Aptauja: iedzīvotāji ekonomiskajā krīzē vaino politiķu kašķus
Foto: DELFI

Iedzīvotāji piedzīvotajā ekonomiskajā krīzē vaino politiķu ambīcijas un nepareizus lēmumus, kā arī nesaredz pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē pēdējā laikā, liecina "DnB Barometra" pētījums.

Lielākā daļa iedzīvotāju piedzīvotajā ekonomiskajā krīzē vaino valsts amatpersonas, tostarp politiķu savstarpējos kašķus un ambīciju apmierināšanu – tā domā 51% aptaujāto. Amatpersonu vieglprātību un tuvredzību, neveidojot budžeta uzkrājumus un ignorējot brīdinājumus par krīzi, par galveno iemeslu uzskatīja 46% respondentu, liecina pētījums.

Savukārt politiķu neizlēmīgums, vilcināšanās un nespēja pieņemt neatliekamus lēmumus par krīzes iemeslu nosauca 40%. Savukārt 41% respondentu kā vienu no krīzes un tās smaguma iemesliem minējuši alkatību un vēlmi nepamatoti ātri nopelnīt, kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā.

"DNB Latvijas barometra" pētījumu rezultātos jau ilgstoši dominē iedzīvotāju nostāja, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā (atkarībā no ekonomiskās situācijas un ar to saistītajiem notikumiem šādu viedokli pēdējos trīs gados pauž 60-85% iedzīvotāju). Tādēļ šoreiz pētījumā iedzīvotājiem vaicāts, kādēļ valsts un ekonomiskā situācija tajā attīstās nepareizi. Identificējot galveno problēmu, nedaudz vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka pastāv problēmas ar valsts attīstības mērķiem. Mazliet retāk (28%) aptaujātie norādījuši, ka šī situācija saistīta ar valsts attīstības procesu, bet 23% aptaujāto "nepareizo virzību" skaidro ar izvēlētajiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai (23%).

Tikmēr puse iedzīvotāju, atbildot, ko Latvijai vajadzētu ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai veiksmīgāk atjaunotu ekonomiku un nākamreiz nepiedzīvotu tik smagu lejupslīdi, norādījuši uz nepieciešamību plānot ekonomikas attīstību ilgtermiņā, noteikt prioritātes un tām atbilstoši rīkoties.

Salīdzinoši bieži iedzīvotāji minējuši arī nepieciešamību pēc stabilas sociālās sistēmas (39%), rūpīgu krīzes cēloņu izpēti un reformu trūkumu novēršanai (36%), kā arī valsts budžeta līdzekļu uzkrāšanu sliktākiem periodiem (32%). Ievērojami retāk aptaujātie norādījuši, ka vajadzētu ļaut iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām iesaistīties lēmumu pieņemšanā (16%). Tiesa gan, lielāku pilnvaru piešķiršanu valsts vadītājiem (4%) aptaujātie atbalstījuši vēl retāk.

Savukārt, apkopojot atbildes jautājumā, ko Latvijas iedzīvotājiem pašiem vajadzētu mācīties no nesen piedzīvotās ekonomiskās krīzes un tās sekām, lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka vajadzētu apdomīgāk rīkoties ar naudu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem (54%), un paļauties tikai uz sevi, negaidot palīdzību no valsts (48%). Tikmēr tikai 19% aptaujāto uzskata, ka jāmācās sadarboties ar līdzcilvēkiem un palīdzēt citiem, kā arī aktīvāk jāiesaistās politikā un jācenšas pašiem ietekmēt politiskos lēmumus (19%).

Prognozējot, kas nākamajā gadā varētu uzlabot ekonomisko situāciju Latvijā, iedzīvotāji kā trīs galvenos faktorus atzīmējuši nodokļu samazināšanu (50%), Eiropas fondu naudas aktīvāku izmantošanu (38%) un plašāku valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbībai (33%). Arī nākamie biežāk minētie faktori saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, - attiecīgi iedzīvotāji norāda, ka ekonomisko situāciju uzlabotu uzņēmumu aktīvāka darbība (26%), kā arī stingrāka valsts kontrole pār tiem (26%). Tikmēr aptuveni piektā daļa aptaujāto norādījusi, ka ekonomisko situāciju valstī varētu uzlabot tikai brīnums.

Lūgti norādīt, kādas pozitīvas pārmaiņas notikušas valsts pārvaldē saistībā ar ekonomiskās situācijas saasināšanos Latvijā, vairākums aptaujāto norādījuši, ka valsts pārvaldē pozitīvas pārmaiņas nav vērojamas (44%), turklāt nedaudz vairāk kā desmitā daļa aptaujāto atzinusi, ka to ir "grūti pateikt". Tikmēr salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši, ka pozitīvās pārmaiņas saistītas ar valsts pārvaldē nodarbināto (18%) un pārvaldes iestāžu skaita (15%) samazinājumu, turklāt krīzes iespaidā sabiedrība tiek vairāk informēta par valsts budžeta veidošanu, ieņēmumiem un izlietojumu (14%) un valsts amatpersonu atalgojumu (13%), kā arī mazāk tiek šķērdēti budžeta līdzekļi (14%).

Tāds pats jautājums iedzīvotājiem tika uzdots 2009. gada maijā veiktajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā – salīdzinot ar tā rezultātiem, šogad ievērojami vairāk respondentu atbildējuši, ka krīzes iespaidā valsts pārvaldē nekādas pārmaiņas nav notikušas (35% 2009. gada pētījumā, 44% - šogad) vai arī ir grūti pateikt, kādas tās ir (7% 2009. gadā, 13% šogad).

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus