Foto: LETA
Informācija par ekspertu vērtējumu un ieteikumu slēgt 55 augstākās izglītības studiju programmas neatbilst patiesībai un rada nepatiesu priekšstatu par studiju programmu piedāvājumu, kvalitāti un ilgtspēju Latvijas augstskolās un koledžās, paziņojumā presei norāda Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Reaģējot uz žurnālā "Ir" ceturtdien publicēto informāciju, ka eksperti par potenciāli likvidējamām atzinuši 55 studiju programmas, Vētra norādījis, ka publicētā informācija ir uzskatāma par žurnāla un tā avotu versiju par studiju programmu novērtēšanu.

Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas laikā ekspertu sagatavotie Latvijas augstskolu un koledžu studiju programmu izvērtējumi atšķiras no žurnāla publicētās informācijas un publicētie dati ir nepatiesi, viņš paudis.

"Tie neatspoguļo precīzus ekspertu vērtējumus, tostarp atsevišķos gadījumos norādītie ekspertu vērtējumi par noteiktu augstskolu studiju programmām attiecināmi uz pavisam citu augstskolu studiju programmām. Turklāt projekta ietvaros sagatavotajos ekspertu ziņojumus netiek lietots vārds "programmas slēgšana", bet programmas tiek iedalītas trešajā grupā kā faktoloģiski apšaubāmā grupā, kas automātiski nenozīmē programmu slēgšanu," paskaidrojis AIP vadītājs.

Taču padome neatklāj, ko īsti nozīmē studiju programmas iekļaušana šajā trešajā, kā arī pirmajā un otrajā grupā.

Padome ceturtdien saņēmusi izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vēstuli ar aicinājumu publiskot ekspertu vērtējumus, tomēr padome nolēmusi to noteikt par ierobežotas pieejamības informāciju un pagaidām arī neatklāj konkrētu datumu, kad izvērtējumu varētu publiskot. Par to varētu lemt, kad būs apstiprināti valdības noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi".

Tikmēr arī augstākās izglītības institūcijām pašlaik nav iespējams precīzi paust savu pozīciju par projekta ekspertu sniegto vērtējumu, jo tā izmantošanas nosacījumi studiju akreditācijas procesā nav zināmi, norādīja AIP priekšsēdētājs.

"Visi ar studiju programmu novērtēšanu saistītie materiāli, kas ir AIP rīcībā, tiks nodoti par akreditāciju atbildīgajai institūcijai, kad tāda tiks izveidota. Tikai šī institūcija varēs pieņemt visām ieinteresētajām pusēm saistošus lēmumus, tostarp par studiju virzienu akreditāciju gadījumā, ja programmas projektā novērtētas trešajā grupā," uzsvēra Vētra.

Viņš piebilda, ka eksperti studiju programmas ne tikai iedalījuši trijās grupās, bet ir snieguši arī konkrētus ieteikumus studiju programmu uzlabošanai.

"Līdz ar to sagaidāms, ka daudzās studiju programmās šogad rudenī būs uzlabojumi, un to kvalitāte būs augstāka nekā tagad norādīts ekspertu vērtējumā, un pašreizēja rezultātu publiskošana radītu risku neprecīzas informācijas noplūdināšanai," paskaidrojis Vētra.

Viņš arī norādīja, ka augstskolu un koledžu līdzdalība studiju programmu novērtēšanā nav obligāta un aptuveni 190 programmas vērtēšanai nemaz neiesniedza.

"Attiecīgi rezultātu publicēšana par projektā vērtētajām studiju programmām un jo īpaši tām programmām, kas ierindotas trešajā grupā, radītu nevienlīdzīgu situāciju – daudzas programmas projekta vērtēšanai netika iesniegtas tieši tādēļ, ka augstākās izglītības iestādes apliecināja bažas par iespējām iegūt ļoti zemus vērtējumus projekta ietvaros. Līdz ar to ir iespējama situācija, ka projekta ietvaros trešajā grupā novērtētās programmas būtībā ir kvalitatīvākas par tām, kas vispār netika iesniegtas, bet atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumiem joprojām skaitās akreditētas līdz jaunā studiju virzienu akreditācijas procesa sākšanai," paskaidroja AIP priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka žurnālā "Ir" ceturtdien publicēta informācija par 55 studiju programmām 23 augstskolās, kuras eksperti, izvērtējot Latvijas augstskolu 854 studiju programmu kvalitāti un ilgtspēju, atzinuši par iespējami slēdzamām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!