņēmumos Latvijā, – tā tiek apsvērta kā vēl viena iespēja mazināt darba roku trūkumu. RTU ik gadu aug ārzemju studentu skaits IT programmās, tomēr pamatā tie ir jauni cilvēki no Indijas, Pakistānas un Turcijas, un viņu mērķis ir Latvijā iegūt Eiropā atzītu izglītības diplomu, lai pēc tam veidotu karjeru turīgajās Rietumu valstīs. “Viņi Latviju uztver kā tramplīnu. Lielākajai daļai sapņu zeme ir ASV, bagātās Eiropas valstis,” novērojis RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes prodekāns mācību darbā. Turklāt lielākā daļa no ārvalstu studentiem ir ar ļoti vājām zināšanām. “Brīžiem tā ir katastrofa. Nezinu, kā viņi pabeiguši vidusskolu,” saka RTU mācībspēks un atzīst, ka mēdz veidoties arī problemātiskas situācijas, jo daļai ārvalstu studentu ir grūtības izprast studiju procesu.

Savukārt Bāliņa vērš uzmanību, ka patlaban Latvijas IT studiju programmām pietrūkst “īpašas odziņas”, lai atvilinātu interesentus no citām valstīm, jo laba izglītība šajā nozarē pieejama daudzviet. Viņa domā, ka ne tikai augstskolas varētu aktīvāk aicināt IT studētgribētājus no citām valstīm, bet arī kopējā valsts politika jāvērš šajā virzienā - amatpersonas varētu aicināt citu valstu jauniešus braukt studēt uz Latviju. Citādi patlaban mācīties gribētāji drīzāk studijām izvēlētos Igauniju. “Ja es dzīvotu kaut kur citur pasaulē un dzirdētu to visu, ko stāsta par Igauniju, tad es aizbrauktu studēt uz Igauniju. Ja par Latviju nestāstām, tad kāpēc lai studenti izvēlētos Latviju?” vaicā Bāliņa.

Igaunijas e-brīnums

Runājot par IT jomu, neizbēgt no salīdzinājuma ar Latvijas ziemeļu kaimiņvalsti un jautājumiem, kāpēc Igaunijai izdevies kļūt par e-veiksmes stāstu ar daudzveidīgiem valsts pakalpojumu e-risinājumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Piemēram, Igaunijā vairāk nekā 95% recepšu izraksta elektroniski, kamēr Latvija tikai sper pirmos soļus e-recepšu iedzīvināšanā un kopumā e-veselības ieviešana mūsu valstī ieilgusi gadu gadiem. Igaunijā jau vairāk nekā desmit gadus pastāv elektroniskā vēlēšanu sistēma, lai arī iespēja nobalsot elektroniski tiek neviennozīmīgi vērtēta no drošības aspekta. Igaunija izgudrojusi e-rezidences programmu, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt Igaunijā digitālu identitāti un izmantot valsts elektroniskos pakalpojumus, piemēram, dibināt uzņēmumus, tādējādi ar nodokļu maksājumiem papildinot valsts kasi. Igaunija lepojas ar aktīvo jaunuzņēmumu vidi un dēvē sevi par visā pasaulē pazīstamā saziņas servisa “Skype” dzimteni. Šo e-Igaunijas stāstu varētu turpināt un turpināt.

Kas ir Igaunijas e-brīnuma pamatā? Viens ir Igaunijas prasme labi zīmolot savu valsti – mūsu kaimiņvalsts spēju sevi labi pārdot atzīst ne tikai IT nozarē strādājošie. Tomēr Igaunija nepārdod tukšus saukļus - valsts elite jau deviņdesmitajos gados spējusi izprast IT risinājumu potenciālu, definējusi to kā prioritāti un mērķtiecīgi stūrējusi valsti e-sabiedrības virzienā. Tagad mūsu ziemeļu kaimiņi cenšas arī visā ES ierādīt IT nestās iespējas, proti, bijušais Igaunijas premjers Andrus Ansips ir Eiropas Komisijas viceprezidents digitālā vienotā tirgus jautājumos, un viena no Igaunijas prezidentūras ES prioritātēm ir digitālā Eiropa - Igaunija vēlas kāpināt Eiropā pieejamos e-risinājumus un attīstīt pārrobežu digitālos pakalpojumus.

