Datorzinātnieks un Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis intervē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.

Kādi ir Eiropas Savienības (ES) mērķi ar izglītību un zinātni saistītajās jomās? Kā Latvija tajos iederas?

Jau kopš 2000. gada Eiropa par vienu no mērķiem ir izvirzījusi spēcīgas zināšanu sabiedrības veidošanu, kuras pamatā būtu valstu savienības ekonomisko spēju un globālās konkurētspējas stiprināšana. Aiz šiem it kā sarežģītajiem vārdiem slēpjas pavisam konkrēts mērķis - panākt, ka sabiedrība kļūst izglītotāka un rada vairāk jaunu produktu ar pievienoto vērtību. Veidojot Eiropas izaugsmi pēc šāda principa, nenoliedzami, pamatakmens tautsaimniecības izaugsmei ir izglītība un zinātne.

Domājot par mūsu nākotni, ir jādomā par tiem, kuri šo nākotnes Latviju veidos. Kā Eiropa var palīdzēt Latvijas izglītībai?

Vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, zinātnes un izglītības sektora attīstībā ir ieplūdušas nozīmīgas Eiropas fondu investīcijas. Turklāt šis finansējums ir ieguldīts pārdomāti. 2007.-2013. gada struktūrfondu plānošanas periodā nodrošināts atbalsts doktorantu un maģistrantu stipendijām, augstākās izglītības infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizācijai. Nākamajā periodā plānots atbalsts pēcdoktorantūras pētniecībai, kopīgu doktorantūras programmu izveidei, augstākās izglītības pārvaldības un cilvēkresursu attīstībai. Tāpat būtiska ir Eiropas augstskolu sadarbība programmā ERASMUS+, kas dod iespēju visas ES, tostarp Latvijas iedzīvotājiem, zināmu laika periodu studēt ārpus valsts, tā iegūstot jaunu, neatsveramu pieredzi un plašāku skatījumu.

Man kā zinātniekam ļoti nozīmīga ir bijusi sadarbība ar zinātniekiem citās valstīs. Kādas iespējas šajā ziņā šobrīd sniedz ES?

Šeit noteikti gribu pieminēt ES programmu "Apvārsnis 2020", kurā zinātnisko institūciju attīstībai ir pieejami gandrīz 10 miljoni eiro. Mums ir svarīgi, lai Latvijas zinātnieki strādātu pasaules mērogā, tāpēc šis finansējums tiks ieguldīts, lai sekmētu dažādu sadarbības projektu izstrādi - lai mūsu dižākajiem prātiem būtu iespēja piedalīties starptautiskās izstādēs un kongresos. Mēs dzīvojam informācijas laikā, kad zinātne progresē netverami ātri, un pilnvērtīgai šo iespēju izmantošanai ir svarīgi, lai zinātnieki no dažādām valstīm īstenotu kopīgus projektus. Tas būtu ieguvums mums visiem. Šobrīd valsts akadēmiskais tīkls nodrošina piekļuvi Scopus un Science Direct datu bāzēm valsts augstskolās un zinātniskajos institūtos. No 2015. gada paredzēts nodrošināt piekļuvi arī Web of Science datu bāzei. No pieejamā zinātnes finansējuma tiek vērtēta iespēja sniegt atbalstu augstskolu veidoto zinātnisko izdevumu iekļaušanai starptautisko citējamo izdevumu datu bāzēs, kas Latvijas zinātnieku paveikto padara redzamu visā Eiropā.

Jūs minējāt ERASMUS programmu īstermiņa studijām ārpus Latvijas. Vai nebažījaties, ka ārvalstu universitātes Latvijas jauniešiem kļūst arvien vilinošākas un pēc labas izglītības iegūšanas viņi mājās vairs neatgriežas?

Atvērtas robežas un iespēja izvēlēties sev piemērotāko augstskolu - tā ir viena no vērtībām, ko piedāvā Eiropa. Iegūstot jaunu pieredzi un specifiskas zināšanas, šie jaunieši pēc atgriešanās dod būtisku labumu Latvijas attīstībai. Turklāt process notiek arī pretējā virzienā - ārvalstu studenti arvien vairāk izvēlas Latvijas augstskolas, kas nozīmē, ka mūsu augstskolu piedāvājums ir konkurētspējīgs. Ik gadu viņi Latvijas ekonomikā iegulda ap 20 miljoniem eiro, ko samaksā par studijām un sadzīvi. Tāpat arī turpinām attīstīt studiju programmas, kurās tiek iekļauta mobilitātes iespēja, piemēram, viens semestris ārvalstu augstskolā. Strādājam arī pie priekšlikumiem, kā veicināt kopīgu programmu veidošanu ar ārvalstu augstskolām.

