Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti

KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs iepriekš apliecināja, ka viens no aizturētajiem ir kāda Jūrmalas pašvaldības uzņēmuma vadītājs, bet otrs ir privātpersona.

Jūrmalas domei piederošā SIA "Jūrmalas siltums" valdes loceklis Lasmanis vēlēšanās no JC saraksta kandidēja ar trešo kārtas numuru, bet AS "Investīciju fonds "Zeme"" prezidents Volbrugs JC sarakstā bija pēdējais - 16.kandidāts. Abi netika ievēlēti Jūrmalas domē.

JC pārstāvji no komentāriem pagaidām atturas, jo partija no tiesībsargiem neesot saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par notikušo.

Kā ziņots, pagājušā gada nogalē nodibinātais JC ir iesaistīts arī krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu pašvaldības vēlēšanās Rēzeknē. Lai gan policija neatklāj šajā lietā aizturēto personības, tā oficiāli apstiprinājusi, ka aizturētie maksājuši tiem vēlētājiem, kuri izvēli izdarījuši par labu JC.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1944.gadā dzimušais Volbrugs no Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) saraksta Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās kandidēja arī 1994.gadā, bet no Demokrātu partijas saraksta - 6. un 7.Saeimas vēlēšanās 1995. un 1998.gadā. Par deputātu viņš ne reizi netika ievēlēts.

Centrālā vēlēšanu komisija divas reizes paziņojusi, ka viņš ir viens no tiem deputātu kandidātiem, par kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka viņi bijuši VDK informatori.

Volbrugs bijis politiskās organizācijas LNNK padomes loceklis, LNNK Jūrmalas nodaļas vadītājs, Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa delegāts, Jūrmalas Pilsoņu komitejas priekšsēdētājs.

Padomju laikos Volbrugs strādājis savā specialitātē par arhitektu Daugavpils rajonā, tajā skaitā bijis rajona galvenais arhitekts.

Astoņdesmito gadu beigās viņš pievērsies uzņēmējdarbībai, bijis projektēšanas celtniecības kooperatīva "ARKA" priekšsēdētājs, SIA "Latviešu uzņēmējs" prezidents, AS "Latvijas Tautas banka" padomes priekšsēdētājs, līdz 1993.gadā kļuvis par īpašnieku un prezidentu AS "Investīciju fonds "Zeme"", kuras pamatnodarbošanās ir operācijas ar vērtspapīriem un privatizācijas sertifikātiem. Viņš bijis arī Latvijas Vērtspapīru tirgus dalībnieku asociācijas biedrs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva dati, 1994.gadā Volbrugs izsolē iegādājās populāro Jūrmalas restorānu "Jūras pērle", taču naudu laikā nesamaksāja un restorānu savā īpašumā neieguva.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem Volbrugam pieder 98,46% "Investīciju fonda "Zeme"" akciju, kā arī 39% SIA "Cialfo" kapitāla daļu. Šajā uzņēmumā 36% daļu pieder arī "Investīciju fondam "Zeme"". Volbrugs ir arī sava individuālā Gulbenes rajona kokapstrādes uzņēmuma "GHV" īpašnieks un sabiedriskās organizācijas "Privātuzņēmēju (darba devēju) savienība" biedrs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva dati, 1959.gadā dzimušais Lasmanis padomju gados īstenojis militāro karjeru. Pēc Daugavpils Augstākās kara aviācijas inženieru skolas beigšanas viņš dienējis aviācijas pulkos Jēkabpilī, Vācijā un Kazahijā, kur ieguvis majora pakāpi. Lasmanis dienējis arī Afganistānā, tomēr tiešā karadarbībā nav piedalījies.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas viņš Latvijas Robežsardzes spēkos uzdienējās no bataljona štāba priekšnieka līdz brigādes komandierim 1995.gadā. No robežsardzes komandiera amata viņš tika atbrīvots 1996.gadā saistībā ar 13 automātu pazušanu Liepājas robežapsardzības bataljonā. Viņš pats gan savu atstādināšanu uzskatīja par politisku pasūtījumu, saistot to ar savu rīkojumu par spirta, metāla un degvielas paralēlo uzskaiti uz robežas.

1996.gadā Lasmanis iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), bija bijušā iekšlietu ministra, 6.Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs. 1997.gadā Lasmani ievēlēja par Rīgas domes deputātu. 1998.gadā viņš kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSDA) saraksta, taču netika ievēlēts, un turpināja darbu Rīgas domē kā LSDA frakcijas vadītāja vietnieks.

2000.janvārī Lasmanis tika atrasts viesnīcā "Saulīte" ar šautu brūci galvā. Policija uzskatīja, ka tas ir pašnāvības mēģinājums, taču vēlāk Lasmanis apgalvoja, ka, neuzmanīgi rīkojoties ar ieroci, šāvis cits cilvēks, viņa draugs. Tomēr oficiāli liecības Lasmanis nemainīja.

Neilgi pēc tam viņš izstājās no LSDSP un nolika Rīgas domes deputāta mandātu.

2001.gadā Lasmanis kandidējis Rīgas domes vēlēšanās Jura Žuravļova vadītās Labklājības partijas sarakstā, tomēr netika ievēlēts. Gadu vēlāk viņš no šīs partijas izstājās un kļuva par Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Andra Amerika padomnieku pilsētas attīstības jautājumos. Pērn viņš iestājās JC.

Par "Jūrmalas siltuma" valdes locekli Lasmanis kļuva 2004.gada aprīlī pēc šī uzņēmuma pārveidošanas par SIA un ierakstīšanas komercreģistrā.

Kā ziņots, saskaņā ar KNAB sniegto informāciju 20 000 eiro (aptuveni 14 000 latu) lielais kukulis bija paredzēts, lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra Jura Hlevicka (LPP) atkārtotu ievēlēšanu amatā. Šī iecere gan neīstenojās, un Hlevickis par Jūrmalas mēru netika ievēlēts.

Ar vienas balss pārsvaru vēlēšanās uzvarēja partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāte Inese Aizstrauta, kura ieguva astoņu koalīcijas deputātu balsis. Par viņas ievēlēšanu nobalsoja JL, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), partijas "Jūrmala - mūsu mājas" un "Mūsu zeme" pārstāvji.

Par Hlevicki nobalsoja septiņi deputāti, kas pārstāv politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Latvijas Pirmo partiju, Tautas partiju, JC, apvienību "Dzimtene" un Tautas saskaņas partiju.

Visi 15 aģentūras LETA aptaujātie Jūrmalas domes deputāti teica, ka neko vairāk par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju nav dzirdējuši, un viņiem kukuli neviens neesot piedāvājis. To teica arī partijas "Mūsu zeme" deputāts Ilmārs Ančāns, kurš neoficiāli minēts kā persona, kurai kukulis piedāvāts.

Hlevickis apgalvo, ka nav nevienu mudinājis kukuļot par sevi un sekmēt atkārtotu ievēlēšanu. Viņš pieļauj, ka kukulis, ja tāds ir bijis, ir maksāts nevis par bijušā mēra pārvēlēšanu, bet gan par JL pārstāvja neievēlēšanu.