Latvijas piekrastē pulcējas liels skaits migrējošu jūras kraukļu, apstiprināja ornitologs Kārlis Millers.

Putnu vērotājs Edgars Lediņš posmā no Pekraga līdz Mērsraga bākai Rojas novadā 16.augustā novērojis 1200 līdz 1300 jūras kraukļus.

Millers stāsta, ka tik daudz jūras kraukļu piekrastē šajā laikā iespējams novērot tāpēc, ka no jūlija vidus līdz septembra vidum notiek aktīva šo putnu rudens migrācija. Pirmdien, 31.augustā, ornitologi dosies uz divām vietām Ķemeru nacionālajā parkā, lai uzskaitītu, cik daudz putnu pulcējas tur. Piemēram, pērn Ķemeru nacionālajā parkā vienuviet tika uzskaitīti 6000 līdz 8000 putnu.

"Pavasara migrācijā putnu skaits nav tik liels, bet rudenī putni atgriežas kopā ar jauno paaudzi un ir vērojams liels skaits putnu," stāstīja Millers.

Latvijā pagājušajā gadā bija uzskaitīti vairāk nekā 1000 ligzdojoši jūras kraukļu pāri, kas ir daudz mazāk nekā Igaunijā, kur uzskaitītas 12 500 ligzdas.

Millers stāsta, ka jūras kraukļi Latvijā atgriezās aptuveni pirms 20 gadiem. Latvijā jūras kraukļu kolonijas galvenokārt vērojamas iekšzemē, vienīgā ligzdotāju kolonija piejūrā ir konstatēta jūrā pie Papes - vietā, kuru padomju armija agrāk izmantoja militāriem treniņiem, jūras kraukļi ierīkojuši 12 līdz 15 ligzdas. Savukārt Igaunijā jūras kraukļi ligzdo galvenokārt uz salām un piekrastē, un viņiem ir tikai viena iekšzemes kolonija.

Jūras krauklis ir izteikts zivjēdājs, tāpēc tas rada draudus zivju dīķu īpašniekiem. "Vislielākās problēmas ir Nagļu zivju audzētavai, kur es šopavasar biju divas reizes un uzskaitīju 16-18 putnus vienkopus," sacīja Millers, norādot, ka lielāko postu zivju dīķiem vasarā nodara nevis ligzdojošie putni, bet gan divus līdz trīs gadus vecie putni, kuri nav dzimumnobrieduši, tāpēc neveido ligzdas, bet klaiņo apkārt un barojas.

Rudens migrācijas laikā pie zivju dīķa var ierasties simtiem jūras kraukļu, kas var radīt saimniekiem lielus zaudējumus, atzina ornitologs.

Novērots, ka jūras kraukļiem labāk garšo jūras zivis, jo, piemēram, putni, kuri atpūšas pie Kaņiera ezera, baroties tomēr lido uz jūru.

Millers stāsta, ka šogad ievākti jūras kraukļu barības paraugi piekrastes un iekšzemes - Ežezera, Rāznas ezera kolonijās, lai noskaidrotu, kādas zivis ir jūras kraukļu ēdienkartē. "Mums līdz šim nav veikti šādi pētījumi, tāpēc mēs balstāmies uz kaimiņvalstu apzinātajiem pētījumu datiem. Nākamgad turpināsim barības paraugu vākšanu un analīzi, kā arī plānojam nākamgad gredzenot gan ar metāla gredzeniem, gan ar krāsainajiem kājas gredzeniem, lai tie būtu vieglāk atpazīstami ārzemēs, kur putnu vērošana ir nopietns hobijs. Gredzenošana palīdzētu uzzināt par jūras kraukļu migrācijas ceļiem un ziemošanas vietas," sacīja ornitologs.

Jūras kraukļu ziemošanas vietas ir Baltijas jūras piekraste Polijā, jūras kraukļi ziemo arī Vidusjūras piekrastē pie Venēcijas, Adrijas jūras piekrastē. Daži īpatņi paliek ziemot arī Latvijā, piemēram, pagājušajā ziemā Liepājā uz tā dēvētā Golodova dambja ziemoja neliels skaits putnu.

Jau ziņots, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūras kraukli "Phalacrocorax carbo" nosaukusi par 2009.gada putnu. Jūras krauklis ir melns zoss lieluma putns, kas pārtiek no zivīm un ligzdo lielās kolonijās pie ezeriem un zivju dīķiem, arī jūras piekrastē. Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, ievērojami pieaudzis šo putnu skaits, kas nereti rada konfliktsituācijas ar zivsaimniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!