Konsultējoties ar auditorkompāniju "Ernst&Young Baltic" LDz piedāvā veikt elektrifikāciju divos posmos – pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, Krustpils- Jelgava un Jelgava-Ventspils, savukārt otrajā posmā, no 2020. līdz 2025.gadam, elektrificēt līniju Krustpils-Šķirotava virzienā uz Rīgu, kā arī Daugavpils-Indras posmu līdz Baltkrievijas robežai. Savukārt pēc 2023.gada plānots rast risinājumu posmā Jelgava-Liepāja, izskatot tā dēvētā "zaļā transporta koridora" izveides iespējas, bet no 2025. līdz 2030.gadam rekonstruēt pašreizējos elektrificētos posmus Pierīgā.
Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.
"Mūsuprāt, ir ļoti būtiski izmantot līdzfinansējumu 347 miljonu eiro apmērā, ko šim projektam būtu gatavs sniegt Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Ja projektam tiks dota zaļā gaisma, tautsaimniecībai tā būs ļoti pozitīva zīme, jo 38% no projekta izmaksām paliks Latvijas tautsaimniecībā – tiks ieguldīts darbiniekos, ražotnēs, apkalpojošajā sfērā. No kopējām izmaksām apmēram 340 miljonus paredzēts ieguldīt tieši Latgales reģionā, kur esošās līnijas tiks elektrificētas pirmās. Savukārt no tranzīta viedokļa koridors kļūs ievērojami lētāks – pārvadātāji ietaupīs apmēram vienu eiro uz pārvadāto tonnu, jo elektrovilce ir lētāka ekspluatācij. Tas ir ļoti daudz," skaidro LDz prezidents Edvīns Bērziņš.
E.Bērziņš norādīja, ka LDz ar projekta realizāciju iepazīstinājis plašu ietekmes pušu loku, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, kā arī uzņēmumus "Latvenergo" un "Augstsprieguma tīkli" – no šīm organizācijām saņemtas pozitīvas atsauksmes.
Pašlaik tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, lai 25.oktobrī par projekta tālāko virzību varētu lemt Ministru kabinets.
"Ernst&Young Baltic" projekta analīzi veica, ņemot vērā projekta dzīves ciklu 30 gadus pēc pirmā posma nodošanas ekspluatācijā 2023.gadā, ikgadējo kravu apgrozījumu 50 miljonu tonnu apmērā, dīzeļdegvielas cenas attiecību pret elektroenerģijas cenu 34% apmērā pēc 2024.gada prognozes, kā arī to, ka pēc 2020.gada jebkurā gadījumā tehnisku un ekonomisku apsvērumu dēļ būs jāmaina esošās dīzeļlokomotīves.
Pašlaik Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla, kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 55%. Pēc 2030.gada, kad Lietuvas dzelzceļš būs elektrificējis dzelzceļa līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdai, Lietuvā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas konkurentiem tranzīta nozarē, būs elektrificēti 25% kopējā dzelzceļa tīkla.
Savukārt SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis informēja, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei prezentēta loģistikas koncepcija, kas paredz izveidot SIA "LDz Loģistiku" par vienas pieturas aģentūru, kas apvienos visus tirgus dalībniekus, kuri piedalās loģistikas un transporta pakalpojumu sniegšanā, tādējādi piedāvājot klientiem nogādāt kravas "no durvīm līdz durvīm".
Uzņēmums vēlas triju gadu laikā nodrošināt Latvijas pozīcijas pieaugumu Pasaules Bankas (PB) Loģistikas snieguma indeksā līdz 20.vietai. Uzņēmums iecerējis palielināt loģistikas jaudu par 20%, kā arī celt nozares īpatsvaru tautsaimniecībā līdz 12%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