“Skype” efekts

Igaunijas IT nozares un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā, nenoliedzami, būtiska loma ir internetā bāzētajam zvanu un ziņapmaiņas pakalpojumam “Skype” - šo uzņēmumu 2003. gadā dibināja skandināvi Niklass Zenstrēms un Januss Frīss, bet tehnisko risinājumu izstrādāja igauņu programmētāji Ahti Heinla, Prīts Kasesalu un Jāns Tallins. 2005. gada septembrī “Skype” nopirka interneta tirdzniecības sistēma “eBay” par 2,6 miljardiem ASV dolāru (vēl pēc gadiem “Skype” par 8,5 miljardiem ASV dolāru iegādājās “Microsoft”). Pēc “Skype” pārdošanas “eBay” Igaunijā bāzētais “Skype” attīstības centrs saruka, taču darījums būtiski ietekmēja Igaunijas ekonomikas attīstību kopumā – radās investori, kas iegulda tehnoloģijās, un strauji auga jaunuzņēmumu skaits. Domnīca “Certus” izpētījusi, ka pēc “Skype” pārdošanas “eBay” Igaunijā palika 150 miljoni ASV dolāru, no kā nozīmīga daļa tika ieguldīta “Skype” attīstītājiem – Jānam Tallinam, Prītam Kasesalu, Toivo Annusam un Ahti Kleinam -  piederošā investīciju uzņēmumā “Ambient Sound Investment”. Savukārt šis investīciju uzņēmums ieguldīja miljoniem ASV dolāru tehnoloģiju uzņēmumos. 2016. gada beigās “Ambienet Sound Investment” kopējais aktīvu apjoms bija 106 miljoni eiro, un riska kapitāla portfelī bija ietverti četri Eiropas, viens ASV un viens Āzijas uzņēmums.

Jaunie igauņu izgudrotie vai finansētie uzņēmumi tiek veidoti starptautiski, to risinājumi paredzēti globālajam tirgu, taču nereti tiek saglabāta arī saikne ar Igauniju. Tā “Skype” līdzdibinātāji Ahti Heinla un Januss Frīss 2014. gadā dibināja uzņēmumu “Starship Technologies”, kas izstrādā un vairākās pasaules pilsētās testē pašgājējus robotus preču piegādei. Uzņēmuma galvenais birojs ir Londonā, pārstāvniecības - citviet pasaulē, taču tehnoloģiskie risinājumi tiek izstrādāti Igaunijā.

Arī daudzi kādreizējie “Skype” darbinieki pēc šī uzņēmuma atstāšanas veidojuši savus jaunuzņēmumus, ko nu mēdz dēvēt par “Skype” mafijas uzņēmumiem. Piemēram, par “Skype” pirmo darbinieku sauktais Tāvets Hinrikuss 2011. gadā kopā ar draugu Kristo Kērmanu izveidoja tiešsaistes maksājumu platformu “Transferwise”, lai nodrošinātu lētākus naudas pārskaitījumus, tāpat kā “Skype” savulaik radīja bezmaksas saziņas iespējas. “Transferwise”, kura vērtība pašlaik tiek lēsta jau vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā, bāzēts Londonā, taču tam ir birojs un darbinieki arī Tallinā.

“Skype” mafijai piederīgie - arī Latvijā

“Skype” mafija iestiepusies arī Latvijā – 2011. gadā divi “Skype” inženieri Andrejs Frišfelds un Ervins Grīnfelds dibināja savu programmatūras izstrādes un testēšanas pakalpojumu uzņēmumu SIA “TestDevLab”, kas nu nodarbina 75 cilvēkus. Pamatā šis IT uzņēmums strādā ārējos tirgos – 2016. gadā eksports veidoja 94,5% no apgrozījuma. “TestDevLab” sadarbojas gan ar lieliem tehnoloģiju gigantiem, tādiem kā “Skype”, “Microsoft”, “Twilio”, gan arī tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. “TestDevLab” testētos un izstrādātos produktus visā pasaulē lieto 1,5 miljardi cilvēku, lēš uzņēmumā.

