Cēsu domes pagājušā gada pēdējā sēdē ceturtdien Cēsu Vēstures un mākslas muzejam glabāšanā nodots atjaunotais Cēsu rotas karogs, informē Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš.

Novada domes deputāts Māris Niklass pastāstīja, ka pirms diviem gadiem Cēsu kauju piemiņas pasākumā viņu uzrunājis Kalpaka armijas Cēsu rotas karavīra Augusta Arāja dēls Rolands Arājs. Viņš ierosināja pēc fotoattēliem atjaunot Cēsu rotas karogu.

Nu divu gadu rūpīgais darbs ir pabeigts un atjaunotais Cēsu rotas karogs ar uzrakstiem "Cēsu rota" un "Visu Latvijai" svinīgi nodots Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītājai, galvenajai krājuma glabātājai Dacei Tabūnei.

Karoga atjaunošana izmaksāja vairāk nekā 600 latus un daļu summas ziedoja arī Cēsu novada domes deputāti.

Cēsu rota sāka formēties Cēsīs 1918.gada novembra vidū vēl pirms Latvijas valsts prokamēšanas - par oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 8.decembri. Tā sastāvēja tikai no brīvprātīgajiem. Rotā pieteicās vairāk kā 300 brīvprātīgo, taču ieroču pietika tikai aptuveni 50 vīru apbruņošanai. Pēc dažām dienām rotai pievienojās 12 karavīri no Rīgā formējamās Atsevišķās studentu rotas, bet 20.decembrī - neliela brīvprātīgo nodaļa no Madonas virsleitnanta Jāņa Ezeriņa vadībā.

Cēsu rota bija pirmā Latvijas karaspēka vienība, kura nonāca ugunskontaktā ar uzbrūkošo lielinieku karaspēku - 1. un 4. latviešu strēlnieku padomju pulku. Pirmā sadursme notika 22.decembra vakarā, kad Cēsu rotas izlūki pie Raunas upes negaidīti uzdūrās lielinieku patruļai. Tā kā Cēsu rotas rīcībā bija pārāk maz spēku, un vācu Dzelzsbrigāde atteicās piedalīties Cēsu aizstāvēšanā, rota atkāpās, līdz saņēma pavēli atiet uz Rīgu, kur ieradās 27.decembra vakarā.

Cēsu rota bija viena no tām nedaudzajām vienībām, kas 3.janvāra rītā kā slēgta vienība atstāja Rīgu. 5.janvārī vienība, saglabājot tās nosaukumu, kā 2.rota tika ieskaitīta Latviešu atsevišķajā bataljonā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!