Lai ierobežotu kaitēkļu izplatību, šajos mežos jau ir izvietoti papildu putnu būri, kas piesaistīs šo kukaiņu dabiskos ienaidniekus – putnus. Teritoriju ir iecienījuši gan ogotāji, gan sēņotāji, tāpat šeit atrodas īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā mitinās zaļās vārnas, kā arī blakus atrodas vairākas apdzīvotas vietas, tāpēc nekādus ķīmiskos preparātus izmantot nav paredzēts.
Egļu mūķenes kāpuri pirmajā masveida savairošanās gadā noēd kokiem skujas un nākamajā gadā, kad barības krājumi stipri ierobežoti, kaitēklis bieži izvēlas citas, iepriekš nebojātas audzes.
Tauriņi, kas izlidos augustā, olu dēšanai izvēlēsies mazāk bojātas, vai nebojātas audzes, nodrošinot jaunajai kāpuru paaudzei, kas šķilsies nākošajā pavasarī, barību- skujas. Egļu mūķenes savairošanās epicentrs atrodas Vidzemes šosejas abās pusēs un šajā vietā var redzēt daudz atskujotu koku.
AS "Latvijas valsts meži"(LVM) meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners norāda, ka patlaban vairākums egļu mūķenes kāpuru ir izauguši un gatavi iekūņoties. Tuvākajā laikā tie pārvērtīsies tauriņos, tad ar tiem intensīvi sāks mieloties putni, kā arī liekam cerības uz parazītiskajiem kukaiņiem un slimībām, kas turpmāk varētu retināt nākamās paaudzes kaitēkļa kāpuru rindas.
Pētījumi liecina, ka priede šādus kaitekļus pacieš divus gadus pēc kārtas, tāpēc pēc kāda laika šādiem it kā kaltušiem kokiem parādīsies skujas. Šī iemesla dēļ, koku masveida bojāeja netiek gaidīta.
Egļu mūķene nenoniecina arī lapu kokus, bet pēc lielā vēja daļa kāpuru ir nokrituši uz zemes un ķērušies pie mellenājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
