Turklāt pretēji Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei pirmās instances tiesas - Rīgas apgabaltiesas - tiesnese Iveta Vīgante par atskaites punktu ņēmusi nozieguma izdarīšanas, nevis kriminālprocesa uzsākšanas laiku, norāda prokurors.
Leja skaidro, ka Krimināllikums paredz trīs alternatīvas iespējas, kā tiesai rīkoties, nosakot sodu, ja pārkāptas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā: tiesa var sodu mīkstināt; var noteikt sodu, kas ir zemāks par likumā noteikto minimālo sodu, un var noteikt citu, vieglāku soda veidu. "Konkrētajā gadījumā no visām trim šajā pantā paredzētajām iespējām tiesa piemērojusi apsūdzētajai Vilkastei pašu labvēlīgāko," norāda Leja. Taču tad tiesai būtu bijis jākonstatē būtisks likuma pārkāpums, proti, ka kriminālprocesa ilgums būtiski pārsniedzis saprātīga termiņa kritērijus, uzskata prokurors.
Tiesas spriedums, kurš ir portāla "Delfi" rīcībā liecina, ka tiesnese Vilkastei nav piespriedusi reālu cietumsodu, jo, Vīgantes ieskatā, tika "pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā". Tāpēc apsūdzētā sodīta vien ar naudas sodu. Tiesnese spriedumā norāda, ka "noziedzīgais nodarījums, par kura izdarīšanu Vilkaste tiek apsūdzētā, notika 2005.gada nogalē, vairāk nekā pirms pieciem gadiem".
Prokurors Leja no šīs tiesas argumentācijas secinājis - vērtējot kriminālprocesa ilgumu, tiesnese par atskaites punktu ņēmusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku - 2005.gada nogali, nevis kriminālprocesa uzsākšanas laiku - 2008.gada 19.martu. Tiesa spriedumā atsaukusies uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu, kurš nosaka, ka lieta ir jāizskata savlaicīgi un saprātīgos termiņos. "[..] nosakot Vilkastei piespriežamā soda veidu, ir jāņem vērā, kā konkrētajā lietā tikušas ievērotas tiesības uz saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu," spriedumā norāda tiesnese.
Taču prokurors Leja skaidro - Eiropas Cilvēktiesību tiesa šajā jautājumā norādījusi, ka "krimināllietās "saprātīga laika termiņš" sākas ar brīdi, kad persona iegūst "apsūdzētā" statusu; tas var būt datums pirms lietas nodošanas tiesā, proti, kad persona tiek aizturēta, vai brīdis, kad tai tiek izvirzīta apsūdzība vai tiek uzsākta pirmstiesas izmeklēšana". Viņš norāda, ka ECT praksē ""apsūdzība" [..]var tikt definēta kā "oficiāla paziņošana, kuru veic kompetenta valsts iestāde, apgalvojot, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu"". "Tātad arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) izpratnē kriminālprocesa ilgums nav skaitāms no nozieguma izdarīšanas brīža," skaidro prokurors.
Kā piemēru viņš min 2006.gada 15.jūnija spriedumu lietā "Kornakovs pret Latviju". Tajā ECT atzinusi, ka pēc tam, kad apsūdzētie "nodoti tiesai", pirmā tiesas sēde, kurā lietu sāka izskatīt pēc būtības, notika vien aptuveni pēc gada, jo apsūdzētie visu šo laiku iepazinās ar lietai pievienotiem papildus materiāliem. To ECT atzinusi "par dīkstāves periodu, kura laikā netika veiktas nekādas izmeklēšanas darbības". Taču arī šajā spriedumā ECT uzsver, ka "krimināllietās "saprātīga laika termiņš" sākas ar brīdi, kad persona iegūst "apsūdzētā" statusu".
"Tātad kriminālprocesa ilgums pret Vilkasti ir par vairāk nekā diviem gadiem īsāks, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa," uzskata prokurors. Līdz ar to pirmās instances tiesa nav konstatējusi, ka kriminālprocesa ilgums attiecībā pret Vilkasti būtu noticis ar neattaisnotu novilcināšanos, kas ir viens no obligātajiem priekšnosacījumiem, lai atzītu, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā, piemēram, ilgstoši nav veiktas izmeklēšanas darbības, secinājis prokurors.
Turklāt, kā norāda prokurors, pat tādā situācijā, ja būtu pamats apgalvot, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesai, lemjot, kādu no likumā paredzētajām alternatīvām iespējām piemērot, bija jāņem vērā: "Jo būtiskāk pārkāptas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jo lielāku iespaidu tam jāatstāj uz soda noteikšanu, un otrādi, jo mazāk smags pārkāpums, jo mazāku iespaidu tam jāatstāj uz soda noteikšanu."
"Provizoriski jāsaka, ka manā skatījumā minētie [tiesas] apsvērumi neattaisno [panta par saprātīgu kriminālprocesa termiņu pārkāpumu] nosacījumu piemērošanu," norāda Leja, skaidrojot, ka arī Kriminālprocesa likums nosaka - kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā nozīmē tā veikšanu bez neattaisnotas novilcināšanas. "Tātad nosakot, vai ievērotas [apsūdzētā] tiesības [uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā], jāvērtē kriminālprocesa ilgums, kā arī tas, vai kriminālprocesa ilgums saistīts ar procesa virzītāja neattaisnotu novilcināšanos," uzsver Leja. Savukārt kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.
Prokurors atzina, ka "visticamāk, šajā daļā protests tiks iesniegts".
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka bijušā Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča šķirto sievu Vilkasti pirmās instances tiesa atzina par vainīgu kukuļdošanā lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un sodīja ar naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors Leja par viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) liela kukuļa došanu teritorijas plānojuma maiņai Vilkastes īpašumam Rusova ielā prasīja piemērot apsūdzētajai reālu triju gadu cietumsodu.
Tiesas spriedums ir pārsūdzams un, kā pēc sprieduma žurnālistiem sacīja Vilkaste, viņa to arī grasās darīt, jo kategoriski noliedz savu vainu apsūdzībā.
Pārējiem apsūdzētajiem piespriesti bargāki sodi. Bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, kurš apsūdzēts kukuļņemšanā, tiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu, viņa vietniekam un vēlāk departamenta vadītājam Pēterim Strancim, kurš arī apsūdzēts kukuļņamšanā – sešus gadus cietumā. Toreizējam Attīstības departamentam administrācijas vadītājam, kukuļošanā iesaistītajam Raimondam Janitam tiesa piesprieda trīs gadus cietumā, lai gan prokurors iepriekš prasīja vien gadu cietumā. Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim un Igaunijas uzņēmējam Prītam Tomingam tiesa piesprieda 120 minimālo mēnešalgu lielus sodus. Abi apsūdzēti kukuļdošanā.
Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā ir vairākas epizodes. Viena no epizodēm attiecas uz apsūdzēto Vilkasti un ir par viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) liela kukuļa pieprasīšanu no uzņēmējas par teritorijas plānojuma maiņu īpašumam Rusova ielā 1. Notikumi risinājās pirms aptuveni sešiem gadiem. Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste vēlējās iegūt tiesības Rusova ielā būvēt augstākas ēkas, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli no Vilkaste pieprasīja Strancis, bet kā starpnieks bija iesaistīts Janita. Prokurors uzsvēra, ka tieši Janitas liecības palīdzēja uzzināt par šādu noziegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
