Augstākā tiesa (AT) piektdien 80 gadus veco sarkano partizānu Vasīliju Kononovu atzina par vainīgu kara noziegumos, taču atbrīvoja tiesas zālē, jo tiesa viņam piesprieda gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu, kuru viņš jau ir pavadījis apcietinājumā.
Aiz restēm Kononovs iepriekš bija pavadījis precīzi gadu un astoņus mēnešus - no 1998.gada 18.augusta līdz 2000.gada 25.aprīlim.

Tiesnese Marija Goldšmite, paskaidrojot spriedumu, norādīja, ka tiesnešu kolēģija lēmusi atcelt nozieguma pārkvalifikāciju pret bandītismu, par kādu lēma iepriekšējās instances tiesa.

Prokurors Monvīds Zelčs žurnālistiem apliecināja, ka ir gandarīts par panta kvalifikāciju, taču viņu neapmierinot "ļoti nelielais" piespriestais sods. Zelčs pagaidām nevar atbildēt, vai spriedumu pārsūdzēs.

Kononovs pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem, tāpat kā arī iepriekš, apgalvoja, ka neesot vainīgs viņam inkriminētajos noziegumos, taču atzinīgi izteicās par tiesas "kompromisa lēmumu". Viņš pauda arī vairākas patriotiskas frāzes - "viss, kaut arī lēni, tomēr iet uz uzvaru.. kauja turpinās.. taisnība ir manā pusē, un tā uzvarēs.. pateicoties Krievijas valdībai un tautai, manā lietā nebūs netaisnīga sprieduma..", taču nepaskaidroja sīkāk, ko domājis ar šiem izteikumiem.

Arī pirms sprieduma pasludināšanas Kononovs piektdien pēdējā vārdā pilnībā noliedza viņam inkriminētos noziegumus un apgalvoja, ka cietušie tiesai stāstījuši aplamības. "Tie cilvēki, kuri tiesai sniedza liecības kā cietušie un liecinieki, neko no toreiz notikušā nemaz nevarēja atcerēties, jo viņiem toreiz bija trīs līdz četri gadiņi," sacīja Kononovs. "Viņu rīcībā ir izkropļota patiesība, kuras lielāko daļu viņi uzzinājuši, klausoties, ko stāsta vecāki," uzsvēra apsūdzētais.

Savukārt vairāki citi liecinieki esot liecinājuši, ka Kononovs nekad nav bijis starp sarkanajiem partizāniem, norādīja apsūdzētais.

Prokurors iepriekš tiesu debatēs lūdza Kononovu sodīt ar 12 gadu brīvības atņemšanu.

Latgales apgabaltiesa pērn oktobrī Krievijas pilsoņa Kononova apsūdzību pārkvalificēja pret bandītismu un noilguma dēļ sirmgalvi atbrīvoja no soda. Par šādu spriedumu apelācijas protestu iesniedza prokurors, kurš uzskata, ka tiesa nepamatoti un nepareizi novērtējusi pierādījumus, kā arī nelikumīgi un nepamatoti mainījusi apsūdzības kvalifikāciju. Toreiz prokurors tiesu debatēs Kononovu lūdza sodīt ar 12 gadu cietumsodu.

Vairāk nekā pirms pusotra gada Ģenerālprokuratūra pabeidza pirmstiesas izmeklēšanu Kononova lietā un nosūtīja to Rīgas apgabaltiesai (RAT), kas savukārt to pārsūtīja uz Latgali, lai lietu varētu izskatīt ātrāk.

Kononovam uzrādīja precizētu apsūdzība par kara noziegumiem, ko Krievijas Ārlietu ministrija novērtējusi kā "jaunu izaicinājumu visiem, kas godā varoņdarbu, ko veikuši cīnītāji pret nacismu, kuri 1945.gadā atbrīvoja Eiropu no brūnā mēra".

RAT pirms trim gadiem atzina Kononova vainu kara noziegumos - deviņu civiliedzīvotāju slepkavībā Mazo Batu sādžā 1944.gada Vasarsvētkos - un piesprieda viņam sešus gadus ieslodzījuma. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un Augstākā tiesa 2000.gada aprīlī Krievijas pilsoni Kononovu atbrīvoja no apcietinājuma veselības stāvokļa dēļ un krimināllietu pret viņu nolēma nosūtīt papildu pirmstiesas izmeklēšanai.

Par kara noziegumiem noilgums nav paredzēts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!