Paudera slimības dēļ tiesa vēl neuzklausa Šķēles liecības

Foto galerija

Tādēļ tiesa nolēma, ka Šķēlem būs jāliecina nākamotrdien.

Tiesnesis Juris Stukāns pirmdien tiesas sēdē paziņoja, ka Paudera aizstāvis Saulvedis Vārpiņš pirmdien iesniedzis tiesai izziņu – Pauderam strauji pasliktinājusies veselība un viņš aizvadītajā ceturtdienā ievietots Rīgas psihoneiroloģiskās slimnīcas 20.nodaļā. Tādēļ advokāts lūdza tiesas sēdi atlikt līdz brīdim, kad Pauders būs izlaists no stacionāra.

Šķēle uz tiesa sēdi otrdien bija ieradies, izraisot lielu žurnālistu uzmanību, taču kriminālprocesa likums nosaka, ka apsūdzētā dalība tiesas sēdēs ir obligāta, tādēļ tiesai nebija citas izvēles, kā vien lietu atlikt. Tādēļ tiesai otrdien bija jālemj, kad saukt Šķēli atkārtoti.

Prokurors Edvīns Piliksers tiesā norādīja, ka būtu labi uzzināt, cik nopietni slims ir Pauders un kad viņš varētu iznākt no stacionāra. Prokurors rosināja Šķēli uz tiesu aicināt kādā no nākamās nedēļas dienām. Piliksers savu lūgumu pamatoja šādi: Šķēle ir Saeimas deputāta amata kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru, tāpēc pastāv liela iespējamība, ka viņš iekļūs Saeimā. Un, ja valdību veidos apvienība "Par labu Latviju", kura Šķēli nominējusi kā finanšu ministru, tad pēc vēlēšanām Šķēle būs ļoti aizņemts ar "neatliekamām valstiskām lietām". Tāpēc Šķēle būtu jānopratina līdz vēlēšanām, kuras ir 2.oktobrī.

Piliksers aicināja Šķēli uz tiesu aicināt nākamotrdienas pēcpusdienā, jo no rīta plānots uzklausīt bijušā politiķa Anatolija Gorbunova liecības.

Pret to iebilda Vārpiņš, sakot, ka advokāti Gorbunovu plāno pratināt ilgāk kā vienu dienu, tāpēc Šķēli nākamnedēļ pratināt nevarētu vispār. Turklāt Vārpiņš norādīja, ja jau prokurors izrāda tik lielu interesi par politiku un ir saprotošs par Šķēles aizņemtību, tad "vajadzētu pirms vēlēšanām ļaut darboties, lai viņš [Šķēle] to amatu ieņemtu."

Izteikties vēlējās arī Šķēle, taču tiesa viņam norādīja, ka lieciniekam tādu tiesību nav.

Tiesa nolēma, ka prokuroram liecinieku aicināšanā šobrīd ir priekšroka, tāpēc Gorbunovs nākamnedēļ uz tiesu netiks aicināts un viņa liecību uzklausīšanu pārcels uz citu laiku, bet Šķēlem pavēste ierasties tiesā izsniegta jau uz otrdienas rītu.

Tiesa lūdza Vārpiņam līdz pirmdienai tiesai paziņot vai Pauders ir izrakstīts no slimnīcas. Ja tā nebūs noticis, tad tiesas sēde nenotiks arī nākamotrdien.

Šķēle pēc tiesas sēdes žurnālistiem sacīja, ka pirms liecināšanas neko nekomentēs, norādot, ka prokurors sniedzis tiesas sēdē dīvainus politiskus paziņojumus.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka jūnija vidū tiesa pieņēma lēmumu tā dēvētajā "digitālās TV lietā" kā liecinieku nolēma pieaicināt Šķēli. Šādu lūgumu tiesas sēdē iepriekš izteica Piliksers, uzsverot, ka Šķēles liecības ir svarīgi dzirdēt, jo krimināllietas materiāliem ir pievienotas Gērnsijas salas uzņēmēja Maikla Neila liecības, kurās bez lietā jau apsūdzētajiem Harija Krongorna un Jāņa Lozes figurē arī bijušā premjera vārds.

Tā dēvētās "digitālas TV lietā" atklātībā nāca lietas materiāli, kuros ir arī Gērnsijā darbojušās uzņēmumu administrēšanas kompānijas "Guernsey International Trustees" pārstāvja Maikla Neigla sastādīts tikšanās protokols, kas liecina, ka viņš 2003.gadā ticies ar Jāni Lozi un Hariju Krongornu pēc advokāta iepriekšēja lūguma. Loze un Krongorns kopā ar AS, kā protokolā tiek saīsināts Šķēle, apmeklējuši Gērnsiju saistībā ar "The Yew Tree Trust" (YT) dibināšanu, teikts dokumentos. YT patiesā labuma guvējas, pēc protokolā teiktā, bijušas Šķēles meitas un bijusī sieva.

Šķēle toreiz atzina savu saistību ar YT un to, ka patiesā labuma guvēji no tresta ir viņa ģimene, taču noliedza, ka tas būtu saistīts ar "Kempmayer", kā arī atteicās plašāk komentēt jautājumus saistībā ar šo trestu.

No Gērnsijas atceļojušajos dokumentos figurē arī Šķēles bijušais padomnieks Jurģis Liepnieks un bijušais "Kempmayer" valdes loceklis Andrejs Zabeckis, kuri abi ir apsūdzēti minētajā digitalizācijas lietā.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lieta ir apkopota 59 sējumos.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.