"Esmu pārliecināts, ka ir pienācis brīdis, kad visa pasaule saprot Velsas un Varšavas samitu laikā pieņemto lēmumu nozīmīgumu. NATO īstenotā aizsardzības un atturēšanas politika, kā arī veiksmīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā ir labākais apliecinājums alianses vienotībai, un esmu neizsakāmi pateicīgs par mūsu sabiedroto solidaritāti," uzsvēra Bergmanis.

Bergmanis arī atzina, ka alianse šobrīd saskaras ar dažādiem izaicinājumiem mainīgās drošības situācijas dēļ. Viņš uzsvēra, ka Krimas aneksija 2014. gadā, kā arī Krievijas īstenotā agresija un teroristiskā grupējuma "Daesh" aktivitātes mainījušas drošības situāciju reģionā. Bergmanis pauda pārliecību, ka sarežģītās drošības situācijas dēļ jāturpina stiprināt alianses kaujas spējas, īpaši gaisa un jūras telpā, kā arī jāattīsta NATO uzsāktās iniciatīvas.

Tāpat Bergmanis norādīja, ka NATO ir nopietni jādomā par pamatvērtību stiprināšanu: "Domājot fundamentāli, arvien izteiktāka kļūst nepieciešamība nostiprināt NATO pamatvērtības. Cilvēkiem ir jāskaidro NATO loma un tas, kādēļ nepieciešams aizsargāt aliansi. Ja mēs sabiedrību par to nevaram pārliecināt, militārajām stratēģijām, ieročiem un aizsardzības budžeta pieaugumam nav būtiskas nozīmes."

Bergmanis ar klātesošajiem foruma dalībniekiem dalījās arī Latvijas pieredzē, uzsverot, ka arvien vairāk tiek domāts par sabiedrības plašāku iesaisti aizsardzības procesos. Viņš precizēja, ka tiek attīstītas vairākas iniciatīvas, piemēram, veiktas izmaiņas vispārējā izglītības sistēmā, kā arī paaugstināts sabiedrības informētības līmenis, skolēniem, skolotājiem, uzņēmējiem un citām iedzīvotāju grupām organizējot lekcijas par aizsardzības nozares prioritātēm. Tas, kā uzskata ministrs, veicina iedzīvotāju izpratni, un Latvijas sabiedrība kopumā lepojas ar bruņotajiem spēkiem.

"Šī iemesla dēļ, nākamgad tiekoties NATO samitā Briselē, es ar pārliecību teikšu, ka Latvija ir un tiks aizsargāta!" runas noslēgumā uzsvēra Bergmanis.

Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 29. līdz 30. septembrim norisinās ikgadējais ārpolitikas un drošības forums "Rīgas konference 2017", kurā diskutēs par tādām tēmām kā globalizācijas tendences, Ukrainas politiskās un aizsardzības prioritātes, Rietumu attiecības ar Krieviju, Austrumu partnerības valstu izaicinājumi, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā, populisma fenomens pasaulē, "Brexit" un sociālo tīklu ietekme uz politisko notikumu dienaskārtību.

"Rīgas konference" ir viens no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas forumiem, kas jau divpadsmito gadu pulcē augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus.

Konferences diskusijas tiešraides programmā var vērot portālā "Delfi" un "Rīgas konference 2017" mājas lapā www.rigaconference.lv.

Rīgas konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.