Pašvaldību vadītāju atalgojums atšķiras pat četrkārši; novada lielums nav kritērijs  (60)

Nu jau vairākus gadus, līdz ar pašvaldību amatpersonu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, noteikts, ka arī pašvaldību vadītāju maksimālā alga ir atkarīga no vidējās algas valstī un nedrīkst pārsniegt premjera un ministru atalgojumu. Patlaban šī summa ir nedaudz zem diviem tūkstošiem mēnesī.

Lielākajā daļā pilsētu un novadu mēru atalgojums pērn svārstījies no 10 līdz 20 tūkstošiem latu gadā. Savukārt septiņos novados – Aizkraukles, Babītes, Dobeles, Ķekavas, Siguldas un Stopiņu novadā, kā arī Valmieras pilsētā – tas ir lielāks par 20 tūkstošiem, sasniedzot noteikto mēru atalgojuma griestus. Tikai viens no šiem novadiem, proti, Babīte ir arī turīgāko skaitā pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju.

Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums (Vidzemes partija), kura vadītā pašvaldība nav ne no bagātākajām, ne no lielākajām – tajā dzīvo nepilni desmit tūkstoši cilvēku, skaidro, ka 20 tūkstošu latu lielā gada alga noteikta vēl viņa priekšgājēja laikos. Skaidrus kritērijus, kādēļ viņa atalgojums ir tieši tik liels, pašvaldības vadītājs nosaukt nevar. Vien norāda – viņam stājoties mēra amatā, likvidēts vietnieka krēsls, kas nozīmē lielāku darba apjomu mēram.

Aizkraukles mērs ir apmierināts ar pašreizējo sistēmu un īpašu nepieciešamību to mainīt neredz: "Šobrīd uz vispārējā fona, kāds lielākai daļai iedzīvotāju atalgojuma ziņā ir, un uz pietiekami lielā bezdarba fona, šī sistēma ir normāla relatīvi. Būtībā apmierina. (..) mūsu apjoma pašvaldībā šobrīd tas ir ļoti optimāli un manuprāt tas tā varētu arī palikt."

Lielāko pilsētu, piemēram, Rīgas, Ventspils un Liepājas mēriem algas par tiešajiem darba pienākumiem griestus nesasniedz, bet līdzās amatalgai krietni lielākus ienākumus viņi saņem citās darba vietās, piemēram, ostās.

Vienotās atalgojuma sistēmas veidotāji norāda – laikā, kad patlaban spēkā esošais likums tapis, bijis plānots noteikt konkrētākus mēru algas aprēķina kritērijus. Tomēr, tā kā radušies strīdi, lai diskusijās neiesprūstu, kritēriji vienkārši izņemti, nosakot tikai algas griestus. Tas arī novedis pie tā, ka algu amplitūda ir tik liela. Pēcāk gan bijis plānots pie kritēriju izstrādes atgriezties. Bet pagaidām noteikt algas esot katras pašvaldības atbildība, un summu lielums atkarīgs no domnieku sirdsapziņas un godaprāta. Ministrija tikai kontrolē, lai netiktu pārkāpts likumā noteiktais maksimums.

"Tas ir viņu vērtējums par savu priekšsēdētāja darbu, kurā mēs nedrīkstam iejaukties. Mēs kontrolējam šo maksimālo robežu. Un skatāmies, vai viņi nepārkāpj šo maksimālo robežu," saka Vides un reģionālās attīstības Pašvaldību pārraudzības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Madara Inkina.

Bet Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis (ZZS) lielās algu atšķirības novados skaidro ar dažādiem, katrā pašvaldībā atšķirīgiem faktoriem, tostarp arī konkrētā mēra kvalifikāciju un personību: "Ja pašvaldība vēlas, lai pašvaldības vadītājs tur ir, lai viņš neaiziet projām uz kādu citu darbu un daudz lielāku atalgojumu, tad tas arī tiek ņemts vērā. Daudzi faktori. Tā arī bija tajā laikā, kad pašvaldības pašas noteica. Kaut kāds iespējamais budžeta apjoms un arī personība, kas tiek ņemts vērā pie atalgojuma noteikšanas."

Problēmu vienotu kritēriju trūkumā Jaunsleinis neredz un iebilst pret lielāku ierobežojumu uzlikšanu. Tie nākuši līdz ar krīzi, un tagad, kad liesais laiks it kā pārdzīvots, pašvaldības vēlētos atgriezties pie bagāto gadu sistēmas, kad pašvaldības algu noteikšanā bija pilnīgi brīvas. Šādu vēlmi Jaunsleinis pamato ar to, ka jebkurā gadījumā domniekiem par saviem lēmumiem jāatbild vēlētāju priekšā. Līdz ar to, ja algas būs neadekvāti lielas, iedzīvotāji to redzēs un vēlēšanās savu kritisko attieksmi varēs paust balsojot.

Krietni skeptiskāka ir pētniece Linda Austere ("Providus") un šādas pašvaldību vēlmes neatbalsta: "Es noteikti neatbalstītu to, ka bez cita liela konceptuāla risinājuma par atalgojuma politiku valstī, tagad visi sāktu ņemt ārā savus atalgojumus no šī likuma tāpēc vien, ka krīze ir beigusies."

Eksperti uzsver – tik liela atšķirība pašvaldību vadītāju algās nav laba prakse un skaidrākus kritērijus atalgojuma aprēķinā noteikti vajadzētu. Sevišķi tādēļ, ka pašvaldībās tos noteikt un izmērīt padarītā darba rezultātu ir krietni vieglāk, nekā, piemēram, valsts pārvaldē.