"Veiksmīgam darba rezultātam ir jāiesaista sabiedrība, tāpēc ikviens, kuram ir zināmi kādi fakti, nostāsti vai teikas saistībā ar tālās senatnes notikumiem, aicināts par tiem informēt," sacīja Zvejsalnieks.
Kā liecina interesentu rīcībā esošā informācija, 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību Mindaugs kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta. Mindaugs 13.gadsimtā apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pats pieņēma kristīgo ticību un nokristīja tautu.
Savukārt, kā vēsta leģenda, 1263.gadā ceļā uz Aglonu pie sievas radiem Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus nogalināja Lietuvas augstmaņi. Mindaugs Aglonā arī apbedīts.
Leģendai par labu liecina 17.gadsimta luterāņu mācītāja Rīvija hronikā minētais fakts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: "Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta..." Pēc vienas versijas izriet, ka torņa drupas bijušas pie tagadējiem kapiem. Taču pastāv arī tāds uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.
Kā informēja Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors Osvalds Zvejsalnieks, viņa kolēģim Jonam Pleckevičam, kurš daudzu gadu ilgumā, pētot Sanktpēterburgas-Varšavas trakta vēsturi, ir interesējies arī par šo leģendu, citu versiju par Mindauga kapavietu neesot izdevies atrast. Par Mindauga kapu un kapa plāksni ir rakstījis arī monsinjors Trops.
"To var izlasīt arī pie Bazilikas ieejas novietotajā vēsturiskajā uzziņā. To visu es zināju, arī par Martu no Madalāniem, taču man nebija zināms fakts, ka viņa tika kronēta kopā ar Mindaugu," sacīja Zvejsalnieks.
Latgaliete no Aglonas tika kronēta par Lietuvas karalieni atbilstoši sava laika tradīcijām - ar pāvesta svētību.
"Vēsturiskā atmiņa ir tas pamats, uz kura tautas būvē savu nākotni. Man liekas, ka nesalīdzināmi gudrāk šajā pamatā ir iemūrēt Eiropas vēsturē fiksētus faktus un personības, nekā tautas pašapziņu balstīt uz pasaku tēliem - karali Brusubārdu vai Lāčausi-Lāčplēsi," atzina Zvejsalnieks.
2003.gada 6.jūlijā Lietuva svinēja karaļa Mindauga kronēšanas 750.gadadienu. Atzīmējot šo Lietuvas tautai nozīmīgā notikuma jubileju, Viļņā tika atklāts piemineklis Mindaugam. Svinībās piedalījās vairāku Eiropas karaļnamu pārstāvji. 2010.gadā Lietuva gatavojas atzīmēt valsts tūkstošgadi.
"Mindauga kapavietas iezīmēšana Aglonā un mūsu tautietes karalienes Martas piemiņas iemūžināšana būtu gadsimta notikums ar Eiropas skanējumu. Tas būtu piemineklis vēsturiskajai baltu vienībai un cerīga zīme lietuvju-latvju tautu nākotnei," sacīja Zvejsalnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