Darbs “Skype” devis “TestDevLab” dibinātājiem neatsveramu pieredzi tajā, kā darbojas starptautisks tehnoloģiju uzņēmums. ““Skype” strādājām ar partneriem, kuri uzņēmumam nodrošina izstrādes, testēšanas un automatizācijas darbus. Lai arī “Skype” iekšējā komandā ir pieredzes bagāti inženieri, bez palīdzības no ārpuses neiztikt. Šo gadu laikā guvām lielu pieredzi par to, kā sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzējiem, sapratām, kas atšķir labu pakalpojuma sniedzēju no slikta, un apzinājām situācijas, kur šādi pakalpojumi nav nepieciešami. Šīs zināšanas mums lieti noder, vadot mūsu pašu uzņēmumu,” stāsta “TestDevLab” īpašnieki. Darbs “Skype” arī būtiski paplašinājis kontaktu loku - daudzi bijušie “Skype” kolēģi tagad vada paši savus uzņēmumus dažādās pasaules vietās.

“TestDevLab” līdz šim ik gadu dubultojis apgrozījumu un darbinieku skaitu, taču tagad uzņēmuma stratēģija ir mainīta un vairāk fokusējas uz inovatīvu produktu un augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu izstrādi. Vietējās inovācijas, savu produktu radīšanu, sekmīgu jaunuzņēmumu attīstību kā būtiskus faktorus, lai Latvija varētu izmantot globālo digitalizācijas un IT jomas tendenču radītās iespējas, izceļ arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. “Līdz šim nozare vairāk attīstījusies uz ārpakalpojumu sniegšanas, nevis savu produktu radīšanas rēķina,” skaidro ekonomists un piebilst, ka galvenais traucējošais faktors varētu būt darbaspēka trūkums Latvijā, jo, lai gan IT jomas programmas pēdējos gados ir kļuvušas par vienām no populārākajām programmām Latvijā, sagatavoto speciālistu skaits ir par mazu.

Latvijas vienradzis aug

Igaunijas jaunuzņēmumu vide joprojām ir priekšā Latvijai, taču arī mūsu valstī pēdējos piecos, septiņos gados jaunuzņēmumu vide ir stipri attīstījusies, šie uzņēmumi ir vairāk nobrieduši un gatavi doties pasaulē, vērtē tehnoloģiju “startapu” kopstrādes telpas “TechHub Riga” līdzdibinātājs, jaunuzņēmumu padomdevējs un investors Andris Bērziņš. Viņš ir pārliecināts, ka tas ir tikai laika un laimes jautājums, līdz arī Latvijā izaugs vienradzis, tas ir, kāda jaunuzņēmuma vērtība pārsniegs vienu miljardu ASV dolāru. Bērziņš atzīmē, ka divi uzņēmumi jau sasnieguši vērā ņemamus panākumus – ļoti veiksmīgs biznesa stāsts sīvas konkurences vidē ir Latvijas bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātāja SIA “Mikrotīkls”. Šis 1996. gadā dibinātais, Arnim Riekstiņam un ASV pilsonim Džonam Mārtinam Tallijam piederošais uzņēmums aug arvien lielāks un 2016. gadā strādāja ar 223,29 miljonu eiro apgrozījumu un 66,24 miljonu eiro peļņu. Otrs Bērziņa minētais piemērs ir “Ask.fm” - Rīgā dibināts jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, ko 2014. gadā iegādājās ASV bāzēta interneta uzņēmumu korporācija IAC, bet pērn nopirka Kalifornijas aktīvu pārvaldes sabiedrība “Noosphere”.

Kur tie vienradži kavējas? Bērziņš skaidro, ka Latvijā jaunuzņēmumu jomā lielā daļā gadījumu kavēklis ir pieredzes trūkums, ko var iegūt tikai ar laiku - nokrītot, apdauzoties un atkal pieceļoties. Pati biznesa ideja ir tikai desmitā daļa no izdošanās - idejas autoram jāizjūt uz savas ādas, kā cenot produktu vai pakalpojumu, kā to noformēt un kā pārdot. Tomēr pamazām arvien vairāk cilvēku arī Latvijā šo pieredzi iegūst, ir jau cilvēki, kuri uzņēmumu veido ne pirmo reizi.

Arī kopstrādes telpā “TechHub Riga” ik dienu darbojas 20-30 uzņēmumu komandas. Starp “TechHub Riga” veiksmīgi izaugušiem uzņēmumiem Bērziņš min vizualizācijas rīku “Infogr.am”, adrešu grāmatas lietotni “Cobook”, ko 2014. gadā nopirka ASV bāzētais uzņēmums “FullContact”, arī ziedojumu piesaistes rīku “Funderful” un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu “Nordigen”.

