Šīm personām celto apsūdzību būtība ir tāda, ka laikā no 2001.gada jūlija līdz 2002.gada novembrim ar viltu ieguva iespēju 2002. gada 14. novembrī noslēgt līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā ar "Kempmayer Media Limited" (KML).
Viņi rīkojās kopīgi ar šajā lietā iepriekš apsūdzētajiem akciju sabiedrības "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektoru Guntaru Spundi, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ģenerāldirektoru Māri Pauderu un "VP Partneri" direktoru Valdi Purvinski.
Katrs ar dažādām, bet kopumā saskaņotām darbībām, apsūdzētie krāp Lielbritānijas uzņēmuma "BBC Technology Limited" darbiniekus, valsts pilnvarniekus LVRTC un satiksmes ministru attiecībā par Lielbritānijā reģistrēta, bet darbību līdz tam neveikuša uzņēmuma KML spēju un iepriekšējo ieguldījumu digitālās televīzijas izveidošanā, tai skaitā iepriekš paveikto Latvijā, un vienlaikus Lielbritānijā organizēdami KML iesaistīšanu šķietamā uzņēmējdarbībā Latvijā.
Atbilstoši apsūdzēto nodomam KML līguma izpildi neuzsāka, bet vienīgi nodibināja Latvijā meitasuzņēmumu SIA "Kempmayer Media Latvia" (SIA "KMLat"). Tās valdes locekļi iepriekš apsūdzētie Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Juris Ulmanis sastādīja un nosūtīja DLRTC apzināti nepatiesus ziņojumus par KML un SIA KMLat it kā paveikto līguma izpildīšanā.
Kopš KMLat nodibināšanas Jānis Loze un Uldis Kokins ar KMLat valdes locekļu Andreja Zabecka un Jura Ulmaņa, Jāņa Svārpstona un Jāņa Zipa līdzdalību organizēja vairākas darījumu ķēdes, tai skaitā paši pēc savas iniciatīvas bez attiecīgo juridisko personu uzdevuma sastādot sev nepieciešamo līgumu projektus un organizējot to parakstīšanu Latvijā un ārvalstīs, kā rezultātā DLRTC pēc Guntara Spundes rīkojumiem samaksātos finanšu līdzekļus lielā apmērā savā labā ieguva digitālās televīzijas Latvijā izveidošanas procesam nepiederošas personas - daži zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi un Latvijas pilsonis Harijs Krongorns.
Piemēram, no apsūdzēto organizētās darījumu ķēdes par viena veida iekārtu piegādi par summu, kas nepārsniedza 5% no līguma pirmā posma summas, divu šādu uzņēmumu un Harija Krongorna labā bija iegūti ne mazāk kā 500 000 ASV dolāru.
Attiecībā par Jāni Lozi un Mārtiņu Kvēpu prokurors secinājis, ka viņi šajā lietā nav bijuši advokāti, jo nav darbojušies Latvijas Advokatūras likumā noteiktajā veidā un kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
