Foto: LETA
Tā dēvētajā digitālās TV lietā apsūdzētās, nesen mirušās kādreizējās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pilnvarnieces Ināras Rudakas radiniekiem mēneša laikā pēc viņas nāves jāizlemj par kriminālprocesa turpināšanu mirušās reabilitācijai.

Rīgas apgabaltiesā, kurā izskata šo lietu, portāls "Delfi" noskaidroja, ka tiesa vadīsies pēc konkrēta Kriminālprocesa panta, kurš nosaka rīcību, ja apsūdzētais ir miris. Šādos gadījumos lietas izskatīšanu pirmās instances tiesā turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Kad šāds pieteikums tiek saņemts, tad lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu, nosaka likums.

Rudakas gadījumā viņas tuviniekiem tiesā jāvēršas līdz 8.septembrim. Pagaidām šāds iesniegums nav saņemts.

Jau vēstīts, ka Rudaka mira augusta pirmajā pusē. Nesen prokuratūra visiem lietā apsūdzētajiem mainīja apsūdzības. Rudaka iepriekš bija apsūdzēta par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem. Taču viņai apsūdzību mainīja uz smagāku, apsūdzot valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.

Apsūdzība iepriekš uzskatīja, ka pilnvarnieki nav pārbaudījuši, cik nopietns uzņēmums ir "Kempmayer", un atstājuši bez ievērības to, ka DLRTC nav juridiski un ekonomiski pamatota biznesa plāna.

Vainu apsūdzībās Rudaka, tāpat kā visi pārējie lietā apsūdzētie, neatzina.

Krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lietas materiāli apkopoti 59 sējumos.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar DLRTC un kompānijas "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.

Apsūdzība uzskata, ka digitālās apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Šo ārzonas uzņēmumu dibinātāji un patiesā labuma guvēji ir vairākas ar ekspremjeru un politiķi Andri Šķēli saistītas personas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!