Ar formāliem grozījumiem Maksātnespējas likumā nepietiks, domā Bordāns  (41)

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) organizētajā diskusijā ministrs akcentēja, ka ar formāliem Maksātnespējas likuma grozījumiem nepietiks un pamatu pamatā patlaban esot šī likuma ļaunprātīga izmantošana. TM konstatēja, ka ir nepieciešamas administratoru statusa izmaiņas, lai varētu ar likumu iedibināt pareizus tikumus.

Viņš atsaucās uz administratoru sertificēšanu, ko veic Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, norādot, ka turpmāk to vajadzētu uzticēt Maksātnespējas administrācijai (MNA). Ministrs sacīja, ka, protams, tas nav viegls solis un tas prasīs zināmu laiku.

Tāpat Bordāns norādīja, ka ministrijas iecere ir izveidot vienu administratoru sarakstu, lai nodrošinātu lielāku nejaušību viņu izvēlē, kā arī vajadzētu vērtēt ieceri, lai konkrētam procesam tiktu piesaistīts administrators, vērtējot arī administratora pieredzes un kvalifikācijas atbilstību.

Tikmēr Ārvalstu investoru padomes Latvijā Maksātnespējas darba grupas vadītājs un "Deloitte Latvia" vadošais jurists Helmuts Jauja savā uzrunā sacīja, ka Maksātnespējas likums piecu gadu laikā ir piedzīvojis divas būtiskas reformas, bet vēl joprojām pastāv problēmas ar likuma praktisko piemērošanu. Savā prezentācijā jurists atsaucās uz diviem patlaban sabiedrībā skaļi izskanējušiem piemēriem saistībā ar SIA "Ceturtā planēta" un vēja enerģijas ražotāja "Winergy" maksātnespējas procesiem.

Attiecībā uz "Ceturtā planēta" maksātnespējas procesu Jauja runāja par AS "Danske bank" nodrošināta kreditora prasījumu, kā arī Satversmes tiesas (ST) lēmumu, lūdzot Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesuālā kārtībā pārbaudīt faktus, kas saistīti ar konkrēto maksātnespējas procesu.

Kopumā Jauja akcentēja, ka Maksātnespējas likums tiek ļaunprātīgi pielietots un vajadzētu cīnīties ar šo ļaunprātīgo likuma pielietošanu, nevis grozīt likumu.

Pēc Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētāja Ilmāra Krūma domām, galvenās problēmas maksātnespējas procesu aspektā patlaban esot pārlieku novēloti iesniegti maksātnespējas pieteikumi, fiktīvo kreditoru klātbūtne, nesadarbošanās ar administratoriem, tajā skaitā dokumentācijas neiesniegšana. Krūms arī izteicās, ka nav pietiekamas administratoru uzraudzības.

Jurists uzsvēra, ka attiecībā uz maksātnespējas procesiem tiesās nav vienotas prakses. Tāpat, viņaprāt, ir jārisina jautājums, kas ir svarīgāk, - vai nu ātrums maksātnespējas procesos, vai kreditoru interešu maksimāla apmierināšana. Pēc Krūma domām, ir nepieciešamas fundamentālas reformas Maksātnespējas likumā.

Tāpat asociācijas padomes priekšsēdētājs izteicās, ka, viņaprāt, skaitā nedaudzie skandalozie maksātnespējas procesi rada ļoti sliktu iespaidu par tiem kopumā. Krūms papildināja, ka tieši Administratoru asociācijai vajadzētu lielāku ietekmi, uzraugot administratorus.

Tikmēr Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis pastāstīja, ka VP šī gada desmit mēnešos saņēma 47 497 iesniegumus, no tiem iesniegumi, kas varētu būt saistīti ar pārkāpumiem maksātnespējas procesos, ir 267, kas ir tikai 0,6% no kopējā iesniegumu skaita. Viņš gan norādīja, ka VP nevāc statistiku par tiem, līdz ar to informācija varētu nebūt pilnīgi precīza.

Amatpersona minēja, ka laika posmā no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 1.augustam policijā tika iesniegti 592 pieteikumi, tajā skaitā par pārkāpumiem fizisko personu maksātnespējas procesos - seši, par pārkāpumiem juridisko personu procesos tie bija 582, bet atlikušie divi - par pārkāpumiem tiesiskās aizsardzības procesā. Lielākā daļa - 520 - saņemti no administratoriem.

Kriminālprocess tika uzsākts 104 gadījumos, bet atteikums uzsākt - 479 gadījumos. Galvenie virzieni, kas novērojami iesniegumos, ir administratoru saskatītie pārkāpumi parādnieku pārstāvju darbībā, bet visvairāk iesniegumu saņemts par maksātnespējas procesa kavēšanu. Gudermanis sacīja, ka galvenie VP secinājumi ir tādi, ka maksātnespējas procesos kvalitāte un uzraudzība nepietiekama visās to stadijās un no visu iesaistīto institūciju puses.

Risinājums varētu būt palielināta tiesu loma, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumus, kā arī MNA kā pārraudzības institūcijas stiprināšana. Tāpat Gudermanis norādīja, ka vajadzētu lemt par dažādu kritēriju noteikšanu administratoru izvēlē, proti, iecelt maksātnespējas procesa administratorus pēc procesu apjoma un sarežģītības pakāpes.

Kā ziņots, šodien Rīgas Ekonomikas augstskolā notika diskusija par maksātnespējas sistēmas pilnveidošanu. Diskusiju atbalsta Latvijas Komercbanku asociācija.