Kā ir ar finansējumu ideju īstenošanai? Labākajām jaunuzņēmumu komandām pašlaik kapitāla pieejamība vairs nav klupšanas akmens, grūtāka situācija gan ir nākamajam slānim, novērojis Bērziņš. Latvijā uz vietas riska kapitāla kompāniju ir maz, savukārt ārzemju investori grib nosmelt krējumu. Joprojām ir maz investoru, kas var ieguldīt attīstības fāzēs, un vieglāk ir iegūt finansējumu brīdī, kad bizness jau griežas. Bērziņš pats ir nesen Baltijas valstīs darbu sākušā sēklas kapitāla fonda “Change Ventures” vadības komandas priekšgalā. Fonds līdz šim veicis četras investīcijas, no tām viena ir Latvijā.

Spilgts pašmāju ideju radītājs un attīstītājs un eksporta tirgu iekarotājs ir “Draugiem Group” - sociālais tīkls “draugiem.lv” ir tikai viens no grupas darbības laukiem, papildus tam attīstīti dažādi gudro risinājumu biznesi: autoparka kontroles sistēma, tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumi, mājas siltuma taupības rīks, automātiska darba laika uzskaites sistēma un citi. Taču grupā lielākais, straujāk augošais un ambiciozus mērķus izvirzījušais ir drukas produktu ražošanas un izsūtīšanas bizness “Printful” - tam ir divas ražotnes ASV, šogad Rīgā izveidota Eiropas ražotne, un uzņēmums gatavojas iziešanai Ņujorkas biržā. Līdz šim “Draugiem Group” uzņēmumi attīstīti ar pašas grupas resursiem, izņēmums ir tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu uzņēmums “Vendon”, kas piesaistījis arī riska kapitāla investīcijas no “BaltCap”.

Katrai “Draugiem Group” dzimušajai idejai un radītajam produktam ir savs stāsts, nav vienas jaunu produktu radīšanas shēmas, stāsta grupas runasvīrs Jānis Palkavnieks. Vairāki pakalpojumi un produkti tapuši, lai apmierinātu kādu vajadzību, piemēram, mājas siltuma taupības rīks “Istabai” radies, kad grupas birojā bija nepieciešams ieviest gaismas automatizāciju, arī  “Printful” dzima, kad iedvesmojošo plakātu un reklāmas materiālu izstrādes uzņēmums “Startup Vitamins” nevarēja atrast uzņēmumu, kas atbilstošā kvalitātē nodrošinātu tipogrāfijas ārpakalpojumus. Pat “draugiem.lv” sākotnēji radās nevis kā sociālais tīkls, bet gan kā platforma apdrukātu kreklu reklamēšanai. Kā jau jaunuzņēmumu videi raksturīgi, arī “Draugiem Group” ir idejas, kuras tomēr nav veiksmīgas un neizvēršas ilgtermiņa biznesā. Tā savulaik izbeigts “draugiem.tv” projekts, neaizgāja arī pakalpojuma “SportSnaps” ideja.

Latvijā radīti jaunuzņēmumi

Infogr.am

Tīmeklī bāzētais datu vizualizācijas rīks “Infogr.am” ļauj lietotājiem veidot interaktīvas diagrammas, infografikas un kartes. “Infogr.am” 2012. gadā dibināja Uldis Leiterts, Raimonds Kaže un Alise Semjonova, bet 2017. gadā uzņēmums pārdots Ungārijā radītajai vizuālo prezentāciju veidošanas platformai “Prezi”. Darījuma summa atklāta netika. Plānots, ka “Prezi” turpinās investēt “Infogr.am” izpētē un attīstībā un veidos Datu vizualizācijas ekselences centru Latvijā.

Sonarworks

Mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumu “Sonarworks” 2013. gadā dibināja Mārtiņš Popelis un Helmuts Bēms, pēcāk īpašnieku lokam pievienojās arī investori. Uzņēmumam piesaistītas 1,5 miljonu eiro investīcijas, un plānots jauns investīciju raunds. “Sonarworks” izstrādājis unikālu tehnoloģiju, kas ļauj ar programmatūras palīdzību izlabot nepilnības skandās un austiņās, un attīsta citus produktus. Produkcija pārdota vairāk nekā 50 valstīs. Galvenais eksporta tirgus ir ASV.

