Latvija – reģionāls finanšu pakalpojumu centrs?

Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu naudas apkalpošana, un jau labu laiku Latvijas banku industriju raksturo divas puses: viena - galvenokārt skandināviem piederošas bankas - apkalpo pamatā pašmāju tirgu, bet otra banku grupa, kuras īpašnieku lokā ir Latvijas, bet arī Krievijas un Ukrainas uzņēmēji, lielākoties apkalpo ārvalstu klientus no Krievijas un citām NVS valstīm. Ārzemju klientu apkalpošana ir iemesls, kāpēc finanšu sektors tiek saukts par eksportspējīgu pakalpojumu nozari un kāpēc tiek runāts par Latviju kā reģionālu finanšu pakalpojumu centru.

Tomēr pēdējos gados nerezidentu apkalpošanas biznesu klupinājuši naudas atmazgāšanas skandāli. Pēc tiem noteiktas stingrākas prasības klientu un to darījumu uzraudzībai, kā rezultātā bankas atsakās no augsta riska klientiem un rūk pārskaitījumu bizness. Prasības Latvijā tiek pārskatītas arī tāpēc, ka globāli mainījusies attieksme pret finanšu nozari – starptautiskajā vidē pastiprināti domā par risinājumiem noziedzīgi iegūtas naudas aprites slēgšanai, mazinās iecietība pret ienākumu slēpšanu un nodokļu optimizāciju, mainījusies banku noslēpuma būtība, proti, no bankām tiek gaidīta sadarbība ar nodokļu administrācijām un finanšu tirgus uzraugiem, kā arī cieši aizvērtas durvis nesaprotamiem, aizdomīgiem un, protams, noziedzīgiem darījumiem. Vai šādos apstākļos var runāt par Latviju kā reģionālu finanšu pakalpojumu centru, un kādus pakalpojumus šāds centrs var sniegt?

Airisa Ādamsone

DELFI žurnāliste

Valūtas un kapitāla kontrole aizbiedē naudu

Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības valstu naudas plūsmas apkalpošanas Latvijā saknes meklējamas astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā, kad Latvijā darbojās salīdzinoši liberāls valūtas maiņas regulējums, veidojās šādu pakalpojumu sniedzēji un komercbankas, kas sākotnēji specializējās uz valūtas maiņas operācijām, bet pēcāk attīstījās un lielu nozīmi ieguva transakciju bizness.

Pētījumu sērija "Latvija 2020" tapusi sadarbībā ar domnīcu "Certus".

Vienlaikus būtisku lomu ārvalstu klientu apkalpojošo banku darbā ieguva ASV dolārs – Latvijas austrumu kaimiņzemju darījumu valūta. Savukārt darījumi ASV dolāros nozīmē, ka mūsu finanšu sistēmai jārēķinās ar ASV prasībām un standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Tādēļ pēc pēdējos gados piedzīvotajiem skaļajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem, kuros bija iesaistītas arī Latvijas bankas, un starptautisko partneru aizrādījumiem pērn 12 Latvijas bankas, kuru darbībā nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai, ķērās pie ASV konsultantu ieteikumu ieviešanas, lai pilnveidotu savu darbu un iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši ASV standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Bet vēl maza atkāpe deviņdesmitajos - ko par šī biznesa pirmsākumiem saka tā pamatlicēji? “Krievijas izcelsmes aktīvu vēsture Latvijas bankās sākās no maiņas punktiem. Krievijas un citu bijušo PSRS zemju pilsoņi brauca šurp deviņdesmito gadu sākumā mainīt rubļus pret dolāriem. Daļa naudas palika šeit – atpakaļ vest bija bīstami. Tāpēc Krievijas ļaudis deva priekšroku glabāt naudu pie mums. Tas pat likās mazāk bīstami, nekā turēt to mājās. Bet galvenais, protams, - politiskā nestabilitāte Krievijā vai citās pēcpadomju telpas zemēs lika cilvēkiem uztraukties par savu iekrājumu likteni,” tā šo laiku dažus gadus pirms “Parex bankas” nacionalizācijas izdotā grāmatā “Nauda un cilvēki” atceras bankas dibinātājs un tobrīd vēl līdzīpašnieks Valērijs Kargins.

Viņš raksta: “Kāpēc Latvijas ekonomika sāka ātri iet pa banku un tranzīta nozaru attīstības ceļu? Patiesība ir tāda, ka preču transportētāji caur Latviju, kā arī naudas glabātāji Rīgā atviegloti uzelpoja, tiklīdz viņu kravas vai nauda šķērsoja Latvijas robežu.”

Kādreizējā baņķiera teiktais atklāj vienu no iemesliem, kāpēc Latvijā mājvietu rod nauda no Krievijas un citām austrumu valstīm, un tas ir – kapitāla bēgšana. Iezīmējas arī cits iemesls – pārrobežu biznesa apkalpošana jeb preču plūsma cauri Latvijai nozīmē arī naudas plūsmu caur valsti. 

Valūtas kontrole un kapitāla plūsmas kontrole Krievijā, Baltkrievijā, Uzbekistānā, Ukrainā un citās NVS valstīs ir iemesls, kāpēc arī šodien šo valstu uzņēmēji, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, cenšas biznesa naudas plūsmu turēt ārpus savas valsts. Arī nopelnīto kapitālu šo valstu iedzīvotāji vēlas izvietot aiz robežām - drošībā.

Tuvāk nekā Šveice

“Parex” savulaik ar saukli “Mēs esam tuvāk nekā Šveice” salīdzināja Latviju ar tradīcijām bagāto Šveices banku sektoru un aicināja izmantot finanšu pakalpojumus Latvijā. “Ideja bija vienkārša un visiem saprotama. Kādēļ braukt pie svešiem, ja tādu pašu pakalpojumu komplektu var saņemt Latvijā, kas patiešām ir krietni tuvāk, turklāt iemīļota un pazīstama. Sauklis parādījās laikā, kad sabruka Savienība un daudzi aizbrauca. Bet mēs uzstājāmies kā banka, kas gatava strādāt visiem “savējiem”, kuri nākuši no pēcbrežņeva vides – ar līdzīgām interesēm un gaumi,” atceras Kargins. Viņš arī atminas, ka 1992. gadā “Parex banka” ieviesa “anonīmos rēķinus” un, lai arī pāris gadus vēlāk šādu rēķinu atvēršana tika aizliegta, tomēr “darbs jau bija paveikts: bijušās PSRS iedzīvotāji zināja, kur glabāt naudu, - vienalga kurā bankā, ka tikai Latvijā”.

Saeimas sēžu stenogrammas no deviņdesmitajiem liecina, ka lēmumu pieņemšana par anonīmo kontu slēgšanu nemaz nav bijusi viegla. Tā 1996. gadā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Edvīns Inkēns parlamentāriešiem ziņo par komisijas kritisko nostāju pret valdības mēģinājumu liegt iespēju Latvijas nerezidentiem atvērt kodētos kontus. Šādu prasību tolaik izvirzījusi Eiropas Savienība, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu.

“Vairākas reizes Finansu ministrija ir mēģinājusi - būtībā paklusām un būtībā, ja tā varētu teikt, “piekabinot” to pie citiem jautājumiem - šos kontus slēgt, bet katru reizi Saeima, arī iepriekšējā sasaukuma Saeima, šos lēmumus ir atcēlusi. Tāpēc, ja mēs gribam pa īstam cīnīties ar netīrās naudas atmazgāšanu, ir nepieciešams likums par netīrās naudas atmazgāšanu, kurā tiktu izskatīti visi šie jautājumi, lai šāda veida nauda nenonāktu Latvijā,” tolaik plenārsēdē sacīja Budžeta komisijas deputāts. Viņš skaidroja, ka kodētajos kontos izvietotā nauda ir “galvenokārt mūsu kaimiņu nauda”, ka šai naudai nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un tā Latvijas tautsaimniecībā galvenokārt operē kā īstermiņa kredīti.

Deputāta toreiz teiktajā jaušamas bažas, ka līdz ar kodēto kontu aizliegšanu šī nauda aizplūdīs no Latvijas, tomēr vēsture rāda, ka ārvalstu klientu līdzekļu apjoms Latvijas bankās kopš deviņdesmitajiem pastāvīgi audzis, ik pa laikam veidojot vairāk nekā pusi no kopējiem noguldījumiem Latvijas kredītiestādēs, un samazinājies vien krīžu periodos – Krievijas krīzes laikā 1998. gadā, globālās finanšu krīzes laikā desmit gadus vēlāk, kā arī kopš pagājušā gada, kad stingrāku naudas atmazgāšanas novēršanas prasību dēļ bankas sāka pārskatīt klientu portfeļus un atteikties no augsta riska klientiem. Jāpiezīmē, ka lielākoties ārvalstu klientu noguldījumi ir īstermiņa nauda – norēķinu kontos turēti līdzekļi uz pieprasījumu.

Banku noslēpums gaist

Latvijas banku bizness attīstījies vienlaikus ar nozīmīgām pārmaiņām finanšu sektorā pasaulē – konti vairs nav anonīmi, no bankām tiek sagaidīts, ka tās zinās savus klientus un sadarbosies ar nodokļu administrācijām un tiesībsargājošām iestādēm, pakāpeniski veidojies arvien stingrāks tiesiskais regulējums par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, starptautiskās organizācijas un sadarbības formāti pastiprināti pievērš uzmanību naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas iespēju slēgšanai, dibinātas jaunas uzraugošās institūcijas. Tomēr Latvijā nozare šīm pārmaiņām sekojusi ar kavēšanos, tā ik pa laikam iekuļoties naudas atmazgāšanas skandālos.

Jau gadu tūkstošu mijā ASV pievērsa pastiprinātu uzmanību netīrās naudas riskiem. 2001. gada sākumā ASV Senāta pastāvīgā izmeklēšanas apakškomiteja secināja, ka ASV bankas dibinājušas korespondējošās attiecības ar ārvalstu bankām, kuras rada augstus naudas atmazgāšanas riskus, un, lai gan dažas ASV bankas sākušas pievērst uzmanību šai problēmai, tomēr rīcība ir lēna, nepietiekama un neaptver visu industriju. Toreiz tika pausti vairāki ieteikumi, kā samazināt naudas atmazgāšanas riskus, piemēram, ASV bankām sistemātiski jāizvērtē ārvalstu bankām atvērtie korespondējošie konti, lai identificētu augstu risku radošās bankas un slēgtu problēmbanku kontus, ASV banku regulatoriem būtu vairāk jāpalīdz ASV bankām identificēt un novērtēt augsta riska ārvalstu bankas u.tml.

Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš atceras, ka pēc 2001. gada 11. septembrī notikušajiem terora aktiem ASV sākās laiks, kad tika virzīts stingrāks regulējums terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un bija jāievieš jauni principi klientu portfeļa pārzināšanā, taču tolaik arī vietējais banku uzraugs īsti nezināja, ko un kā prasīt, tāpēc tirgus dalībnieki meklēja risinājumus, kā nu katrs mācēja. “2003. gadā sāku vadīt “Latvijas Krājbanku” un nācās pamatīgi papūlēties, lai izveidotu atbilstības sistēmu attiecībā uz klientu plūsmas pārzināšanu,” portālam “Delfi” saka Nātriņš. Viņš atminas, ka tolaik bizness diezgan pamatīgi mainījās un bankas atbrīvojās no nevēlamiem klientiem.

Netīrā nauda

Ap to laiku arī ASV publiski brīdināja, ka atsevišķas Latvijas bankas rada bažas par noziedzīgas naudas atmazgāšanas riskiem. 2005. gadā ASV Valsts kase nosauca divas Latvijas bankas - “VEF banku” un “Multibanku” - , kas rada bažas par naudas atmazgāšanu, un liedza ASV finanšu institūcijām uzturēt šo divu banku korespondentkontus ASV. “ASV valdība vēlas uzsvērt, ka tā arī turpmāk rīkosies, lai aizsargātu savu finanšu sektoru no jebkuras valsts, jebkuras bankas, kas nenopietni izturēsies pret saviem pienākumiem cīnīties pret finanšu noziegumiem,” 2005. gadā brīdināja ASV.

Nākamajā gadā gan ASV valdības ziņojumā tika atzīts, ka Latvija būtiski uzlabojusi cīņu pret naudas atmazgāšanu: grozīti likumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, arī bankas pārskatījušas attiecības ar klientiem un slēgti vairāk nekā 10 000 klientu konti.

Tomēr pēcākos gados neizdevās sabalansēt banku riska apetīti ar visaugstākajām un pastāvīgi augošajām prasībām par banku klientu darbības pārzināšanu un aizdomīgas naudas turēšanu pa gabalu no Latvijas finanšu sistēmas, un desmit gadus vēlāk pēc vairākiem skaļiem naudas atmazgāšanas gadījumiem mūsu valstī atkal jādomā par banku sektora reputācijas glābšanu un jāpilnveido kredītiestāžu darbs, lai caur tām netiktu pieļauta noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsma.

Latvijas banku uzraugs stingri ķēries pie situācijas risināšanas: par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem bankām piemēroti bargi sodi, pēc uzrauga iniciatīvas 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, noritēja ASV ekspertu pārbaudes un tika izstrādāti rīcības plāni, kā pilnveidot šo banku iekšējo kontroles sistēmu darbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Plānots, ka rekomendācijas jāievieš līdz šā gada beigām un pēcāk sekos atkārtotas pārbaudes bankās. Lielu daļu ieteikumu bankas jau ieviesušas: palielināts par naudas atmazgāšanas novēršanu un klientu kontroli atbildīgo darbinieku skaits, apmācīti darbinieki, ieviestas jaunas IT sistēmas aizdomīgu darījumu automātiskai izķeršanai, tiek pārtraukta sadarbība ar augsta riska klientiem un klientiem, kuri nevēlas sniegt par sevi un saviem darījumiem pietiekami izvērstu informāciju. Tā rezultātā bankās mazinās maksājumu darījumi un rūk ieņēmumi no transakciju biznesa, savukārt tēriņi atbilstības nodrošināšanai aug.

