Ministre, izmantojot Tiesu izpildītāju likumā noteiktās tiesības, minētos tiesu izpildītājus atstādinājusi, jo no Ģenerālprokuratūras ir saņemta informācija, ka pret minētajiem tiesu izpildītājiem ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Ministre lēmumā norāda, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs amata darbībās ir pielīdzināts valsts amatpersonai un zvērinātam tiesu izpildītājam pienākumu veikšanai ir piešķirtas plašas tiesības un pilnvaras – atbilstoši Tiesu izpildītāju likumam, zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, pildot amata pienākumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.
Zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju. Atbilstoši Civilprocesa likuma normām, zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības izdarīt parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšanu, veicot to novērtēšanu, kā arī pārdot kustamo un nekustamo īpašumu viņa organizētajās un vadītājās izsolēs.
Bez tam, Tiesu izpildītāju likums nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir neatkarīgs un pakļauts vienīgi likumam. Tas nozīmē, ka zvērināta tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu vai darbību nav tiesīgas ietekmēt neviena no valsts institūcijām vai amatpersonām.
Līdz ar to, ņemot vērā zvērināta tiesu izpildītāja plašās pilnvaras, kā arī trešo personu intereses, nav pieļaujama pat varbūtība, ka zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus pilda negodprātīga persona.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
