Applūstošajās teritorijās Rīgā izdotas 120 būvatļaujas

Jau ziņots, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma par Ādažu teritorijas plānojuma neatbilstību Satversmes 115.pantam, kurā tiesa ir sniegusi Aizsargjoslu likuma interpretāciju saistībā ar teritorijas plānošanas procesu, vairs nav iespējama būvniecība teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados.

Savukārt konkrētie projekti, kuru īstenošana uzsākta pirms 2007.gada 28.decembra, kad spēkā stājās Satversmes tiesas spriedums, var tikt turpināti. Starp šiem projektiem ir 170 akceptētas būvniecības ieceres, septiņas no tām Rīgas brīvostas teritorijā, bet 120 projektiem izsniegtas būvatļaujas. Pēc 28.decembra neviena būvatļauja izsniegta netika.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), komentējot apstākli, ka ir apturēta pilsētas attīstība aptuveni 25% tai piederošās teritorijas un tostarp apdraudēta jaunu tiltu būvniecība, atzīmēja, ka Satversmes tiesa nav ņēmusi vērā dabā pastāvošo situāciju un applūdinājuma reālo iespējamību.

"Draudu novērtēšanas metodika nemaz nav izstrādāta," uzsvēra Krastiņš. "Satversmes tiesas spriedums ir nekorekts pēc būtības un nesamērīgs pēc iedarbes, bet kam lai par to sūdzas? Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra mēģinājums novelt atbildību uz pilsētas attīstības plāna izstrādātājiem un to akceptējušajiem deputātiem, no kuriem esot jāpiedzen iespējamie zaudējumi, man atgādina padomju laika praksi, kad kolhoza priekšsēdim bija jārūpējas par saviem ļaudīm, bet jāriskē ar padzīšanu no darba, ja šo rūpju dēļ tika pieļauta kāda kļūme. Pilsētplānotāji un domnieki, raugi, iznāk vainīgi pie tā, ka gribējuši būvēt jaunu tiltu."

Rīgas pašvaldībai jāatsakās izdot būvatļaujas teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados, atzīst zvērinātu advokātu biroja "Baltmane&Bitāns" juristi sagatavotajā ziņojumā.

Pašvaldībai šādi jārīkojas, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu lietā "Par Ādažu novada teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam".

Spriedumā veiktā tiesību normu interpretācija ir saistoša kopš 2007.gada 28.decembra, tādēļ būvatļaujas, kas izsniegtas pirms Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ir atzīstamas par leģitīmām un nav pamata tās atcelt, ziņojumā norāda juristi.

Savukārt, ievērojot Satversmes tiesas sprieduma obligāto raksturu, būvatļaujas, ja būvniecība paredzēta teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados, kas izsniegtas pēc 28.decembra, ir uzskatāmas par prettiesiskām (neatbilstošām tiesību normām), tāpēc tās ir jāatceļ Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Juristi informē, ka pēc 28.decembra izsniegtās būvatļaujas ir jāatceļ, izdodot jaunu administratīvo aktu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas trešo punktu, kas paredz tiesības atcelt adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu gadījumā, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.

Tāpat Rīgas domei jārēķinās ar to, ka Satversmes tiesā var tikt iesniegta saturiski līdzīga konstitucionālā sūdzība par Rīgas teritoriālā plānojuma daļas, kas paredz applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Satversmes 115.pantam, norāda juristi.

Vadoties pēc Satversmes tiesas spriedumiem, Rīgas teritoriālā plānojuma daļa varētu tikt atzīta par neatbilstošu 115.pantam un spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Tādā situācijā izsniegtās būvatļaujas - administratīvie akti - tiktu uzskatītas par prettiesiskām un būtu jāatceļ līdzīgi kā tās, kas izsniegtas pēc 2007.gada 28.decembra.

"Konkrētajā gadījumā būtu pamats norādīt, ka Civillikuma 1776.pantā noteikts, ka cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgo rūpību. Ņemot vērā to, ka persona, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās iesniegusi pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai attiecībā uz teritoriju ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, zināja vai arī tai bija jāzina sprieduma būtība, tās tiesiskā paļāvība uz Rīgas teritoriālo plānojumu var netikt aizsargāta un pastāv iespēja apstrīdēt tās tiesības saņemt atlīdzinājumu," runājot par zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, informē juristi.

Turklāt, kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, apstiprināts būvprojekts un izsniegta būvatļauja nedod būvētājam absolūtas tiesības būvēt, jo būvatļauju var apstrīdēt un atcelt.