Viņa atzina, ka egļu mūķene, kuras kāpuri grauž koku skujas, Garkalnē šogad ir apsēdusi diezgan lielas platības. Tomēr Šulce apliecināja, ka Garkalne un tās apkārtne patlaban ir vienīgā vieta, kur tik lielos apmēros ir savairojies šis kaitēklis. "Vispār kaitēkļu savairošanās ļoti lielā mērā ir atkarīga no viņam labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un arī no konkrētās populācijas attīstības cikla," sacīja VMD pārstāve un paskaidroja, ka kaitēkļu attīstība notiek cikliski - ja populācijas attīstības augšupejošā vai maksimuma fāzē ir ļoti labvēlīgi klimatiskie apstākļi, tad ir iespējama kaitēkļu plašāka savairošanās, kā patlaban ir noticis Garkalnē.
Šulce uzsvēra, ka cilvēkam visā šajā procesā iejaukties nebūtu vēlams, jo ķīmiskos līdzekļus konkrētajā vietā nedrīkst izmantot, tāpēc ka tuvu ir apdzīvotas vietas, ūdensteces, kā arī tur atrodas īpaši aizsargājamas teritorijas. "Jebkāda ķīmijas lietošana rada kaitējumu visai dzīvajai radībai, iznīcinot ne tikai kaitēkļus. Un līdz ar to ir ļoti rūpīgi jāizvērtē samērojamība starp iespējamo kaitējumu un iegūstamo rezultātu," paskaidroja VMD pārstāve un piebilda, ka notiekošo vajadzētu uztvert kā dabisku dabas attīstības posmu, kas, mainoties situācijai, pats beigsies.
Viņa apliecināja, ka VMD speciālisti ir apzinājuši konkrēto situāciju un uzrauga kaitēkļa attīstības gaitu. "Ja gadījumā situācija krasi pasliktināsies, tad arī būs rekomendācijas turpmākai rīcībai. Bet konkrētu lēmumu, ko darīt mežā, var pieņemt tikai meža īpašnieks," norādīja VMD pārstāve.
VMD speciālisti aģentūrai BNS jau iepriekš prognozēja, ka pagājušajā gadā sākusies skuju grauzēju masu savairošanās priežu mežos netālu no Rīgas šogad varētu aptvert vairākus simtus vai pat tūkstošus hektāru priežu audžu Vangažu-Garkalnes apkārtnē. "Šajā savairošanās reizē dominē egļu mūķene, bet kaitēkļu kompleksā novērotas vēl trīs sugas - priežu pūcīte, priežu vērpējs un priežu sfings," informēja VMD speciālisti.
Vienlaikus VMD pārstāvji apliecināja, ka priežu audzes ir noturīgas pat pret pilnīgu atskujojumu. "Koku mirstība varētu tikt novērota, ja audzes tiktu pilnībā atskujotas vairākus gadus pēc kārtas," minēja VMD speciālisti, taču piemetināja, ka daudz nenoturīgākas pret atskujojumu ir otrā stāva egles - koki, kuru augstums ir robežās no 50% līdz 75% no audzes vidējā augstuma -, kas parasti pat pēc vienreizējas vainaga zaudēšanas iet bojā.
Jau vēstīts, ka Latvijā pērn 85,2% skuju koku un 88,4% lapu koku bija praktiski veseli.
Meži Latvijā aizņem 2,961 miljonu hektāru jeb 45% no valsts platības. Valsts apsaimniekošanā ir 1,493 miljoni hektāru (50,4%) meža, savukārt pārējie meži 1,468 miljonu hektāru (49,6%) platībā pieder privātīpašniekiem vai pašvaldībām.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu, realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