Šoreiz modrība neatslābs un spiediens ievērot augstākās prasības naudas atmazgāšanas novēršanā saglabāsies gan no Latvijas finanšu uzrauga puses, gan no starptautiskās vides puses, ir pārliecināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Gan starptautiskās, gan vietējās tiesību normas kļūst arvien stingrākas, piemēram, atbilstoši jaunajai Eiropas direktīvai naudas atmazgāšanas novēršanas jomā sankcijas par pārkāpumiem kļūs bargākas. FKTK vadītājs gan uzsver, ka bankas nevar iedomāties, ka tās var turpināt strādāt, kā strādājušas iepriekš, vien iekļaujot savās izmaksās soda naudu.

"Katrs sods bankai ir brīdinājums, ka bizness nav ilgtspējīgs un dzīvotspējīgs. Ja tas tā ir vienreiz, otrreiz, trešoreiz, tad mēs noteikti analizējam, kāpēc banka pieļauj tās pašas nepilnības un kāpēc bankas izvēlētajam modelim ir šādas blaknes." 

Pēters Putniņš

Foto: LETA

Pati banku nozare tagad pauž stingru apņēmību ievērot augstākos standartus, lai novērstu naudas atmazgāšanas riskus Latvijas finanšu sistēmā. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa atzīst, ka mērķis ir nodrošināt, lai nekas no viena līdz diviem triljoniem dolāru, kas globāli tiek lēsts kā netīrās naudas apjoms, nepietuvojas Latvijai.

Asociācijas uzdevums ir nodrošināt, lai gan nozares, gan lēmumpieņēmēju pusē ir skaidra izpratne, kādas vērtības banku industrija pārstāv, un stingri pateikt, ka augstākie standarti cīņā ar finanšu noziegumiem ir kopīgs darbs, kurā jāiesaistās gan banku sektoram un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, gan valsts institūcijām. Piemēram, bankām būtiska ir sadarbība ar valsti, lai ātri un efektīvi spētu identificēt riskus.

“Globālām bankām, strādājot ar globālo tīklu, ir pašām pietiekami plašas iespējas veikt finanšu izlūkošanu. Latvijas bankām ir kritiski būtiska sadarbība ar valsti, kurai daļa no šīs informācijas ir pieejama starptautiskās sadarbības ietvaros. Ir būtiska laicīgāka apziņošana par jaunajiem riskiem vai jauna veida nelegālo darboņu uzvedību, kas ir jāņem vērā, izstrādājot un uzturot savas iekšējās kontroles sistēmas,” saka asociācijas vadītāja.

Liepiņa uzsver, ka Latvijā finanšu nozares uzdevums ir nevis sekot globālajām norisēm ar zināmu nobīdi, kā tas varbūt bijis līdz 2015. gadam, kad nepietiekami ātri tika sākta pārmaiņu ieviešana, bet gan ātri virzīties uz priekšu un būt apsteidzošiem, piemēram, ierobežojot caur nepārskatāmām čaulas kompānijām strukturētu darījumu iespējas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nepārskatāmo čaulas kompāniju apkalpošanas ēra ir beigusies.Sanda Liepiņa

Asociācija rosina Latvijā nodrošināt patiesā labuma guvēju reģistra atklātību. Priekšlikuma mērķis ir demonstrēt, ka mūsu valstī tiek ievēroti augstākie atklātības standarti. Asociācija arī apņēmusies, ka rūpes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu Latvijas bankās turpmāk būs pastāvīgs darbs, nevis kampaņveidīga cīņa.

Viens no nozīmīgiem soļiem ir starptautiskiem standartiem atbilstoša apmācība banku speciālistiem, kuriem jāstrādā ar sarežģītiem klientiem un nepieciešamas aktuālās zināšanas par globālajām norisēm. Sākta sadarbība ar starptautisko Sertificēto naudas atmazgāšanas novēršanas speciālistu asociāciju ACAMS un plānots dibināt ACAMS Baltijas nodaļu. Izveidota arī sadarbība ar Rīgas Biznesa skolu, kas partnerībā ar ACAMS piedāvās starptautiskiem standartiem atbilstošu mācību programmu, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālisti varētu iegūt sertificēta speciālista kvalifikāciju. “Mūsu mērķis bija nevis vienreizēja apmācība, bet gan institucionālās kapacitātes veidošana šeit kopā ar partneri,” skaidro asociācijas vadītāja. Tā iecerēts nodrošināt, ka banku darbinieki ir zinoši par jaunākajām norisēm un paņēmieniem cīņā ar finanšu noziedzniekiem.

Ar šādu pieeju, nodrošinot atklātību un virzoties uz to, ka Latvija naudas atmazgāšanas risku novēršanas jomā ir valsts, kas pārstāv augstākos standartus, pietiekami būtisks ārvalstu klientu apkalpošanas bizness varēs turpināt darboties arī Latvijā, secina Liepiņa. Taču būs nepieciešama gan klientu izpratne, ka ir mainījušies spēles noteikumi, gan arī nozares spēja to paskaidrot.

Uzrauga centieni un banku apņemšanās un spertie soļi, lai vairs nepieļautu noziedzīgas naudas izkļūšanu caur mūsu valsts finanšu sistēmu, jau nesuši rezultātus – Latvija uzlabojusi savu pozīciju nupat publiskotajā Bāzeles pārvaldības institūta veidotajā ikgadējā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku reitingā.

Jaunu biznesa modeļu meklējumi

Līdz šim ārvalstu klientus apkalpojošo banku sadarbības modelis ar klientiem bija balstīts uz transakciju apkalpošanu ar kompānijām, kas bieži vien dibinātas ārzonu jurisdikcijās. Tagad, atsakoties no augsta riska klientiem, sarūkot transakciju biznesam, bankām jādomā par savu biznesu nākotni. FKTK aicinājusi bankas pārskatīt biznesa modeļus un apņēmusies tikties ar katras bankas īpašniekiem un vadību, lai pārrunātu biznesa plānus un saprastu, kā banka pielāgosies jaunajai situācijai, kā tiks aizstātas naudas plūsmas, kas samazinās.

Tomēr pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, atzīst banku uzraugs. Lēmumi par nākotnes darbības stratēģiju gan ir katras bankas īpašnieku rokās, un to pieņemšanā uzraugs tieši neiejaucas, tomēr uz riskiem norāda. “Ja redzam, ka banka savu biznesu nepārvalda vai neredz nākotnes biznesu, tad ir iespēja brīvprātīgi atteikties no licences, pārveidot biznesu, pārdot biznesu. Var meklēt citus akcionārus, var apvienoties. Tās ir iespējas, kur mēs tieši neiejaucamies, bet mūsu pienākums ir bankai pateikt: tavs risks ir šeit, šeit un šeit,” skaidro Putniņš. Piemēram, ja kāda banka savu nākotni redz tikai transakciju biznesā, tad šajā gadījumā nemaz nav vajadzīga bankas licence, bet ir iespējams licencēt maksājumu iestādi un veikt pārskaitījumus.

FKTK priekšsēdētājs norāda, ka pašlaik izveidojies noslēgts aplis – bankas vēlas sniegt augstākās kvalitātes finanšu pakalpojumus, taču pašu darbības dēļ Latvijas bankām vairs nav tiešo norēķinu ASV dolāriem.