Funderful

Digitālais absolventu ziedojumu piesaistes rīks “Funderful” palīdz universitātēm palielināt absolventu iesaisti un ziedojumus līdz pat trīs reizēm. “Funderful” 2014. gadā dibināja Raimonds Kulbergs. Tagad “Funderful” strādā ar klientiem astoņās valstīs, to vidū ir Lielbritānijas un ASV izglītības iestādes. Investīcijās piesaistīti 360 000 eiro, tai skaitā 150 000 ASV dolāri no akseleratora “500 Startups”.

Vendon

“Draugiem Group” uzņēmums “Vendon” piedāvā tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumus. Uzņēmums radās 2008. gadā, sajūtot vajadzību pēc gudra risinājuma tirdzniecības automātu uzpildīšanai. Patlaban “Vendon” strādā vairāk nekā 40 valstīs. Savulaik “Vendon” piesaistīja 500 000 eiro no riska kapitāla investora “Baltcap”.

Kā izmantot IT attīstības nesto pārmaiņu iespēju potenciālu? Rekomendācijas

Globālās tendences rāda, ka IT attīstība uzņem ātrumu un arī turpmāk nesīs izaicinājumus, pārsteigumus un iespējas. Kas Latvijā būtu jādara, lai iedzīvotāji, uzņēmēji un tautsaimniecība kopumā spētu izmantot potenciālu, ko piedāvā šī augstu pievienoto vērtību radošā nozare. Domnīcas “Certus” pētījuma par IKT nozari Latvijā autore Rozīte pauž vairākas rekomendācijas, arī nozares uzņēmējiem un ekspertiem ir priekšlikumi, kas darāms, lai mūsu valstī būtu vairāk IT nozarē strādājošu un labi atalgotu speciālistu un lai Latvijā dzimtu un attīstītos pasaulē konkurētspējīgi uzņēmumi.

Kāpināt IT speciālistu skaitu

Lai darba tirgū būtu vairāk IT profesionāļu, jāaudzē IT studiju programmu absolventu skaits. Pirmais solis šajā virzienā būtu IT programmās studējošo atbiruma mazināšana. Lai jaunieši būtu labāk sagatavoti IT studijām, pārmaiņas nepieciešamas jau skolas laikā. Domnīcas “Certus” pētījumā rosināts ieviest datorikas mācību jau no pirmās klases visās skolās, tas palīdzētu attīstīt matemātikas un algoritmiskās domāšanas prasmes un sagatavotu skolēnus darbam ar digitālajām tehnoloģijām. Rosināts atjaunot mācību programmu saturu attiecībā uz IT pielietojumu vidusskolas klasēs, pielāgojot to jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm un izglītojamo prasmēm un zināšanām.

Tuvāko gadu laikā būtu jāpanāk, lai IKT studijas Latvijas augstskolās absolvētu vismaz 3000 speciālistu gadā, teikts “Certus” rekomendācijās. Tas ir būtiski vairāk nekā pašlaik – 2015./2016. mācību gadā IKT nozarē bakalaura, maģistra un doktora studijās kopā bija 768 absolventi. Vairākkārtīgs pieaugums nepieciešams, lai nodrošinātu nozares attīstības potenciālu un radītu interesi par Latvija kā globālu IKT kompāniju mītnes vietu. Ar Latvijā pieejamajiem cilvēkresursiem tik strauji nav iespējams audzēt IKT programmu absolventu skaitu, tāpēc Rozīte rosina vērtēt iespējas piesaistīt studējošos no ārvalstīm. Sadarbojoties lielākajām Latvijas augstskolām un iesaistot privāto sektoru, būtu jāveido izcilības centrs, kas spētu piesaistīt studējošos no ārvalstīm. Lai popularizētu studiju programmas, jāpaaugstina mācībspēku kapacitāte, tai skaitā piesaistot ārvalstu mācībspēkus, un jāmeklē iespējas veidot kopējas studiju programmas ar citu Eiropas valstu augstākās izglītības iestādēm. Dubultā/kopīgā grāda iegūšana padarītu šīs programmas īpaši pievilcīgas potenciālo reflektantu skatījumā, vērtē pētniece.

Ārvalstu studentu piesaistes iespēja būtu jāpadara interesanta arī pašām augstākās izglītības iestādēm, piemēram, valstij finansējot šādas studiju iespējas, kas pašlaik nav iespējams, jo Latvijas valsts budžeta finansētās studiju vietās valsts augstskolām aizliegts vairāk par 25% programmas apjoma pasniegt ne latviešu valodā. Taču tuvējās Eiropas valstīs ir vairākas augstskolas ar IT studiju programmām angliski, turklāt bez studiju maksas vai par simbolisku samaksu, tāpēc Latvijas augstskolām grūti konkurēt, secināts “Certus” pētījumā.

Latvijā būtu jāīsteno vienota mārketinga politika ārvalstu studentu piesaistei, popularizējot studiju iespējas Latvijā, nodarbinātības izredzes nozarē un biznesa sākšanas iespējas.

Stāstīt par Latvijas IT sasniegumiem

Būtu jāveido valsts tēls, pozicionējot Latviju kā vietu, kur tiek atbalstīta IKT nozares attīstība. Atbildīgajām institūcijām būtu jāizstrādā Latvijas IKT mārketinga plāns un tas konsekventi jārealizē, piesaistot gan kompetentas valsts iestādes un augstākās amatpersonas, gan nozares nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, rosināts “Certus” pētījumā. IKT sasniegumu un potenciāla konsekvents mārketings ārpus Latvijas robežām veicinātu nozares attīstību.

Savukārt “Accenture” Latvijas filiāles vadītājs Jegorovs mudina arī pašu mājās apzināties sasniegto: “Mums ir, ar ko lepoties. Mums, piemēram, pērn otrajā ceturksnī bija lielāks IT pakalpojumu eksports nekā Igaunijā. Mums ir pašiem savi “startapi”.” Jegorovs aicina parēķināt, cik IT jomā izdarīts Igaunijā un cik - Latvijā, cik jaunuzņēmumu dibināts katrā valstī un cik bijuši jaunuzņēmumu daļu pilnīgas pārdošanos darījumi. Viņš mudina Latvijā beigt runāt par igauņu “Skype”, jo to izgudroja skandināvi.

"Latvijā jāveido konstruktīvi, racionāli, reālistiski pozitīvs tēls, jo cilvēki nevar visu laiku dzīvot ar domu, ka Igaunijā ir labāk. Latvijai nekad nav bijuši labāki dzīves apstākļi kā tagad. Ar to domu ir jāceļas no rīta un jāturpina uzlabot."  

Maksims Jegorovs

Foto: LETA

Radīt pārstāvniecību Silīcija ielejā

Latvijas simtajā dzimšanas dienā uzdāvināt mūsu valstij klātbūtni pasaulē nozīmīgākajā tehnoloģiju centrā – Silīcija ielejā, ASV, šādu ierosinājumu Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanai pauž “Infogr.am”, “Digital Freedom Festival” un “attitude.ai” līdzdibinātājs Uldis Leiterts. Viņš skaidro, ka, pirmkārt, nepieciešama pastāvīga un ilgtspējīga pieeja Silīcija ielejai, otrkārt, jārada “Latvijas māja” jeb vieta, kur Latvijas uzņēmēji var satikties ar Silīcija ielejas ekspertiem un spert pirmos soļus, tikties ar investoriem un rīkot pasākumus un, treškārt, jārada Latvijas zīmols Silīcija ielejā. Latvijas pārstāvniecība būtu jāvada cilvēkiem, kuri ir radījuši tehnoloģiju uzņēmumus un piesaistījuši investīcijas, aicina Leiterts. Viņam piekrīt arī “TechHub Riga” līdzdibinātājs Bērziņš: “Galvenais ir aizsūtīt pareizo cilvēku. Tas nevar būt birokrāts, viņam ir jāizprot startapu vide un jābūt evaņģēlistam.”

Leiterts skaidro, ka patlaban Latvijas valsts atbalsta programmas fokusējas uz “uzņēmēju tūrismu” - pāris nedēļu “izpētes braucieniem” uz Silīcija ieleju un citviet. Tas nav slikti, bet ar to nepietiek, turklāt no resursu un efektivitātes aspekta šī braukāšana ir dārgāka nekā sava pārstāvniecība Silīcija ielejā, vērtē nozares insaiders.

