Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirmdienas pēcpusdienā, atpūšoties pie ūdenstilpnes Viļānu novadā, divi cilvēki nesekmīgi mēģināja to pārpeldēt – aculieciniekiem izdevās krastā nogādāt vienu no viņiem, bet otru ūdenslīdēji atrada apmēram 30 metrus no krasta zem ūdens. Glābēji noslīkušo cilvēku izcēla krastā un mediķi konstatēja viņi nāvi, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Inta Palkavniece.

Viņa atgādina, ka gada siltākie mēneši ir tas laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens – pagājušajā gadā maija, jūnija, jūlija un augusta mēnešos izglābti 25 cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, savukārt šajos četros mēnešos atpūta pie ūdens traģiski beidzās 52 cilvēkiem, to skaitā arī diviem bērniem, kuri noslīka.

Ņemot vērā, ka otrdien, 15. maijā, visā Latvijā tiek atklāta oficiālā peldēšanas sezona, VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādi pēc celsija. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme "Peldēties atļauts"), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Pirms peldēšanās noteikti ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti.

Ja esat pārkarsis saulē, tad ūdenī jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību. Nepārvērtējiet savus spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to vēlreiz.

Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis, un ātri peldētu atpakaļ. "Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tieši esot alkohola reibumā! Tāpat arī atturiet savus iereibušos draugus vai radiniekus no došanās ūdenī, paliekot kopā ar viņiem vai dodoties prom no peldvietas!" norāda Palkavniece.

Tāpat biežs iemesls ir cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem. Jāņem vērā, ka karstajā laikā var parādīties arī pēkšņas veselības problēmas, norāda VUGD pārstāve.

VUGD atgādina, ka vecākiem arī ar bērniem ir savlaicīgi jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas situācijās, lai siltajā laikā atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi.

Tāpat VUGD atgādina, ka redzot, ka cilvēks slīkst, nekavējoties jāizsauc glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!