Foto: EPA/LETA
Ja Latvijā tiks pieņemta norma par musulmaņiem raksturīgā apģērba, kas aizsedz seju, nēsāšanas sabiedriskās vietās aizliegumu, valstī dzīvojošie musulmaņi to ievēros, taču tas ierobežos viņu pārvietošanās iespējas, jo lielai daļai islāmticīgo reliģija ir pirmajā vietā un viņi turpinās ierastās galvassegas valkāt, taču izvairīsies no sabiedriskām vietām, pauda Latvijas Islāma kultūras centra (LIKC) preses sekretārs Ahmeds Roberts Klimovičs. Vienlaikus viņš noraidīja varbūtību, ka šāds aizliegums varētu rosināt agresīvas sadursmes no musulmaņu puses.

Klimovičs skaidroja, ka lielai daļai musulmaņu sieviešu ticība ir pirmajā vietā, vienlaikus viņas nepārkāps likumu, tādēļ situācijā, ja minētais aizliegums tiks pieņemts, daļai musulmaņu nekas cits neatliks, kā izvairīties no parādīšanās sabiedriskās vietās. Viņš norādīja, ka šāda situācija gan būtu negodīga, jo katram cilvēkam jābūt tiesībām uz pārvietošanās brīvību.

Klimovičs arī pauda neizpratni par šādas normas nepieciešamību, jo tai neesot loģiska pamatojuma, kā arī šādi aizliegumi netiekot praktizēti citās Eiropas valstīs. "Tādā gadījumā varētu aizliegt ķiveres motociklistiem un plīvurus līgavām," komentēja LIKC pārstāvis.

Viņš pieļāva, ka diskusiju par musulmaņu galvassegu aizliegumu rosinājušas latviešu bailes no nezināmā, kā arī plašsaziņas līdzekļos plaši paustais viedoklis par islāmticīgajiem kā bīstamiem un agresīviem cilvēkiem. "Es pazīstu daudzus praktizējošus islāmticīgus latviešus, kuri ir atzinuši, ka patiesībā šī reliģija krasi atšķiras no medijos paustā. Islāmticīgie ir brīnišķīgākie latvieši, ko esmu sastapis. Tāpēc arī pats pievērsos šai reliģijai," skaidroja Klimovičs. Viņš ir islāmticīgais jau trīs gadus.

Klimovičs arī pastāstīja, ka praktizējošie musulmaņi Latvijā vienmēr nēsājuši galvassegas un nekādus pārpratumus vai bīstamas situācijas tas neesot izraisījis. Ja bijusi nepieciešamība, tad policija piestājusi, noskaidrojusi identitāti, taču "nevienam tas dzīvot nav traucējis".

Viņš noraidīja varbūtību, ka musulmaņi varētu aizsākt kādas agresīvas sadursmes līdz ar normas par galvassegu nēsāšanas aizliegumu sabiedriskās vietās ieviešanu. Vienlaikus Klimovičs norādīja, ka sabiedrībā jau pastāvot šādas agresīvas izpausmes, taču vērstas no sabiedrības pret musulmaņiem. Islāmticīgajiem, kas izvēlas valkāt hidžābus, nikābus un parandžas, bieži nākoties dzirdēt lamas no apkārtējiem.

"Pazīstu vienu etnisku latvieti, kas ir praktizējoša islāmticīgā. Viņa pati ir izteikti balta - eiropeīdās rases pārstāve, runā latviski, bet arī viņai latvieši pārmet - "vācies prom"," stāstīja Klimovičs, norādot uz latviešu neiecietību.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" aicināja sākt diskutēt par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju.

Pēc viņa teiktā, bēgļu jautājums ļoti labi parādīja, ka mūsu valsts daudzām lietām diemžēl nav gatava. Darba grupai, izstrādājot precīzas vadlīnijas par to, ko darīt ar bēgļiem, var nākties risināt arī jautājumu par parandžu nēsāšanas atļaušanu vai aizliegšanu, un tas būtu jāizlemj jau laicīgi, uzskata Valsts prezidents.

"Es pašlaik nerunāšu par to, vai ir jāaizliedz vai jāatļauj, bet katrā ziņā šī diskusija ir jāuzsāk," norādīja Vējonis.

Tikmēr Drošības policija norādīja, ka Latvijā ir iespējama diskusija par musulmaņu galvassegu nēsāšanu, taču valstīs, kurās tās aizliegts nēsāt, notikušas vietējo musulmaņu kopienu protesta akcijas, kas atsevišķos gadījumos pāraugušas arī vardarbīgās sadursmēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!