Igauņi jau pirms desmit gadiem saprata, cik būtiski nosūtīt uz Silīcija ieleju savu vēstnesi. Varbūt tagad arī Latvijas atbildīgie lēmumpieņēmēji ko tādu iespēs? Vaicāti par šādu iespēju, EM nesola būvēt “Latvijas māju” Silīcija ielejā, bet stāsta, ka sāktas sarunas, lai paplašinātu sadarbību starp Baltijas un Ziemeļvalstu jaunuzņēmumiem, tajā skaitā, veidojot ciešāku sadarbību kopēju inovāciju attīstībai ASV. Viena no iecerēm ir attīstīt ciešāku valstu sadarbību ārējo tirgu pārstāvniecībai, piemēram, nodrošinot iespēju Latvijas jaunuzņēmumiem darboties kopā ar Ziemeļvalstu jaunuzņēmumu kopienu Ziemeļvalstu inovāciju mājā Silīcija ielejā.

Veidot jaunuzņēmumus atbalstošu vidi

Jaunuzņēmumi ir nozīmīgi jaunu darbavietu un inovāciju radītāji, tāpēc svarīgi veidot šo uzņēmumu izaugsmei un starptautiskai sadarbībai labvēlīgi vidi. Jānodrošina jaunuzņēmumiem pilnvērtīgas iespējas piekļūt kapitālam un finansējumam visos uzņēmuma attīstības posmos, rekomendē “Certus”.

Jāatzīmē, ka 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā iezīmēti desmitiem miljoni, lai Latvijā veicinātu kapitāla pieejamību un agrīnas stadijas investīcijas jaunuzņēmumos: 60 miljoni eiro būs pieejami riska kapitāla formā un 15 miljoni eiro - akcelerācijas programmās.

Arī pirmie darbi jaunuzņēmumu atbalstam jau veikti. Šogad stājies spēkā Jaunuzņēmumu atbalsta likums. EM jaunuzņēmumu attīstības un izaugsmes veicināšanu definējusi kā prioritāti, tāpēc izstrādāts rīcības plāns jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, kas ietver pasākumu kopumu piecos virzienos: veidot Latvijas jaunuzņēmumu vides atpazīstamību, veidot efektīvu jaunuzņēmumu vides pārvaldību, veidot modernu un efektīvu regulējumu jaunuzņēmumu darbības attīstībai, veicināt investoru piesaisti Latvijas jaunuzņēmumiem, kā arī nodrošināt Latvijas jaunuzņēmumu komandu attīstību un piesaistīt talantus. Jānovēl, lai rīcības plāns nepaliktu tikai “veicināt” un “attīstīt” saukļu līmenī.

Tomēr kopumā “TechHub Rīga” līdzdibinātājs Bērziņš vērtē, ka patlaban valsts atbalsts jaunuzņēmumiem ir krietni labāks nekā pirms pāris gadiem. Lai arī Jaunuzņēmumu atbalsta likuma rezultāts ir smagnējs, tas tomēr ir labākais ātrais kompromiss, un likumu būs iespējams palabot un attīstīt. Ekspertu priecē, ka augstākās valsts amatpersonas nu jau regulāri parādās pasākumos, kas palīdz veicināt jaunuzņēmumu starptautisko atpazīstamību, kā arī izglīto mūsu sabiedrību par jaunuzņēmumiem.

“Latvija 2020” projektā “Delfi” vaicā, kā pašu spēkiem, bez ES fondu finansējuma audzēt Latvijas sabiedrības labklājību. IT nozarē šāds potenciāls ir, tikai jāprot to izmantot. Lūk, pētnieku un nozares praktiķu ieteikumi, kā ar mērķtiecīgu valsts atbalstu kopā ar pašas nozares ieguldīto nepalaist vējā mūsu iespējas piedalīties globālajā IT revolūcijā. Lūk, nozares guru aicinājumi katram iedzīvotājam, apsverot karjeras izvēles, paraudzīties uz IT jomu. Protams, neviens nesola, ka pēc dažu gadu programmēšanas studijām un pāris nedēļu ilgas ķimerēšanās garāžā katram būs iespējams ar jaunradīto produktu nopelnīt miljonus. Aiz pasaulē skaļi daudzinātajiem veiksmes stāstiem ir ne tik skaļi izskanējušas neskaitāmas darba stundas un neveiksmīgi mēģinājumi radīt jaunu, ienesīgu produktu. Taču iespēju ir daudz. Turklāt darbaroku IT nozarē trūkst un trūks arī turpmāk gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un darbs šajā nozarē indivīdam nodrošina labu atalgojumu, bet vairāk šādu speciālistu kopējā nodarbinātībā nozīmē vairāk labklājīgu ģimeņu mūsu sabiedrībā.

Portāls “Delfi” aicina paust viedokli par IT nozares attīstības iespējām.