Jāatgādina, ka pēdējos gados no Latvijas tirgus aizgājušas vairākas starptautiskās bankas, kas bija Latvijas banku partneri ASV dolāru maksājumiem. Korespondējošo attiecību sašaurināšana gan ir visā pasaulē vērojama tendence, tomēr vairāk tā ietekmē mazas valstis, secina Šveicē bāzētā Finanšu stabilitātes pārvalde.

“Nevar sniegt augsta līmeņa finanšu pakalpojumus, Latvija nevar būt pilnvērtīgs reģiona finanšu centrs, ja mēs nevaram pa tiešo klīrēt dolārus,” saka Putniņš un skaidro, ka tiešie dolāru norēķini Latvijas banku tirgū ir vajadzīgi, jo starptautiski strādājošām Latvijas bankām joprojām galvenie klienti ir austrumu valstu klienti, kuriem dolārs aizvien ir nozīmīga valūta. “Šādā situācijā leģitīms ir jautājums, kā spēsiet šiem klientiem šeit izveidot finanšu centru, sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, ja nevarat apmierināt lielāko vai galveno prasību pēc ātra, lēta un tieša dolāru klīringa. Pēc starptautiskajiem standartiem, nav labs stils valūtu klīrēt pastarpināti,” uzsver banku uzraugs. Viņš pauž cerību, ka tiksim galā ar naudas atmazgāšanas problēmām, mūsu valsts reputācija uzlabosies un amerikāņu korespondentbankas atkal atgriezīsies Latvijas tirgū.

Lai tas notiktu, būtiski ir spēt atteikties no klientiem, kuru risks ir nekontrolējams. Kā obligāti izslēdzamas no klientu loka Putniņš min čaulas kompānijas. “Tas ir sliktākais ofšora paveids. Ļoti nestabila struktūra, tai nav ne īstas adreses, ne īstas pārvaldības, ne grāmatvedības. Mūsu bankām lieliem soļiem ir jāpārtrauc sadarbība ar šādām čaulas kompānijām. Neviena ASV korespondējošā banka neatvērs pilnvērtīgu korespondējošo kontu, ja vairāk nekā desmit procentu bankas klientu ir čaulas kompānijas. Tas visiem ir jāsaprot,” saka FKTK priekšsēdētājs. “ASV baņķieri zina, kādu risku uzņemas, noklīrējot Latvijas pārskaitījumus. Ja viņi nebūs pilnīgi pārliecināti, ka Latvijas bankas aizdomīgu risku kontrolē, viņi neriskēs,” situāciju raksturo Putniņš.

Banku uzraugs atzīst: ja ASV bankas tomēr kavēsies atsākt sadarbību, tam varētu būt divi iemesli. Viens – darbi vēl nebūs izdarīti līdz galam, bet otrs - banku klientu stāvoklis bijis tik slikts un ir pazaudēta tik liela klientu daļa, ka Latvijā vairs nav biznesa apjoma. “Tas pats par sevi nav nekas tāds. Latvijas finanšu sektorā uzdevums nav par katru cenu noturēt aizdomīgus klientus un katru pusgadu ciest no kāda skandāla,” saka FKTK priekšsēdētājs.

Viņš gan pauž cerību, ka izdosies pārvarēt visas problēmas, biznesa apjoms paliks un klientu piesaiste veiksies tik labi, ka arī ASV bankām būs interese sadarboties ar Latviju, bet tai pat laikā mūsu valstī būs kvalitatīvi pilnīgi cita ārzemniekus apkalpojošo banku sistēma. “Neko nevarēs šeit sarunāt. Nekad vairs nebūs ārzemju afēristu, kas apstaigājuši pusi Eiropas un nezin kāpēc atkal nonākuši Rīgā. Kad šādas tendences vairs nebūs, mēs vairs netiksim uzskatīti par vienu no vājākajiem posmiem eirozonā, kur veikt kādus aizdomīgus darījumus, tajā brīdī viss būs kārtībā. Tad arī reputācija sāks uzlaboties,” nākotnes ceļu iezīmē banku uzraugs.

Tikmēr bankas jau strādā pie risku samazināšanas, atsakās no sadarbības ar augsta riska klientiem un tiem, kuri nav gatavi par sevi sniegt prasīto informāciju, tādējādi nerezidentus apkalpojošo banku aktīvu apjoms rūk, samazinās arī ieņēmumi no transakciju apkalpošanas.

Nozarē spriež, ka ārvalstu klienti pielāgosies jaunajai realitātei un būs iespējams īstenot uzrauga gaidīto “klientu pārveidi”, piemēram, Panamā dibināta ofšora vietā klients būs gatavs transformēties uzraudzības prasībām atbilstošā juridiskā formā un reģistrēt uzņēmumu, piemēram, Latvijā.

Finanšu pakalpojumu eksports

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020. gadam finanšu apkalpošana raksturota kā eksportspējīga, perspektīva pakalpojumu nozare: “Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja, kā arī jāizmanto iegūtās zināšanas un prasmes tajos sektoros, kas jau dod nozīmīgu pienesumu [iekšzemes kopproduktam] IKP. Finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts ir nozares, kurās ir uzkrātas zināšanas un atbilstošs potenciāls cilvēkkapitālam, kā arī ir ģeogrāfiskie un citi priekšnosacījumi, kas tieši Latvijā ļauj šīm nozarēm saglabāt eksportspēju un turpināt attīstīties.”

Savulaik, 2008. gadā, Finanšu ministrijas vadībā pat bija sākts darbs pie finanšu pakalpojumu eksporta valsts stratēģijas izstrādes, lai noteiktu, kā efektīvāk piesaistīt ārvalstu investīcijas, kā ārvalstīs popularizēt Latvijas banku pakalpojumus un kādi likumu grozījumi nepieciešami, lai radītu finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanai labvēlīgus apstākļus. Tomēr tad klāt bija globālā finanšu krīze, Latvijā bija jāglābj “Parex banka” un valsts budžets, bet stratēģijas izstrāde izčākstēja.

Patlaban aktuālajā Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam Latvija raksturota kā augošs reģionāls finanšu centrs un izvirzīts mērķis “attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu.”

Nojaušams, ka nozares attīstības plāna tapšana nav bijusi vienkārša. Dokumenta sākotnējā redakcijā ar atsauci uz Pasaules Bankas izvērtējumu bija atrodams teksts: “Banku ar nerezidentu biznesa modeli ieguldījums Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ir neliels. Nerezidentu banku peļņa sastāda 1,8% no IKP 2015. gadā, vienlaikus nodokļu ieņēmumi no banku ar nerezidentu biznesa modeli darbības sasniedz tikai 0,4 % no IKP 2015. gadā. Lielākā daļa no resursiem, kurus piesaista bankas, kas specializējušās nerezidentu biznesa apkalpošanā, netiek ieguldīti Latvijā.” Dokumenta saskaņošanas gaitā gan šis teksts svītrots, un valdībā apstiprinātajā plāna gala redakcijā vairs nav atrodams.

