Policija jau astoņus gadus izmeklē krimināllietu par kredītu izkrāpšanu no AS "Hipotēku un zemes banka" tā saucamajos "treknajos gados". Šajā lietā arī kredītsaistību pārvaldītājs "Altum" no krāpšanas lietā cietušā jau piedzinis svešu un ar viltotiem parakstiem noformētu kredītu, svētdien ziņo "Nekā personīga".
Raidījums norāda, ka īpašumus un kredītus vairāku miljonu vērtībā sagrābušās personas, kas saistības reģistrējušas uz citu cilvēku vārdiem. Tā kā kriminālprocess nevirzās un zaudējumus no vainīgajiem nav iespējams piedzīt, banka naudu atprasa no tiem, kas uzrādīti par kredītu galvotājiem. Viens no tādiem ir Uģis Plaudis, kurš par parādu bankai uzzinājis tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa to jau bija pietiesājusi. Banka uzskata, ka viņš kredītu ir galvojis, bet policijas pierādījumi liecina, ka viņa paraksts uz dokumenta ir viltots.
Plaudim 2006. gadā bija 25 gadi. Viņš strādāja par santehniķi pašvaldības uzņēmumā un papildus piepelnījās celtniecības firmās. Zemesgrāmatā uz viņa vārda bija reģistrēts ar kredītiem neapgrūtināts nekustamais īpašums. Dzīvoklis Pļavniekos, ko viņam bija uzdāvinājusi vecāsmātes māsa. Uģis Plaudis bija ideāls objekts, lai kļūtu par krāpnieku upuri.
Par to, ka viņa personas dati 2006.gadā izmantoti kredīta izkrāpšanai no valstij piederošās "Hipotēku un zemes bankas", viņš uzzināja tikai 2014.gadā. Tagad ar "Hipotēku bankas" kredītiem nodarbojas valsts finanšu institūcija "Altum".
"Atnāca spriedums no Altuma, ka esmu parādā bankai 180, nē 170 tūkstošus ar kapeikām. Protams biju šokā, zvanīju uz banku, kur man laipni atbildēja, ka ir uzsākts kriminālprocess, vai es neesmu ieradies jau policijā, ja neesmu, lai es gaidot uzaicinājumu," stāsta Plaudis.
Policijā Plaudis uzzinājis, ka viņa paraksts atrodams uz līguma, ar kuru viņš esot galvojis 170 tūkstošu eiro kredītu dzīvokļa iegādei augstceltnē "Solaris" Imantā. Kredīts izsniegts Siguldas "Hipotēku un zemes bankas" filiālē tirdzniecības centrā "Raibais Suns". Kredīts bijis noformēts kādam Igoram Spreilim, kuru Plaudis nepazīst un arī Siguldas filiālē neesot bijis.
Spreilis "Nekā personīga" atzina, ka nepazīst galvotāju Plaudi. Arī viņš sevi uzskata par cietušo, tikai atšķirībā no Plauža viņš zina personas, kas iegrūdušas viņu parādos. Tās esot divas viņa paziņas - Kristīne Loginova un Ineta Freimane.
"Mani pierunāja iesaistīties, lai varētu paņemt kredītu, jo tolaik deva visiem. Es tolaik absolūti nezinot to sistēmu es parakstījos, jo es tiem cilvēkiem kādreiz vienkārši biju aizdevis naudu nelielu summu – divtūkstoš eiro, tā nauda bija atdota un es paļāvos uz viņu godaprātu," atzīst Spreilis.
Viņam solīts, ka kredīts uz viņa vārda būs neilgu laiku. Kamēr izdosies dzīvokli pārdot. Tomēr riskantais plāns nogājis greizi un abas viņam pazīstamās dāmas pazudušas. Galvojuma līgumu bankas vārdā 2006. gadā parakstījis Siguldas norēķinu grupas vadītājs Aivars Rudi. Spreiļa nosauktos kredīta ņemšanas organizatorus viņš atminās, taču kredītņēmēju Spreili un galvotāju Plaudi nē, pārliecinājās raidījums.
Banka policijā vērsās jau 2008. gadā. Izmeklēšana joprojām nav pabeigta, tomēr policija uzskata, lieta nav vilcināta. Izmeklēšana notiek, trīs personām aizdomās turamo statuss. Lieta esot sarežģīta, daudz epizožu un iesaistīto personu. Lai arī izmeklēšana nav pabeigta, "Altum" steidzas piedzīt nesamaksātos kredītus no galvotāja, norāda raidījums.
Šobrīd Plaudis ar sievu un astoņus gadus veco dēlu mitinās vienistabas dzīvoklītī Juglā. Viņš nenoliedz, ka ignorējis visus brīdinājumus un pavēstes, jo maldīgi uzskatījis, ka policija noskaidros patiesību, atradīs vainīgos un pārpratums būs beidzies.
Tomēr lieta jau ir nodota zvērinātam tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs vispirms ir ķēries klāt vienīgajam Plauža nekustamajam īpašumam - vienistabas dzīvoklim Pļavniekos. Tajā dzīvo parādnieka vecāsmātes māsa, kas savulaik to viņam uzdāvinājusi. Šī īpašuma vērtība nesedz pat desmito daļu parāda, tāpēc pārdošana neglābs parādnieku no tālākas tiesu izpildītāju uzmanības.
"Altum" sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte raiījumam norāda, ka uzņēmums vērsies policijā, kura šo lietu izvērtē un gadījumā ja banka tiek atzīta par cietušo, tad zaudējumi tiek piedzīti no vainīgajām personām par labu bankai. Šajā gadījumā process ir ļoti ievilcies, un tāpēc mēs gājām otru likumīgo ceļu un civilprocesa kārtībā vērsāmies šķīrējtiesā.
"Šis process ilga divus gadus un šajā laikā persona ne reizi persona nav atsaukusies nedz uz aicinājumiem, ne uz brīdinājumiem nedz uz tiesas aicinājumiem. Persona nav izvēlējusies iespēju paust savu viedokli," skaidroja "Altum" pārstāve.
Pēc "Nekā personīga" intereses "Altum" lietu gan apturēja. Cietušais bankai nodevis policijas ekspertīzes slēdzienu, ka viņa paraksts uz galvojuma līguma visticamāk ir viltots. "Altum" sola vēlreiz izpētīt pieejamos materiālus, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk. Plaudi var glābt spriedums krimināllietā, taču policijas, prokuratūras un tiesas darbs šādā saimnieciskā strīdā, visticamāk, vilksies gadiem. Otra iespēja ir panākt atkārtotu piedziņas lietas izskatīšanu tiesā un tur pierādīt, ka viņš neko nevienam nav galvojis un tiesvedībās ierauts pašam nezinot, norāda raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
