Valsts policija (VP) Jelgavas novadā aizturējusi septiņas personas aizdomās par personu nolaupīšanu un cilvēktirdzniecību, pirmdien žurnālistus informēja VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics.
Aizturētā personu grupa tiek turēta aizdomās arī par izspiešanu, personu turēšanu nebrīvē, nelikumīgu kredītkaršu izmantošanu un vairākiem citiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.
Pirmdien šī lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Staļģevics žurnālistus informēja, ka viņš savā 20 gadus ilgajā karjerā ar šādu lietu saskāries pirmo reizi.
Pērnā gada vasarā VP saņēma iesniegumu par naudas izspiešanu Jelgavā un sāka izmeklēšanu, kuras laikā veica kratīšanu pie aizdomās turētajiem. Kratīšanas laikā likumsargi konfiscēja 29 citu personu pases, 14 bankas kartes, kā arī invalīdu apliecības un ieroci.
Kā pastāstīja Staļģevics, kāds 1958. gadā dzimis vīrietis Jelgavas novadā izveidojis organizētu grupu, kuru, ieskaitot viņu, veidoja septiņi cilvēki – trīs sievietes un četri vīrieši.
Septiņu personu grupa nodarbojās ar naudas izspiešanu, alkohola un tabakas izstrādājumu nelegālu apriti, personu nolaupīšanu un viņu turēšanu nebrīvē.
Sākotnēji personu grupa apgādājusi vecus, vientuļus cilvēkus ar nelegālu alkoholu un tabakas izstrādājumiem nelielos daudzumos.
Laika gaitā šie cilvēki par alkoholu un cigaretēm palikuši parādā lielas naudas summas, tāpēc noziedzīgā grupējuma dalībnieki atņēma parādniekiem gan bankas kartes, gan pases.
Jelgavas novadā bija izveidotas arī divas vietas, kur cietušos turēt nebrīvē. Tur viņi tika arī fiziski iespaidoti un ekspluatēti.
Kā skaidroja policijas pārstāvis, telpas, kur vecie cilvēki tika turēti, bija antisanitāras. Tur bijušas gan blusas, gan citi insekti, bez tam nebrīvē turētos ļaundari vēl speciāli dzirdījuši ar alkoholu.
Lai gan nebrīvē turētie bija centušies aizmukt, viņi vienmēr notverti un ar varu nogādāti atpakaļ.
Grupas līderis paralēli nav strādājis algotu darbu, viņš ikdienā pārvietojās "ar labu džipu", norādīja policijas pārstāvis.
Kriminālprocesā 16 cilvēki atzīti par cietušajiem.
Ar noziedzīgo "rūpalu" grupas līderis nodarbojies vairāk nekā trīs gadus.
Vecie cilvēki pārsvarā dzīvoja no dažāda veida pabalstiem, tostarp invaliditātes pabalstiem. Šiem cilvēkiem pārsvarā bijušas problēmas ar alkohola lietošanu, tāpēc sākotnēji viņi norēķinājās par saņemtajām precēm, bet laika gaitā palika grupas līderim parādā. Nelikumīgie alkohola un tabakas izstrādājumi ar laiku tika realizēti par ļoti augstām cenām.
Katru mēnesi no upuriem atņemtajām banku kartēm noziedzīgā grupa noņēma naudu. Kā skaidroja policija pārstāvis, summas bija nelielas.
Tie cilvēki, kas saņēma pensiju vai pabalstu pastā, tika rūpīgi kontrolēti. Viņiem, izejot no pasta, nauda tika uzreiz atņemta.
Ja cilvēki atteicās dot naudu vai izteica pretenzijas, viņi tika fiziski iespaidoti. Personām tika nodarīti gan viegli, gan smagi miesas bojājumi.
"Visi šie cilvēki tika biedēti, sakot, ka viņiem nav vērts vērsties pēc palīdzības. Šie cilvēki ir vientuļi cilvēki, ģimenes locekļu viņiem bija ļoti maz vai nebija vispār. Viņiem nebija kam prasīt palīdzību," uzsvēra Staļģevics. "Viņi tika iebiedēti, visu klātbūtnē tika sisti," piebilda policijas pārstāvis.
"Viņi tika visu laiku dzirdīti ar alkoholu, pamests kaut kāds nekvalitatīvs ēdamais – makaroni, kauli un tā tālāk. Antisanitārie apstākļi nebija piemēroti dzīvošanai," norādīja VP pārstāvis, piebilstot, ka nebrīvē turētājiem nebija ne ūdens, ne elektrības, ne kanalizācijas.
Vecie cilvēki vietās, ko paši noziedznieki dēvēja par "pansionātiem", tika izmitināti gan ziemās, gan vasarās.
"Grupa strādāja ļoti nežēlīgi. Organizators bija ļoti nežēlīgs pret cilvēkiem. Viņš uztvēra visus cilvēkus kā vergus. No cilvēciskā viedokļa izturējās ļoti, ļoti slikti," iezīmēja Staļģevics.
Policijas aplēses liecina, ka grupējums iepriekšminētajā veidā guvis vairāk nekā 30 tūkstošu eiro "ienākumus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