Viedoklim par nerezidentu nenozīmīgo pienesumu tautsaimniecībai varētu oponēt pēc domnīcas “Certus” pasūtījuma veiktā “KPMG Baltics” pētījuma dati. Šī nodokļu un konsultāciju uzņēmuma aplēses rāda, ka 2015. gadā banku starptautisko klientu pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un veido nedaudz virs 1% no IKP. Banku industrijas tiešā ietekme uz IKP 2015. gadā bija 2,75%, no tā iekšzemes klientu segmenta pienesums lēsts 1,49% jeb 362 miljoni eiro, bet ārvalstu klientu – 1,27% jeb 309 miljoni eiro. “KPMG Baltics” modelējis arī banku ārvalstu klientu netiešo devumu Latvijas ekonomikai jeb ietekmi uz pieprasījumu un izaugsmi citās nozarēs, secinot, ka netiešais pienesums IKP ir vēl 1,18% jeb 288 miljoni eiro. Savukārt finanšu pakalpojumu eksports 2015. gadā bija 11% no kopējā Latvijas pakalpojumu eksporta.

“KPMG Baltics” lēš, ka 2015. gadā vidējā pievienotā vērtība pie IKP no viena darbinieka ārvalstu klientus apkalpojošajā banku sektorā bija 115 500 eiro, kamēr Latvijas banku nozarē kopā – 70 200 eiro, bet tautsaimniecībā vidēji – 24 100 eiro. Nodokļu ieņēmumi no banku industrijas Latvijā 2015. gadā veidoja 2,2%, tajā skaitā 0,9% tika iekasēti no starptautisko klientu segmenta, sarēķinājis konsultāciju uzņēmums.

Pēc atgūšanās no globālās finanšu krīzes Latvijas banku nozare pēdējos piecus gadus strādājusi ar peļņu, pērn banku industrijas pelnītspējas rādītāji bija augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kapitāla atdeve ir labāka ārvalstu klientus apkalpojošām bankām.

Finanšu centrs ar jautājuma zīmēm

Tomēr - vai Latvija ir un nākotnē būs reģionāls finanšu pakalpojumu centrs? No trim Baltijas valstīm Latvijā ir lielākais finanšu sektora aktīvu apjoms pret IKP un augstākais ārvalstu klientu īpatsvars bankās. Tomēr patlaban nozare piedzīvo pārmaiņas.

“Finanšu centrs mēs varam būt tad, kad mūsu finanšu sektors ir lielāks un nozīmīgāks nekā apkārtējās valstīs vai mums ir kādas unikālas prasmes vai serviss, kādas citiem nav. Pagaidām esam sākuši reformas,” situāciju Latvijā raksturo FKTK priekšsēdētājs Putniņš. Pašā banku nozarē jaušama pārliecība, ka reformas izdosies, proti, ārvalstu klienti pārveidos savu saimniecisko darbību atbilstoši mūsdienu prasībām. 

Ekonomists un domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata: kamēr Latvija atrodas pa vidu milzīgām dabas resursu un preču plūsmām starp Austrumiem un Rietumiem, tās finanšu sektoram vienmēr būs iespēja sniegt starptautiskās tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus, ja vien šo iespēju neatdosim citām valstīm. Šāds biznesa modelis - ar starptautisko tirdzniecības finansēšanu saistītie pakalpojumi - ir viens no reģionāla finanšu centra darbības balstiem. Vēl divi balsti – klientu konfidencialitāte un labvēlīgāku nodokļu piedāvājumi – visā pasaulē atrodas zem lupas, jo globāli arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta iespējamai starptautisko kompāniju nodokļu optimizācijai. Kā spilgtu piemēru tam ekonomists min Eiropas Komisijas nodokļu parādu uzrēķinu informācijas tehnoloģiju gigantam “Apple” 13 miljardu eiro apmērā par labu Īrijai, ko pati Īrija atsakās pieņemt.

Domnīcas “Certus” vadītājs zīmē vēl vienu modeli finanšu centra izveidei - laikā, kad bijušās PSRS reģionā pieaug nestabilitāte, tādai “drošības salai” kā Latvijai būtiski palielinās iespēja kļūt par reģionālu finanšu centru. Šādu iemeslu dēļ pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados mazajai Honkongai un Singapūrai izdevās izveidot sākotnēji reģionālas, bet pēc tam arī globālas nozīmes finanšu centrus. “Tieši tāda iespēja šodien paveras Latvijai. Protams, šo iespēju jāmāk izmantot,” secina ekonomists.

Vai valsts vēlas šo iespēju izmantot? Ik pa laikam izskan aicinājumi valstij spert vienu vai otru soli, kas palīdzētu attīstīt ārvalstu klientu apkalpojošo banku biznesu. Piemēram, 2015. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera mudināja samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi ārvalstu uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību ārpus Eiropas Savienības, bet izmanto Latvijas banku infrastruktūru norēķiniem, lai tādējādi motivētu šos banku klientus reģistrēt uzņēmumus mūsu valstī. Dzirdīgas ausis gan šis aicinājums neatrada. Finanšu ministrija tolaik paziņoja, ka šāda ārzonas režīma legalizācija var radīt nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi un grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu, kā arī var ietekmēt Latvijas kredītreitingu. Tobrīd ritēja sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas pauda nostāju, ka šāda nodokļa ieviešana Latvijā varētu negatīvi ietekmēt pievienošanos.

Finanšu centrs var attīsties, ja ir mērķtiecīgs valsts atbalsts, norāda finansists Valdis Siksnis. Piemēri tam ir Luksemburga un Malta. Luksemburgā reģistrēti daudzi investīciju fondi, jo tur ir labvēlīga nodokļu likumdošana, cilvēku iemaņas, regulatora izpratne un nozare tiek atbalstīta. Pēdējos desmit gados Malta veikusi milzīgu lēcienu investīciju fondu piesaistē. Tomēr tas nenotika pats no sevis, tā nav apstākļu sakritība, bet gan apzināta valsts un finanšu politikas veidotāju izvēle veicināt šo nozaru attīstību un piesaistīt šādu biznesu, tāpēc izstrādāta attiecīga nodokļu politika un atbilstoši ekipēti uzraugi.

Siksnis pieļauj, ka Latvija daļēji palaidusi garām iespēju būt par ilgtspējīgu finanšu pakalpojumu eksportētāju. “Deviņdesmito gadu vidū, pēc 1995. gada, pēc “Bankas Baltija” un plēsonīgā piramīdveida finanšu sektora uzbangošanas un noplakšanas, vēsturisku iemeslu, ģeogrāfiskā tuvuma, valodas prasmju dēļ bijušās Padomju Savienības iedzīvotāji aktīvi izmantoja Latviju finanšu pakalpojumiem. Tas bija brīdis, kad gan valstiski, gan finanšu sektoram, gan regulatoriem vajadzēja izvirzīt skaidru stratēģiju – ko darām, kā definējam finanšu pakalpojumu eksportu un ko nedarām, un ļoti skaidri novilkt sarkanās līnijas, ar ko mēs nekādā gadījumā nenodarbojamies, un bargi sodīt katru, kurš iesaistīts naudas atmazgāšanas shēmās,” viedokli pauž Siksnis.

