Krievijas Centrālās bankas emitētā jubilejas monēta, kas ir veltīta Rīgas tā dēvētajai atbrīvošanai no nacistu okupantiem, liecina par to, ka Krievija turpina izmantot jebkurus līdzekļus, lai uzspiestu savu traktējumu par Otrā pasaules kara un pēckara notikumiem Eiropā, norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM arī atgādina, ka nacisma sagrāve un Otrā pasaules kara beigas Latvijai neatnesa brīvību un valstiskuma atjaunošanu, bet gan represijas un gadu desmitus ilgušu okupāciju. "Vienlaikus šāds Krievijas solis liecina arī par tās izmisīgu apņēmību turpināt šī vienpusējā redzējuma tiražēšanu, pat neskatoties uz to, ka tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz tās tēlu kaimiņvalstīs," norādīja ministrijā.
Savukārt Lietuvas ĀM politiskais direktors Rolands Kačinsks trešdien paziņoja, ka Krievija, izlaižot jubilejas monētu, kas ir veltīta Viļņas tā dēvētajai atbrīvošanai no nacistu okupantiem un uz kuras ir attēlotas no Viļņas Zaļā tilta noņemtās padomju karavīru skulptūras, ir parādījusi, ka vēl nav gatava vēsturiskajai patiesībai par padomju okupāciju.
"Krievijas nostāju mēs zinām, un monētu izlaišana tikai apliecina to, ka Krievija vēl nav gatava vēsturiskajai patiesībai par padomju okupāciju," piebilda Lietuvas ĀM politiskais direktors.
Jau ziņots, ka Krievijas Banka 1. augustā laida klajā monētu sēriju, kas veltīta 14 valstu galvaspilsētu tā dēvētajai atbrīvošanai no nacistiskās Vācijas okupācijas. Viena no šīm monētām ir veltīta arī Rīgai, un šo apšaubāmo "godu" izpelnījušās arī Kijeva, Minska, Kišiņeva, Bukareste, Tallina, Belgrada, Varšava, Budapešta, Bratislava, Vīne, Berlīne un Prāga.
Zīmīgi, ka faktiski visas šīs pilsētas pēc tā dēvētās atbrīvošanas nonāca tiešā Padomju Savienības noziedzīgā komunistiskā režīma okupācijā vai arī to formālā pārvalde pēc īsāka vai ilgāka laika nonāca PSRS uzspiesto marionešu režīmu rokās.
Nedaudz vieglāku likteni piedzīvoja vienīgi Vīne, no kuras PSRS okupācijas karaspēks devās prom jau 1955. gadā.
Pārējām "atbrīvotajām" pilsētām nācās gaidīt turpat pusgadsimtu, līdz "atbrīvotāji" devās prom, taču to nodarītais posts joprojām nav pilnībā pārvarēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