Kādas izglītības iespējas ir tiem, kas jau ir beiguši augstskolu, bet grib papildināt zināšanas?

Ir pieejamas dažādas mūžizglītības programmas, kurās iespējams apgūt jaunas prasmes un zināšanas kursos un semināros gan Latvijā, gan citās ES valstīs. Lai noteiktu vienotus mūžizglītības kvalitātes standartus visā Eiropā, izstrādātas Mūžizglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam, kas atbilst Eiropas Padomes Mūžizglītības memorandam. Mūžizglītība ir pieejama visiem interesentiem - gan tiem, kuri uzsāk savu biznesu, gan tiem, kuri izlēmuši uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju. Šobrīd vairākas augstskolas savā paspārnē ir izveidojušas mūžizglītības atbalsta centrus, un mūsu mērķis ir panākt, lai šīs iestrādnes tiktu stiprinātas.

Strādājot kā profesors datorzinātnē, esmu redzējis, ka datori un ar tiem saistītās tehnoloģijas ir noderīgas ļoti daudzās jomās. Digitālā attīstība ir arī viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Ko Latvija ir paveikusi šajā jomā? Ko Eiropa no mums var mācīties?

Latvijā informācijas tehnoloģijas ir viens no prioritārajiem studiju virzieniem, ko apliecina budžeta vietu skaita palielinājums šajās jomās jau 2015. gadā. Šī nozare ir arī viens no Valsts finansēto pētniecības programmu virzieniem, kā arī viena no Latvijas Viedās specializācijas un tautsaimniecības attīstības jomām. Mūsu informācijas tehnoloģiju attīstītāji un ieviesēji ir būtiski valsts ekonomikas stiprināšanai. Un mums tiešām ir, ar ko lepoties! Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, pie mums ir atvērts drošākais datu centrs Ziemeļeiropā, šeit dzimušie start-up tehnoloģiju uzņēmumi ir spējuši piesaistīt nozīmīgas investīcijas ideju attīstīšanai. Mūsu valstij ir milzīgs potenciāls informācijas tehnoloģiju attīstībai, un mūsu uzdevums ir šo potenciālu gudri attīstīt.

Tie ir rīki, kuriem būtu jābūt pieejamiem nobriedušām sabiedrībām. Vai ES ir gatava digitālajai pasaulei ar visām tās konsekvencēm?

Mēs apzināmies riskus, bet vienlaikus uzsveram, ka daudzveidība ir viena no ES pamatvērtībām un tehnoloģiju attīstība ir ekonomiskās attīstības pamats. Tehnoloģiju izmantošana ikdienā katrā ES dalībvalstī ir atšķirīga.

Bieži izskan šaubas par to, vai Latvija neizšķīdīs plašajā Eiropā un mūsu zinošākie cilvēki nekļūs par skrūvītēm lielā mehānismā. Kāpēc Latvijai ir svarīgi būt Eiropā? Kas ir galvenais, ko mēs iegūstam, esot ES dalībvalsts?

Ilgtspējīga attīstība un ekonomiskā konkurētspēja ir vienotas Eiropas kopējais uzdevums, kas atsevišķām valstīm ir sarežģītāk paveicams. Latvijas pilnvērtīga iekļaušanās Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā veicinās iespējas ietekmēt nozari Eiropas līmenī, piesaistīt Eiropas studentus un zinātniekus un veicināt mūsu studentu un zinātnieku mobilitāti. Tas viennozīmīgi veicinātu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes nozares attīstību.

Jūsuprāt, ko mums nozīmē tas, ka Latvija pusgadu būs ES Padomes prezidējošā valsts?

Latvija būs ES centrā, virzot un īstenojot ES pamatnostādnes. Eiropas prioritātes ir ne mazāk svarīgas arī Latvijai kā dalībvalstij. Kopumā prezidentūra ir liela atbildība, taču reizē arī iespēja parādīt Latvijas spēju šāda mēroga uzdevumus paveikt godam.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kanceleju un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.

Jaunumi un aktualitātes par ES Padomes prezidentūru: eu2015.lv, Draugiem.lv, Twitter, Youtube.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!