Prokuratūra uzskata, ka Ādamsons ir nodarījus būtisku kaitējumu gan valsts varai, gan ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Ādamsons ir ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli. Atbilstoši krimināllikuma 318. pantam deputātu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai arī ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Iesniegumā Saeimai ir analizēti Ādamsona vainas pierādījumi un dots to novērtējums. Taču prokuratūra uzskata, ka atbilstoši kriminālprocesa kodeksam krimināllietā iegūto pierādījumu publiskošana pašreiz nav pieļaujama, jo tā skar personu privāto dzīvi.
Vienlaicīgi prokuratūra informē, ka pret atsevišķām personām, kuras sniegušas nepatiesas liecības pirmstiesas izmeklēšanā, ierosinātas krimināllietas. Šajās lietās izmeklēšana turpinās.
Krimināllietu par Ādamsona izteikumiem prokuratūra ierosināja, kad Ādamsons kā personas, kas, iespējams, saistītas ar pedofilijas lietu, nosauca bijušo premjeru Andri Šķēli, bijušo tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Andreju Sončiku.
Visas trīs šīs personas vērsās Ģenerālprokuratūrā, taču prokuratūra izbeidza krimināllietas par šo amatpersonu iespējamo saistību ar pedofiliju, jo uzskata, ka tajās nav konstatēts noziedzīgs notikums.
Saeima par deputāta Jāņa Ādamsona nodošanu kriminālvajāšanai lems pirmajā kārtējā parlamenta sēdē 7.septembrī.
Pēc Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Vinetas Muižnieces teiktā, lai atļautu Saeimas deputāta kriminālvajāšanu, pietiek ar vienkāršu Saeimas vairākumu.
Komisija, kurai jāsagatavo lēmumprojekts par Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, uz sēdi varētu sanākt jau augusta pēdējā nedēļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