Tomēr tā nenotika, tā rezultātā finanšu eksports veidojās pašplūsmā, un kā katrs mācēja, tā arī strādāja. Ja ir vēlme runāt par finanšu pakalpojumu eksportu, tad skaidri jādefinē, ko eksportē un kā to dara, kādi ir argumenti izvēlēties Latviju: nodokļu ieguvumi, valodu prasmes, citas speciālistu prasmes, tradīcijas vai kas cits. Līdz šim šādā veidā finanšu eksporta pakalpojumi nav formulēti, līdz ar to “runāšana par finanšu pakalpojumu eksportu ir runāšana par kaut ko ēterisku un nekonkrētu”, vērtē finansists.

"Ja ar finanšu pakalpojumu eksportu tiek saprasts, ka šeit neuzdod liekus jautājumus, tad tas nav nekāds finanšu pakalpojumu eksports. Jābūt skaidri formulētiem pakalpojumiem un racionāliem argumentiem, kāpēc izvēlēties Latviju."

Valdis Siksnis

Foto: LETA

Finansists pieļauj, ka vēl var kaut ko saglābt, bet ir vajadzīga koordinēta rīcība. Kā ilgtspējīgu pakalpojumu, ko varētu sniegt Latvijā, viņš min “Private Banking” un aktīvu pārvaldi cilvēkiem no bijušās Padomju Savienības, galvenokārt no Krievijas, kuri vēlas savu kapitālu turēt tuvā pierobežā, Eiropas Savienības valstī. Atbalstāma arī daļa no transakciju biznesa, taču šajā jomā ir ļoti augsti riski un piedzīvotie skandāli iedragājuši Latvijas banku sektora reputāciju. No šāda negatīva punkta pagriezties pretējā virzienā ir ja ne neiespējami, tad ļoti grūti, vērtē finansists.

Savukārt Banku augstskolas pētnieciskais direktors Andris Nātriņš uzskata, ka austrumu valstu klientiem piemītošā biznesa domāšanas specifika joprojām vairāk saistīta ar īstermiņa ieguvumiem, tādējādi šo klientu interese vairāk ir par pakalpojumiem, kuri no Latvijas banku partneru viedokļa nav tik vēlami, bet mazāka interese ir par ilgtermiņa pakalpojumiem. Līdz ar to perspektīvas ir samērā sarežģītas, vērtē Nātriņš. “Pašlaik nav redzams, ka bijušo padomju valstu biznesa kultūra varētu tik ļoti mainīties, lai veidotos stabilas nišas vēlamajiem pakalpojumiem,” viņš saka.

Īsti nav pamata, lai Rīgā veidotos “Private Banking” centrs, domā Banku augstskolas pētnieks. Viņš stāsta, ka tāds ne tik sen veidojās Vīnē, jo Austrija, balstoties uz savu konstitūciju, pat ilgāk nekā Šveice pieturējās pie banku noslēpuma sargāšanas un nesniedza informāciju nodokļu administrācijām. Tomēr pēdējos gados Vīne vairās sevi pozicionēt kā finanšu centru un izvēlējusies citu fokusu – Donavas baseina valstu biznesa centrs. Šo virziena maiņu eksperts skaidro ar apstākli, ka finanšu pakalpojumu piedāvāšana citu valstu klientiem vienmēr radīs jautājumus un bažas, īpaši no OECD valstu perspektīvas.

Perspektīvs banku attīstības scenārijs būtu veidot sadarbības platformas, turklāt ne tikai savā industrijā, bet multisektorālā līmenī, uzskata Nātriņš. Viena no Latvijas finanšu pakalpojumu nākotnes perspektīvām varētu būt digitālo pakalpojumu attīstība. Pašlaik daļa banku sapratušas, ka nav perspektīvi karot ar nebanku pakalpojumu sniedzējiem, turklāt nebanku sektors piedāvā iepriekš pat neiedomājamas iespējas.

"Veidojas arvien plašāki sadarbības lauki starp bankām un nebanku institūcijām. Attīstība ir lēcienveidīga. Salīdzinājumā ar to droši vien pēc kāda laika šķitīs nenozīmīgi un margināli runāt, ka esam finanšu centrs, kas apkalpo mūsu tuvāko kaimiņu transakcijas."

Andris Nātriņš

Foto: LETA

Ir svarīgi necensties norobežoties no pārmaiņām, jādomā par elastīgu finanšu pakalpojumu regulējumu, aicina Banku augstskolas eksperts.

Smilškaste inovatīvu ideju testēšanai

Šajā jomā atvērts ir Latvijas banku uzraugs, kas iecerējis ieviest regulatīvo smilškasti kā mehānismu, kur savu inovatīvo finanšu tehnoloģiju ideju izmēģināt tiem uzņēmumiem, kuriem ir nobriedis darbības plāns. Šādas smilškastes darbojas vairākās pasaules valstīs, piedāvājot iespēju testēt jaunu finanšu pakalpojumu dzīvotspēju.

Smilškasti varētu izmantot uzņēmumi, par kuru inovatīvo finanšu pakalpojumu ideju nepieciešams FKTK viedoklis, kur jāidentificē regulējuma baltie plankumi vai kur nākotnē varētu būt jāveido normatīvs regulējums. FKTK ieskatā pirms “spēlēšanās” ar trešo personu līdzekļiem ir jāsaņem licence finanšu pakalpojumu sniegšanai. Smilškastē iekļautajam uzņēmumam FKTK būtu gatava sniegt atbalstu, iedziļinoties biznesa idejā, vienojoties par darbības modeli un cieši sekojot līdzi tā īstenošanai. Tad kādā brīdī uzņēmējam būs jābūt gatavam savu ieceri turpināt jau dzīvē plašākam klientu lokam vai arī pieņemt lēmumu par darbības pārtraukšanu. FKTK priekšsēdētājs uzsver, ka smilškaste nebūtu jāuztver kā atlaide, kur varēs darboties uzņēmēji, kuri paši nezina, ko vēlas, un kuri gaida, ka viņiem kaut kas tiks pateikts priekšā. Smilškastē tiks dota iespēja darboties uzņēmējiem, kam ir inovatīva ideja un nopietni nākotnes plāni.

Latvijā arī lielai daļai banku, ņemot vērā to spējas piemēroties mainīgajiem tirgus apstākļiem, ir ļoti labs pamats “fintech” jeb inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstībai. “Tas varētu būt viens veids, kā aizstāt pārāk riskanto ārvalstu klientu apkalpošanu, līdz šim piedāvājot tikai transakciju izpildi,” saka FKTK priekšsēdētājs.

Skats rietumu virzienā

Gadu gaitā Latvijā bijuši mēģinājumi banku jomā vienoties par skaidru darbības stratēģiju, sniedzamajiem pakalpojumiem, tomēr viena vai otra iemesla dēļ tie neizdevās, atzīst finanšu nozares pārstāvji.

Tagad Komercbanku asociācija apņēmusies izstrādāt redzējumu par banku industrijas un saistīto nozaru pakalpojumu un produktu piedāvājumu. Asociācijā izveidota stratēģiskās attīstības komiteja, kas diskutēs par attīstības perspektīvām, ņemot vērā globālās norises un tirgū pieejamās kompetences. Pašlaik asociācija pamatā strādā pie trim tēmām – attīstība, digitālā transformācija un atbilstība, un sekmes darbā ar šīm tēmām noteiks, kur nākamajos gados nozare atradīsies, portālam “Delfi” saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

"Viens no mūsu mērķiem ir drošu un pieprasītu pakalpojumu eksports gan finanšu nozarē, gan jebkurā citā pakalpojumu nozarē. Tas ir vienīgais veids, kā Latvijas ekonomikai turpināt augt ātrāk nekā vidēji Eiropā. Ja turpināsim augt Eiropas Savienības vidējā līmenī, tad labklājība mūsu valstī nepieaugs."

Sanda Liepiņa

Foto: LETA

Runājot par eksportspējīgiem finanšu nozares pakalpojumiem nākotnē, Liepiņa min Latvijas tālāku iesaistīšanos globālo biznesa pakalpojumu jeb dalīto pakalpojumu un biznesa procesu ārpakalpojumu sniegšanā (pazīstami ar abreviatūru SSC/BPO vai anglisko nosaukumu “Shared services centres/Business process outsourcing” - izmaksu samazināšanas nolūkos lieli uzņēmumi šādus ārpakalpojumu centrus mēdz izvietot ārvalstīs, un tie nodrošina dažādas funkcijas, piemēram, kontaktu centrs, telemārketings, datu ievade, maksājumu apstrāde, finanšu uzskaite, IT atbalsts, personāla vadība), Latvijas banku spēju izmantot tehnoloģiju attīstību un digitālo transformāciju un virzību uz vienoto Eiropas banku tirgu, lai sniegtu pakalpojumus Eiropas Savienības klientiem.

Savukārt, vaicāta par austrumu klientu apkalpošanas perspektīvām, asociācijas vadītāja saka: “Klienti, kuru naudas izcelsme ir skaidra, kuru nodokļu nomaksas jautājumi to mītnes zemē ir skaidri, varētu tikt apkalpoti no Latvijas. Taču atbilstoši 2017. gada realitātei.” Tas nozīmē, ka šo klientu apkalpošanā jāievēro augstākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standarti, jāievēro atklātība un netiek atbalstīta caur čaulas kompānijām strukturētu darījumu virzība.

Nozares līmenī proaktīvi tiek meklēti risinājumi efektīvākai cīņai ar finanšu noziegumiem. Tā, piemēram, pašlaik top vadlīnijas, lai skaidri definētu standartus, kam nozare vēlas atbilst, un lai noteiktu, ar kādām jurisdikcijām nebūtu vēlams strādāt. “Skaidri pasakām, ka neredzam Latvijas banku nākotni, strādājot ar nepārskatāmām čaulu kompānijām,” uzsver Liepiņa.

10 000 jaunu darbvietu

Latvijā finanšu un saistīto darbību nozarē ir vislabāk atalgotās darbvietas, un mūsu visu interesēs ir, lai šādas augsti apmaksātas darbvietas Latvijā būtu arī nākotnē, saka Komercbanku asociācijas vadītāja un pauž pārliecību, ka globālo finanšu pakalpojumu sniegšana banku un saistītajās finanšu nozarēs būtu iespēja noturēt un palielināt augsti apmaksātu darbvietu skaitu.

Aplēses rāda, ka SSC/BPO segmentā Latvijā – Rīgā un lielajās pilsētās - varētu radīt līdz pat 10 000 jaunu darbvietu papildus patlaban esošajām 6000 – 8000 darbvietām. No Baltijas valstīm lielākais spēlētājs šajā biznesā ir Lietuva, kur strādā apmēram puse no Baltijas valstīs SSC/BPO nodarbinātajiem 24 000 cilvēku, bet otra puse nodarbināto ir Latvijā un Igaunijā. Mūsu reģionā nozīmīgs šī biznesa spēlētājs ir arī Polija. Pašlaik gan Polijas un Lietuvas tirgus šajā nozarē jau tiek uzskatīts par piesātinātu. Latvijas banku nozare vēlētos, lai mūsu valstī šajā biznesā darbvietas neveidojas pēc pārpalikuma principa, kad zemākas vērtības operācijas aiziet no Polijas un Lietuvas.

Domnīcas “Certus” politikas pārskatā “Brexit un tā ietekme Latvijā. Draudi vai iespējas?” teikts, ka Polijā dalīto pakalpojumu centros strādā 150 000 darbinieku, no tiem viena trešdaļa - finanšu iestāžu dibinātajos centros. Dalīto pakalpojumu centri nodrošina pievilcīgas nodarbinātības iespējas jaunajai paaudzei visā Polijā, šie centri uzlabo pirmās nodarbinātības tirgu un palielina vispārējo prasmju līmeni. Turklāt Polijas valdība piedāvā stimulus jauno darbinieku apmācībai un atbalsta universitāšu studiju programmu pielāgošanu dalīto pakalpojumu organizāciju vajadzībām. Labas kvalitātes darba iespējas vietējā tirgū ir Polijas papildu ieguvums, jo tas attur jauniešu emigrāciju, secina pētījuma autore Marina Leklēra.

“Mūs visus interesē, lai no globālās darba dalīšanas mēs Latvijā paņemtu salīdzinoši sarežģītākos pakalpojumus. Tos, kurus nākamo piecu gadu laikā neautomatizēs,” saka Komercbanku asociācijas vadītāja.

Latvijā ir labi priekšnoteikumi, lai te nodrošinātu nevis standartizētos pakalpojumus, bet tos, kur jāspēj izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumus. “Latvijā vispārējās izglītības līmenis ir tik augsts, ka mūsu valstī var veikt operācijas, kur jāizvērtē situācija, kur jāspēj paskatīties plašāk. Tas būtiski atšķir Latviju no tradicionālajiem lielajiem ārpakalpojumu sniegšanas tirgiem,” saka Liepiņa. Lieli ārpakalpojumu centri izvietoti, piemēram, Indijā, taču tie konkurē citā segmentā – masveida pakalpojumi, šauras specializācijas pakalpojumi.

Banku nozare pašlaik strādā pie SSC/BPO pakalpojumu attīstības Latvijā. Norit diskusijas ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas domi un nekustamo īpašumu attīstītājiem. Līdz gada beigām plānots parakstīt memorandu ar iesaistītajām pusēm un kopā ar valdību izstrādāt rīcības plānu, kādi soļi jāsper, lai atvieglotu šo pakalpojumu ienākšanu Latvijā. “Ja šo virzienu izdosies attīstīt, tad runājam par būtisku pakalpojumu eksportu ar labi apmaksātām darbvietām Latvijā,” saka Liepiņa. Viņa vērš uzmanību, ka šīs būs darbvietas ne tikai jauniešiem, tikpat labi tās būs piemērotas četrdesmit un piecdesmit gadus veciem cilvēkiem, kuri vēlas stabilu darbavietu.

Jāpiezīmē gan, ka dalīto pakalpojumu centru biznesa segmentā Latvijā strādā skandināvu bankas, nevis tās, kuras pēdējās desmitgadēs Latvijā apkalpojušas ārvalstu klientus.

