Spriedums: RD kukuļošanas lietā Vilkasti no bargāka soda pasargā 'nesamērīgi ilgs kriminālprocess'

Bijušā muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča šķirto sievu Vilkasti tiesa atzinusi par vainīgu kukuļdošanā lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un sodīja ar naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors par viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) liela kukuļa došanu teritorijas plānojuma maiņai Vilkastes īpašumam Rusova ielā prasīja piemērot apsūdzētajai reālu triju gadu cietumsodu.

Gandrīz divus mēnešus pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas, tiesnese Vīgante pabeigusi pilno sprieduma tekstu, kurā izklāstīti sprieduma motīvi un lietā konstatētie fakti. Šis spriedums, kuru pasludināja 11.martā, bija negaidīts apsūdzētajiem un to advokātiem. Vīgante bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piesprieda astoņu gadu cietumsodu, viņa vietniekam un vēlāk departamenta vadītājam Pēterim Strancim – sešus gadus cietumā. Toreizējam Attīstības departamentam administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piesprieda trīs gadus cietumā, lai gan prokurors iepriekš prasīja vien gadu cietumā. Visus trīs apsūdzētos apcietināja tiesas zālē. Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim un Igaunijas uzņēmējam Prītam Tomingam tiesa piesprieda 120 minimālo mēnešalgu lielus sodus, bet uzņēmējai Inārai Vilkastei, kuru prokurors lūdza sodīt ar reālu cietumsodu, tiesa piesprieda naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Pilnajā tiesas spriedumā lasāmi fakti, kurus Vīgante ņēmusi vērā, lemjot par sodiem apsūdzētajiem. Nosakot soda mēru Vilkastei, tiesnese ņēmusi vērā, ka apsūdzētā nav atzinusi savu vainu, taču tajā pašā laikā tiesa uzskata, ka "bez ievērības nav atstājams fakts, ka noziedzīgais nodarījums, par kura izdarīšanu Vilkaste tiek apsūdzēta, notika 2005.gada nogalē, t.i. vairāk nekā pirms pieciem gadiem."

Spriedumā tiesnese Vīgante atzīst, ka "kriminālprocess, kura ietvaros Vilkste ir apsūdzēta, ir sarežģīts un apjomīgs, pirms tā ierosināšanas 2008.gada februārī uzsāktās operatīvās lietas ietvaros tika veikta virkne operatīvo pasākumu, taču tajā pat laikā [tiesa] secina, ka visi iepriekš minētie faktori ir noveduši pie tā, ka ir pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā".

Tiesa spriedumā atsaukusies uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu, kurš nosaka, ka lieta ir jāizskata savlaicīgi, saprātīgos termiņos. "[..] nosakot Vilkastei piespriežamā soda veidu ir jāņem vērā, kā konkrētajā lietā tikušas ievērotas tiesības uz saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu," spriedumā Vilkastei piespriesto sodu motivē tiesnese. Atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma pantiem, tiesnese spriedumā norāda, ka pie zināmiem nosacījumiem likums ļauj pat izbeigt kriminālprocesu.
Taču Vilkastes lietā tiesnese uzskatījusi, ka šādi apstākļi, kas ļautu procesu izbeigt lietas izskatīšanas termiņu dēļ, nepastāv. Tāpēc, lai sasniegtu Kriminālprocesa likuma mērķi un panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, apsūdzētajai var noteikt vieglāku sodu, nekā paredzēts likumā, jo nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. "Minētā likuma norma ir spēkā no 2011.gada 1.janvāri, taču tā kā tā ir Vilksatei labvēlīga, tad tai ir atpakaļejošs spēks," norādīts spriedumā.

Spriedumā tiesnese arī norāda, ka Vilkaste pēc savas iniciatīvas nepiedāvāja valsts amatpersonām kukuli, bet deva kukuli pēc tam, kad tas tika pieprasīts. "Tiesa atzīst par iespējamu Vilkasti sodīt ar likumā paredzēto maksimālo naudas sodu, uzskatot, ka tas ir samērīgi ar izdarīto noziegumu," teikts spriedumā.

Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas liktu konfiscēt Vilkastes mantu, tāpēc pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, atcels arestu apsūdzētās mantai. Šis spriedums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā apelācijas kārtībā un, kā pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem paziņoja Vilkaste, viņa to arī grasās darīt, jo sevi par vainīgu neuzskata.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā ir vairākas epizodes. Viena no epizodēm attiecas uz apsūdzēto Vilkasti un ir par viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) liela kukuļa pieprasīšanu no uzņēmējas par teritorijas plānojuma maiņu īpašumam Rusova ielā 1. Notikumi risinājās pirms aptuveni sešiem gadiem. Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste vēlējās iegūt tiesības Rusova ielā būvēt augstākas ēkas, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli no Vilkaste pieprasīja Strancis, bet kā starpnieks bija iesaistīts Janita. Prokurors uzsvēra, ka tieši Janitas liecības palīdzēja uzzināt par šādu noziegumu.