Kā secināms no aģentūras LETA rīcībā esošā lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības kopijas, Krauze konstatējis: izmeklēšanā savāktie pierādījumi liecina, ka Vaškevičs atkārtoti norādījis nepatiesas ziņas likumā noteiktajā valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā, slēpjot savu patieso mantisko stāvokli.
Vaškevičs esot izmantojis ienākumus, kuri bija akumulēti ārzonas firmas „Financial Euro Group LLC” (FEG) kontos, bet šos tēriņus nav norādījis deklarācijā. Viņš izmantojis šai firmai piesaistīto kontu kredītkartes, kas oficiāli piederējušas tēvam Pjotram Vaškevičam, un ar tām laikā no 2002. līdz 2007.gadam veicis dažādus pirkumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Tādējādi viņš minētajā laika posmā sniedzis nepatiesas ziņas par saviem ienākumiem lielā apmērā un veiktajiem darījumiem, „slēpjot tos (..) apzināti un atkārtoti”.
Prokurors uzskata, ka Vaškevičs izdarījis Krimināllikuma (KL) 219.panta 2.daļā paredzēto noziegumu, un rosinājis saukt viņu par to pie atbildības. KL 219.panta 2.daļa par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, paredz vainīgo personu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, krimināllietu šonedēļ varētu nodot tiesai.
Vaškevičs atturējās no komentāriem par minēto Krauzes lēmumu un ieteica sazināties ar savu advokātu Aināru Plataci. Ar Plataci aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.
Jau ziņots, ka prokuratūrai tā dēvēto Vaškeviča lietu nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Sākotnējā apsūdzība Vaškevičam tika uzrādīta pērnā gada novembrī. Vaškevičs un viņa aizstāvis amatpersonai inkriminētos nodarījumus neatzina.
KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Vaškeviču gan pēc KL 219.panta 2.daļas, gan pēc KL 326.panta 1.daļas par mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kurai tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts.
Prokuratūra arī sākotnējo apsūdzību Vaškevičam uzrādīja tikai pēc KL 219.panta 2.daļas.
To Platacis iepriekš vērtēja kā progresu un „soli uz pilnīgu attaisnošanu”, paužot viedokli, ka arī šī panta pārkāpumos Vaškevičs neesot vainojams, jo viņš „nav neko slēpis” un nav guvis tādus ienākumus, kas būtu jādeklarē papildus tiem, kas jau norādīti deklarācijā.
Advokāts iepriekš atturējās konkretizēt inkriminēto ienākumu apmēru, kurus, prokuratūras ieskatā, nav norādījis Vaškevičs, uzsverot, ka tas „ir liels noslēpums”, jo procesa virzītājs brīdinājis, lai šo informāciju ne Vaškevičs, ne viņa advokāts masu medijiem neatklāj. Platacis vien piebilda, ka šie ienākumi „nav pārmērīgi”.
Patlaban Vaškevičs pārrauga Stratēģiskās attīstības pārvaldi un Iekšējā audita pārvaldi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
