AT lietu skatīja pēc prokurora apelācijas protesta un otrdien pasludinaja tikai saīsināto spiredumu. Pilns apelācijas instances tiesas nolēmums būs pieejams pēc 10.maija un tad lietas dalībnieki to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senāta Krimināllietu departamentā.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 2009.gada septembrī Smilgu nolēma attaisnot, lai gan prokurors apsūdzēto Smilgu bija lūdzis atzīt par vainīgu valsts simbola zaimošanā un piespriest viņam 100 piespiedu darba stundas. Tiesa, izvērtējot pierādījumus, konstatēja, ka Smilga ar savu rīcību nav pastrādājis noziedzīgu nodarījumu, un atzina, ka no papīra izgatavots karodziņš atbilstošās krāsu proporcijās būtībā ir valsts karoga attēls vai atveidojums un tas nav Krimināllikuma 93.panta priekšmets. Tāpat pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka Valsts Heraldikas komisija ārpus savas kompetences robežām, ko nosaka "Ģerboņu likums" un Valsts Heraldikas komisijas nolikums, tulkojusi likumu "Par Latvijas valsts karogu", tāpēc Heraldikas komisijas vēstulē ietverto informāciju tiesa atzinusi kā pierādīšanā neizmantojamas ziņas..
Arī pats Smilga savu vainu viņam uzrādītajā apsūdzībā neatzina. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par patriotu un likuma robežās aktīvi cenšas piedalīties sabiedriskos pasākumos.
Kā ziņots, "TV3" raidījuma "Nekā personīga" žurnālists 2008.gadā vērsās Drošības policijā (DP) ar iesniegumu par TP Jaunatnes organizācijas rīkotās reģionālās reformas atbalsta akcijas laikā, iespējams, notikušu Latvijas valsts karoga zaimošanu Saeimas apkārtnē.
"Nekā personīga" konstatēja, ka 2008.gada 18.decembrī pie parlamenta ēkas notikušajā atbalsta akcijā reģionālajai reformai piedalījās TP Jaunatnes nodaļas jaunieši, tostarp vairāki Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Akcijai beidzoties, TP jaunieši visu piketā izmantoto atribūtiku, tostarp valsts karogus, sameta netālu no Saeimas esošajā atkritumu konteinerā.
Kriminālprocesu DP sāka šā gada aprīlī, pēc tam, kad tika saņemts ekspertu atzinums, kuru DP gaidija vairākus mēnešus. Bez ekspertu slēdziena nebija skaidrs, vai izmantotie priekšmeti ir uzskatāmi par valsts simbolu.
Smilgam šajā lietā tika uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 93.panta par valsts simbola zaimošanu. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