Vēl viena potenciāla mūsu valsts banku industrijas attīstības iespēja ir Eiropas virzība uz vienotu banku tirgu, kurā Latvijas kredītiestādes varētu sniegt pakalpojumus, izmantojot attīstītāku tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Digitālā transformācija un jauns regulējums Eiropā paver bankām nebijušas iespējas sniegt pakalpojumus.

“Vienotais Eiropas banku tirgus ir otrs lielākais tirgus pasaulē. Tur ir milzīgs potenciāls. Turklāt pakalpojumu līmenis, kas daudzās valstīs klientiem tiek nodrošināts, ir stipri citāds, nekā pieraduši saņemt Latvijas patērētāji. Te viennozīmīgi saredzam attīstības iespējas. Kā tās izmantot, jau ir atkarīgs no katras bankas stratēģijas, redzējuma par saviem tirgiem un pakalpojumu sniegšanas iespējām,” saka Komercbanku asociācijas vadītāja, piebilstot, ka Eiropas nākotnes dokumentos iezīmēts mērķis banku sistēmu Eiropā arvien vairāk atsaistīt no nacionālās piederības.

Krustceļš bez strupceļa?

Jautājums par finanšu pakalpojumu eksportu atrodas krustcelēs. Nozarē jaušama optimistiska cerība, ka izdosies izvairīties no strupceļa, proti, šoreiz ārvalstu klientus apkalpojošās bankas pratīs ilgtermiņā iet kopsolī ar starptautisko prasību pastiprināšanos, nodrošinot, ka aizdomīgu darījumu veicēji vai starptautisku sankciju pārkāpēji turas pa gabalu no Latvijas bankām, un kopumā sekmēsies centieni uzlabot nozares reputāciju.

Pašlaik lielu lomu kārtības ieviešanā uzņēmies banku uzraugs. FKTK audzējusi savu kapacitāti un uzrauga, lai bankām būtu pietiekami efektīvas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši regulējumam, bet šobrīd iesaistījusies jau aizdomīgu darījumu izpētē. Tomēr FKTK priekšsēdētājs uzskata, ka tas ir pagaidu risinājums un šī darba daļa nākotnē jādara prokuratūras paspārnē esošajam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

“Shēmu šķetināšana, pētīšana un gandrīz jau izmeklēšanas darbības nav klasiskais banku uzrauga uzdevums. Domāju, ka Latvijā agri vai vēlu nonāksim pie tā, ka Kontroles dienests pilnībā šo uzdevumu pārņems,” saka Putniņš. Savukārt viņa vadītās iestādes kompetencē tad paliktu administratīvās atbildības puse, proti, vērtēt banku pārvaldes atbildību, banku iekšējo kontroles sistēmu darbību. Jāpiezīmē arī, ka vietējais banku uzraugs noteicis detalizētas prasības bankām par klientu uzraudzību, IT sistēmām un līdzīgiem jautājumiem, un banku nozarē atzīst, ka patlaban Latvijā no Baltijas valstīm ir stingrākās prasības šajā jomā. Jādomā, ka pieredze būs mācījusi tvērienu neatlaist un “stingrā policista” modrība neatslābs. 

Noziedzība ir jāapkaro, stingri uzsver arī banku nozares pārstāvji, vienlaikus sagaidot arī labāku kopdarbību ar valsti noziedznieku ķeršanā un risku identificēšanā un cerot uz valsts sapratni, ka jāapkaro noziedzīga darbība, nevis bankas. Nozare publiski apņēmusies ievērot augstākos atklātības standartus un pašlaik sagaida parlamentāriešu atbalstu ierosinājumam Latvijā nodrošināt patiesā labuma guvēju reģistra atklātību.

Cik lielā apjomā turpināsies ar Latvijas austrumu kaimiņiem saistītu klientu apkalpošana? Nozarē spriež: kamēr Krievijā un citās NVS valstīs būs noteikta valūtas kontrole un kapitāla kontrole, saglabāsies pieprasījums pēc naudas apkalpošanas ārpus šīm valstīm – uzņēmēji vēlēsies starptautisko tirdzniecību bāzēt citviet. Arī no Krievijas un citām NVS valstīm izvesto kapitālu kādam vajadzēs apkalpot.

Latvijas bankas šajā jomā uzkrājušas pieredzi, izveidojušas biznesa saites, izaudzējušas plašu profesionāļu loku, un baņķieriem ir biznesa apetīte. Vienlaikus ir arī jautājums, kā austrumu naudas plūsmas apkalpojošās bankas spēs savu biznesu pielāgot pārmaiņām, izveidot klientu loku, kuru darbība ir izprotama un riska līmenis kontrolējams, attīstīt jaunas pakalpojumu nišas. Vai kāda banka atradīs jaunu īpašnieku, vai kāda izlems apvienot vai pārtraukt darbību? Vai kāda varētu pārcelties uz citu valsti?

Vai ārzonās slēptie biznesi būs gatavi pārveidot savu darbību un sadarboties ar Latvijas finanšu iestādēm, ja tiem jārēķinās ar lielāku atklātības pakāpi? Nesenā vēsture rāda, ka naudas īpašnieki pielāgojas pārmaiņām – savulaik nācās pierast, ka bankas vairs nenodrošina anonīmus kontus, tagad būtu jāsaprot, ka zudusi iecietība pret nesaprotamiem un nekontrolējamiem ārzonu juridiskajiem formējumiem. Vēl pavisam cits jautājums – kāpēc starptautiskajā vidē vispār tiek pieļauta čaulas kompāniju eksistence?

Kāda būs valsts nostāja pret ārvalstu naudas plūsmu apkalpošanu? Jau gadiem nerezidentu banku bizness sapņojis, ka valsts novērtētu šī biznesa devumu tautsaimniecībai un arī atbalstītu vienu vai otru risinājumu nozares attīstībai, piemēram, īpašu nodokļu režīmu starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem ārvalstu uzņēmumiem. Tomēr valsts vairījusies no atbalstošas pozīcijas. Vai te kas varētu mainīties?

Nozare ir apņēmības pilna arī turpmāk nodrošināt labi apmaksātas darbvietas finanšu pakalpojumu eksporta jomā. Turklāt pašlaik, domājot par finanšu pakalpojumu eksportu, runa vairs nav tikai par Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības valstu iedzīvotāju naudas plūsmu apkalpošanu. Komercbanku asociācija spriež par biznesa ārpakalpojumu sniegšanu, un laiks rādīs, vai pēc desmit, divdesmit gadiem arī finanšu pakalpojumu eksports varētu būs skandinavizējies, tāpat kā tas noticis ar Latvijas iekšzemes banku tirgu.

Atvērts arī jautājums, kādas pārmaiņas nesīs apstāklis, ka pašlaik vairs nav liekama vienlīdzības zīme starp finanšu pakalpojumu eksportu un banku pakalpojumiem, jo attīstās nebanku pakalpojumu sniedzēji, IT risinājumos balstīti finanšu pakalpojumi. Tehnoloģiju nestās pārmaiņas paver jaunas iespējas arī bankām un met jaunus izaicinājumus tirgus uzraugiem.

Portāls “Delfi” aicina paust viedokli par finanšu pakalpojumu eksporta iespējām.