Kā informēja VP, kriminālprocess izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, proti, izmeklētāji nav konstatējuši, ka personas, kuras ieguvušas informāciju par "Norvik bankas" klientu kontiem, būtu izdarījušas noziedzīgu nodarījumu.
"Noplūdušie dati nebija pieejami tādā apjomā un konfigurācijā, lai trešās personas jebkādā veidā varētu piekļūt informācijai par klientu kontiem un veikt kādas nelikumīgas darbības," pastāstīja VP preses pārstāvis Andis Rinkevics.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka dati par "Norvik bankas" klientu kontiem aizdomās turēto personu rīcībā nonākuši pašas internetbankas tehnisko nepilnību dēļ, ko izmeklētājiem apstiprinājusi arī banka.
Sākotnēji "Norvik banka" publiski neapstiprināja iespējamo datu noplūdi par savu klientu kontiem, taču drīz pēc tam Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bankai piemēroja naudas sodu par to, ka tā nebija nodrošinājusi klientu datu konfidencialitāti.
FKTK, informējot par piemēroto sodu "Norvik bankai", tā apmēru neatklāja, taču saskaņā ar komisijas gada pārskatu viena banka pērn saņēmusi soda naudu 25 000 latu apmērā par neziņošanu FKTK saistībā ar klienta datu aizsardzību un iespējamām informācijas sistēmu drošības problēmām.
Pēdējo dienu laikā ar "Norvik bankas" pārstāvjiem sazināties nav izdevies ne telefoniski, ne ar elektroniskā pasta starpniecību.
Kā ziņots, FKTK pērn 8.aprīlī vērsās VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt, vai datu noplūdē par kādas bankas klientu darījumiem ir vai nav konstatējamas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka aizdomās turamais "Norvik bankas" klientu datiem piekļuvis, vienkārši izmainot simbolus interneta pārlūkprogrammas adreses logā redzamajai saitei, atklāja advokāts Andrejs Elksniņš, kurš aizstāvēja vienu no šajā kriminālprocesā aizdomās turamajiem.
Pēc advokāta domām, problēma ir tajā, ka tiek veidotas nepārdomātas datu aizsardzības sistēmas, trūkst atbilstošu speciālistu, turklāt "robi ir redzami arī Datu valsts inspekcijas kompetencē, taču tā vietā, lai sāktu analizēt jautājumu par pašas apstrādes sistēmas kvalitāti, parasti vieglāk ir iniciēt vajāšanu pret žurnālistiem un citām personām, kuras šīs nepilnības ir konstatējušas."
"Bez tam, vai tiem 76 bankas klientiem [kuru kontu dati nonāca trešo personu rīcībā] tika paziņots, ka viņu konti ir publiskā apritē? Un kā banka viņiem to visu atlīdzināja?" sašutis Elksniņš. Tāpat viņu mulsina tas, ka "Norvik banka" misēkli savā sistēmā saskaņā ar nu jau izbeigtā kriminālprocesa materiāliem esot meklējusi no 17.marta līdz pat 26.maijam, kad "Lateko Net" sistēma tika slēgta.
Elksniņš uzsvēra, ka šajā laikā - vairāk nekā divos mēnešos - trešo personu rīcībā varēja nonākt arī dati par virkni citu "Norvik bankas" klientu.
Viņaprāt, identiska situācija ir arī ar Neo jeb Ilmāra Poikāna kriminālprocesu, kurš, visticamāk, tikšot izbeigts tāda paša iemesla dēļ kā lieta par datu noplūdi no "Norvik bankas".
VP uzzināja, ka Neo lieta joprojām ir izmeklēšanas stadijā un patlaban tajā nekā publiskojama neesot.
Kā ziņots, LNT raidījums "Top 10" pērn aprīlī vēstīja, ka televīzijas pastkastītē atrastas kādas bankas klientu izdrukas uz aptuveni 50 lapām, kurās atrodama informācija par 22 bankas klientiem un viņu veiktajiem darījumiem laika posmā no pagājušā gada marta līdz pat šī gada marta vidum.
Vēlāk noskaidrojās, ka atklātībā nonākušās izdrukas bijušas par "Norvik bankas" klientiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
