Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Oksana Hvostova, krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētajai bijušajai arhīva direktorei Intai Kaņepājai tika piespriests naudassods 110 minimālo mēnešalgu (22 000 latu) apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt vadošus amatus valsts iestādēs, kā arī daļēja mantas konfiskācija, konfiscējot naudas līdzekļus 1675 eiro (1173 latu) apmērā.
Kaņepājas padotībā savulaik strādājusī Linda Majorova par krāpšanu piektdien tika sodīta ar naudassodu 40 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā, bet Majorovas radiniekam Didzim Majorovam par krāpšanu noteikts naudassods 20 minimālo mēnešalgu (4000) latu apmērā. Viņš nebija arhīva amatpersona.
Turklāt tiesa arī nolēma apmierināt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kompensācijas pieteikumu un piedzīt no visiem trīs apsūdzētajiem solidāri par labu arhīvam 74 858 latus, pastāstīja Hvostova.
Piektdien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams 29.jūnijā. Pēc tam likumā noteiktajā kārtībā procesa dalībnieki šo spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Kā ziņots, 2010.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtīja prokuratūrai 2009.gada jūlijā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības divas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva amatpersonas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar vairāku personu fiktīvu nodarbināšanu un šo darbinieku atalgojumam paredzēto finanšu līdzekļu piesavināšanos.
KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka abas arhīva amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli un kādas trešās personas atbalstu, ar mērķi prettiesiski iegūt arhīva darbinieku atalgojumam piešķirtos finanšu līdzekļus pieņēmušas darbā no paziņu un radinieku vidus 13 personas, kuras faktiski nav veikušas savus darba pienākumus arhīvā.
Izmeklēšanā bija noskaidrots, ka kopumā aizdomās turētās divas amatpersonas un privātpersona piesavinājušās 41 339 latus no arhīva darbinieku darba samaksai paredzētajiem finanšu līdzekļiem, tolaik informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktās grāmatvedības revīzijas rezultātā tika konstatēts, ka laika posmā no 2003. līdz 2009.gadam 13 fiktīvi nodarbināto personu atalgojumam - algām, prēmijām, piemaksām un nodokļiem - ir iztērēti kopumā 73 000 latu no arhīvam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Tāpat grāmatvedības revīzijas gaitā tika noskaidrots, ka laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam no arhīvam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem 4650 lati ir nepamatoti pārskaitīti ar amatpersonas radinieku saistītajai firmai par fiktīvi sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs rosināja sākt kriminālvajāšanu pret divām arhīva amatpersonām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas, savukārt pret amatpersonas radinieku - par tās atbalstīšanu.
Prokuratūra gan vēlāk apsūdzēto noziedzīgos nodarījumus nedaudz pārkvalificēja, kā rezultātā arhīva direktore tika apsūdzēta par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet viņas padotā un padotās radinieks - tikai par krāpšanu, pastāstīja Vitenburgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
