Pagaidām vēl nenoskaidroti vandaļi, domājams, pagājušajās brīvdienās ir pamatīgi izpostījuši Smoņu senkapus Stāmerienas pagasta atpūtas vietā "Lāčauss".
Smiltīs saskatāmie nospiedumi liek domāt, ka, iespējams, ticis izmantots metāla meklēšanas detektors. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lūdz atsaukties iedzīvotājus, kas pagājušās nedēļas nogalē ir manījuši kādu rosību Stāmerienas ezera krastā. Anonimitāte garantēta.
"Šādu vandalismu, kad izrakāta ir gandrīz visa senkapu teritorija, redzu pirmo reizi. Smoņu senkapu teritoriju kopj pagasta "simtlatnieki". Viens vīrietis stāstīja, ka pagājušajā trešdienā līdz pēcpusdienai viss bijis kārtībā, bet šajā pirmdienā, kad ieradies darbā, viss jau bijis izrakņāts. Par to viņš ziņojis Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājam Aināram Brezinskim, kurš savukārt sazinājies ar inspekcijas darbiniekiem. Uz vietas pārliecinājāmies, ka ir vairāk nekā 30 atsevišķi un 2 ļoti lieli rakumi, kur vispirms ir noņemta velēna. Tā parasti rīkojas arheologi, bet, kāpēc šoreiz tā ir darīts, grūti pateikt," stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Sarmīte Dundure.
Viņa pieļauj, ka darboņi varējuši arī kaut ko atrast, jo arī tad, kad Smoņu senkapos savulaik tika veikti arheoloģiskie izrakumi, lietiskais ieguvums bijis bagāts. Arī virs senkapiem ezera krastā ir aptuveni 38 centimetrus biezs kultūras slānis. Pieļaujams, ka arī ezers daļu senkapu jau ir izskalojis. "Viss liecina, ka ir darbojušies mantrači, jo izrakāta gandrīz visa "Lāčauss" ezera piekraste. Strādāts ir lielā steigā," secina Dundure.
Inspekcija pieņems lēmumu, kā rīkoties tālāk - aizlīdzināt rakumus vai arī turpināt senkapu izpēti, kas aizsākās jau 2001.gadā un turpinājās vēl trīs gadus.
Dundure stāsta, ka šovasar postījumi atklāti arī Rankas pagasta senkapos, kas atrodas pie "Kalnakaudzēm". Šajā gadījumā vainīgos izdošoties noskaidrot, jo krimināllieta jau esot ierosināta.
"Darboņi ir kļuvuši pārāk droši un ne no kā nebaidās. Pat internetā lielās, ko kurš kad atradis un par kādu cenu pārdod. Tāpat kā ir cilvēki, kuriem patīk makšķerēt, tāpat ir cilvēki, kuri kolekcionē senās lietas un ir gatavi tās meklēt jebkurā vietā vai arī tīko labu peļņu. Neizslēdzu, ka gan jau ir vēl kādi postījumi citviet, jo fiziski nav iespējams visus arheoloģiskos pieminekļus vienlaikus pārbaudīt. Vidzemē to ir vairāk nekā astoņi simti, bet tos kontrolē divi cilvēki, tāpēc ikviens, kurš pamana, ka notiek aktīva darbība senkapos, pilskalnos vai citās kultūrvēsturiskās vietās, lai par to ziņo inspekcijai," aicina inspektore.
Par postījumiem Smoņu senkapos inspekcija ziņos policijai. Vandaļiem par šādu rīcību draud kriminālatbildība. Krimināllikums par kapu apgānīšanu paredz cietumsodu līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par kapu aplaupīšanu - cietumsodu līdz 15 gadiem.
"Jebkurā gadījumā, atrodot kādu senlietu kaut vai savā piemājas dārzā, par atradumu ir jāziņo Pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Par to, kāda atlīdzība tiek atradējam, ir diskutabls jautājums. Ja ir vērtīgi depozīti, tad tos atpērk muzejs. Tad arī vienojas par summu. Latvijā ir prakse, ka nekādas norādes pie senkapiem un citiem arheoloģiskajiem pieminekļiem neliek, lai it kā šīs vietas pasargātu no postījumiem," stāsta Dundure.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
