Neraugoties uz to, ka Ukrainas notikumu iespaidā biežāk izskan atgādinājumi, ka Latvija, kuras finansējums aizsardzībai nesasniedz pat 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) neizpilda savas saistības pret NATO, šogad aizsardzības resors uz papildu finansējumu nevar cerēt.
To otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V ), kura pirms valdības sēdes tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS).
"Šī gada budžets netiks mainīts," teica premjerministre, atgādinot, ka, atbilstoši iepriekšējās valdības laikā lemtajam, NATO prasību aizsardzības jomai atvēlēt 2% no IKP Latvija plāno sasniegt vien 2020.gadā, ik gadu pakāpeniski palielinot aizsardzībai paredzēto finansējumu.
Tiesa gan, uz būtisku budžeta finansējuma pieaugumu Aizsardzības ministrija nevar cerēt arī 2015.gadā. Atbilstoši Vējoņa sniegtajai informācijai, lai saglabātu aizsardzības resora finansējuma apmēru pret IKP vismaz šā gada līmenī, 2015.gadā tas jāpalielina par 10 miljoniem eiro.
Lai arī par 2015.gada valsts budžeta apstiprināšanu lems jau nākamā valdība, no Straujumas teiktā noprotams, ka papildus pieprasītie 10 miljoni eiro ir maksimālais iespējamais papildu finansējuma apjoms.
Jau tagad esot skaidrs, ka vajadzību būšot daudz, bet fiskālā telpa jeb līdzekļu apjoms, ko var atvēlēt jaunām prioritātēm, būs ļoti ierobežots. "Būtu naivi domāt, ka tas, kas notiek Ukrainā, neietekmēs mūsu tautsaimniecību," teica valdības vadītāja, atzīstot, ka tas nozīmē, ka, tuvojoties 2020. gadam, tēriņi aizsardzības nozarei būs jāaudzē intensīvāk.
2014.gada valsts budžetā Aizsardzības ministrijai paredzēts finansējums 225 682 358 eiro, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2013. gadā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas kaimiņvalsts Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess, reaģējot uz notikumiem Ukrainā, izteicies, ka tie kārtējo reizi apliecina, ka NATO dalībvalstīm ir rūpīgāk jāpilda savas saistības pret NATO, tostarp arī saistības, kas skar aizsardzības resora finansējumu. Igaunijas amatpersonas jau iepriekš kritizējušas Latviju un Lietuvu par to, ka tās neizpilda NATO prasību valsts aizsardzībai ik gadu atvēlēt vismaz 2% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
