KNAB pārbaudē par bijušā Jelgavas kinoteātra privatizāciju konstatējis virkni nelikumību un pārbauda, vai Jelgavas Domes amatpersonas pastrādājušas noziedzīgu nodarījumu, ziņo "Zemgales Ziņas". Tāpat KNAB secinājis, ka, nododot atsavināšanai zemes gabalu Jelgavā, Rīgas ielā 11a, uz kura atrodas tirdzniecības centrs "Valdeka", domes budžetā, iespējams, nav nonākuši 136 978 lati, ziņo "Jelgavnieki.lv".

Arī Pēdējā KNAB atzinumā par zemes gabalu Rīgas ielā teikts, ka birojs turpinās pārbaudi, lai konstatētu, vai Jelgavas domes amatpersonu darbībās nav saskatāmas pazīmes, kas liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ziņo "Jelgavnieki.lv"

Pieteikums no uzņēmuma "Sporta komplekss "Zemgale K"" (pašlaik – SIA "Tirdzniecības centrs "Valdeka"") par zemes gabalu ar platību 47 123 kvadrātmetri atsavināšanu domē iesniegts 2003.gada 8.decembrī. Nekustamā īpašuma novērtēšanu veica Gunārs Vilkārsis, uz 2005.gada 19.janvāri objekta vērtību nosakot 218 000 latu apmērā. KNAB, veicot pārbaudi, secinājis, ka sertifikāts, kas izsniegts Vilkārsim, nedod viņam tiesības vērtēt zemi un noteikt tās tirgus vērtību, tāpēc Vilkārša vērtējums ir nepilnīgs un kļūdains. Pēc KNAB pieprasījuma nekustamā īpašuma vērtēšanas uzņēmums, atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū 2005.gada janvārī, aprēķināja zemes gabala vērtību – 570 000 latu.

Sākotnēji zemes nomas līgumā kā zemes gabala lietošanas mērķis tika minēta perspektīva būvēt sporta un atpūtas centra būvniecība, taču vēlāk dokumentos parādās informācija, ka uzņēmums būvēs sabiedrisko tirdzniecības un pakalpojumu centru, kam piekrita arī dome, iekļaujot to pilsētas attīstības teritorijas plānojumā. KNAB vērš uzmanību, ka, laika gaitā nenomainot zemes lietošanas mērķi no "sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve" uz "darījumu teritoriju apbūve", dome iznomājusi un nodevusi privatizācijai minēto zemes gabalu par summu, kas neatbilst zemes gabala patiesajai vērtībai, jo gadījumā, kad nekustamā īpašuma mērķis ir "darījumu teritoriju apbūve", tā kadastrālā vērtība ir daudz augstāka, līdz ar to, iespējams, pašvaldība nodarījusi zaudējumus savam budžetam.

KNAB secina, ka, nododot atsavināšanai zemes gabalu par 235 615 latiem, iespējamie zaudējumi pašvaldībai ir 94 246 lati, jo, saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, 2005.gada janvārī objekta ar mērķi "darījumu teritoriju apbūve" patiesā vērtība ir 329 861 lats. Papildus tam, nosakot zemes gabalam nepareizo lietošanas mērķi, dome nav saņēmusi arī nekustamā īpašuma nodokli, jo par zemi, kas paredzēta sabiedriskās nozīmes objektiem, nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. KNAB aprēķini liecina, ka kopā Jelgavas budžets, iespējams, ir zaudējis 136 978 latus.

Līdz ar to, Jelgavas domes amatpersonu darbībās, nenosakot zemes gabalam atbilstošu lietošanas mērķi, kā rezultātā tika samazināta nomas maksa un zemes gabals nodots atsavināšanai par samazinātu cenu, saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. KNAB turpina izmeklēšanu.

Savukārt par neatbilstošu cenu nododot privatizācijai nekustamo īpašumu Pasta ielā 47, pašvaldībai radījusi vismaz 61,6 tūkstošus latu zaudējumus, secinājis KNAB, ziņo "Zemgales ziņas". Birojs arī atklājis shēmu, kā SIA "Alis" saimnieks Imants Kanaška ar Jelgavas Domes vadības gādību "par sviestmaizi" savā īpašumā ieguvis vērtīgu zemesgabalu un ēku ekskluzīvā vietā pilsētas centrā, sākumā solot tur veidot kinoteātri, bet pēc privatizēšanas pārvēršot par biznesa centru. Pašvaldība pagaidām KNAB secinājumus nekomentē.

Interesi par nekustamā īpašuma Pasta ielā 47 nomu toreizējais SIA "Alis" vienīgais dalībnieks un direktors Kanaška izrādīja jau 2001.gada sākumā. Nemeklējot citus iespējamos pretendentus, Jelgavas Dome nolēma pamesto kinoteātri un tam piegulošo zemesgabalu iznomāt Kanaškam.

Tikai gadu vēlāk, kad par Domes priekšsēdētāju jau bija apstiprināts Andris Rāviņš, nomnieks Kanaška iesniegumā pašvaldības Privatizācijas komisijas priekšsēdētājam Vilim Ļevčenokam lūdza atļauju privatizēt nomas objektu. Toreiz viņš apgalvoja, ka Pasta ielā 47 izveidos kultūras, izglītības un atpūtas kompleksu, kurā darbosies arī kinoteātris.

Pārbaudē secināts, ka Kanaška Jelgavas Domei sniedzis nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka īpašumu attīstīs kā sabiedrisku centru ar semināru zālēm un kinoteātri. Tomēr ir atšķirība, vai īpašumam noteiktais lietošanas mērķis ir sabiedriskās nozīmes objekti vai darījumu teritoriju apbūve, jo katrā gadījumā zemes kadastrālā vērtība ir atšķirīga, norāda KNAB. Kā sabiedriskajai apbūvei šim zemesgabalam vērtība 2002.gada beigās bija vien 22,7 tūkstoši latu, bet, ja to vērtētu kā uzņēmējdarbības veikšanai, tā vērtība būtu virs 60 tūkstošiem, apliecinājis Valsts zemes dienests. Tādējādi Jelgavas pašvaldībai privatizācijas gaitā nodarīti vēl 37,3 tūkstoši latu zaudējumi.

Pārbaude par šī objekta privatizāciju ilga vairāk nekā gadu. KNAB uzsver, ka pašlaik tikai savākti fakti, bet izmeklēšana turpinās. Tās laikā konstatēs, vai Jelgavas Domes amatpersonu darbībās nav saskatāmas pazīmes, kas liecina par noziedzīgu nodarījumu, ziņo laikraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!